Vidējais patēriņa cenu līmenis gada laikā palielinājās par 15,1 %
2023. gada aprīlī, salīdzinot ar 2022. gada aprīli, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 15,1 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa pieaugumu 2023. gada aprīlī, salīdzinot ar 2022. gada aprīli, bija ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (5,8 procentpunkti), pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (5,3 procentpunkti), ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem (0,8 procentpunkti), dažādu preču un pakalpojumu grupai (0,7 procentpunkti).
Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 20,2 %. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija maizei (+38,8 %), konditorejas izstrādājumiem (+23,3 %), miltiem un citiem graudaugiem (+15,9 %). Dārgāka bija žāvēta, sālīta vai kūpināta gaļa (+21,8 %), mājputnu gaļa (+20,0 %), gaļas izstrādājumi (+18,2 %). Cenas pieauga sieram un biezpienam (+15,9 %), olām (+28,0 %), piena produktiem (+12,0 %). Gada laikā cenas kāpa svaigiem dārzeņiem (+24,6 %), kafijai (+24,6 %), svaigiem augļiem (+14,4 %), cukuram (+63,9 %), saldējumam (+26,5 %) un šokolādei (+21,2 %).
Alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu vidējais cenu līmenis pieauga par 8,1 %. Alkoholisko dzērienu cenas kāpa par 8,3 %, sadārdzinoties alum, stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem un vīnam. Tabakas izstrādājumiem gada laikā cenas palielinājās vidēji par 7,8 %.
Ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem vidējais cenu līmenis palielinājās par 35,8 %. Gada laikā būtiskākais cenu pieaugums bija siltumenerģijai (+60,2 %), elektroenerģijai (+56,2 %), dabasgāzei (+79,5 %) un cietajam kurināmajam (+26,0 %). Sadārdzinājās ūdensapgāde, kanalizācijas pakalpojumi, mājokļa apsaimniekošanas pakalpojumi, mājokļa uzturēšanas un remonta pakalpojumi, materiāli mājokļa uzturēšanai un remontam, kā arī atkritumu savākšana.
Veselības aprūpes grupā vidējais cenu līmenis kāpa par 10,0 %. Gada laikā dārgāki kļuva farmaceitiskie produkti, zobārstniecības pakalpojumi, ārstu speciālistu pakalpojumi.
Ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem cenas kāpa par 12,8 %, sadārdzinoties barībai lolojumdzīvniekiem, atpūtas un sporta pakalpojumiem, ziediem, televīzijas abonēšanas maksai, laikrakstiem un žurnāliem, personālajiem datoriem, kancelejas precēm un zīmēšanas piederumiem.
Restorānu un viesnīcu pakalpojumiem vidējais cenu līmenis palielinājās par 15,8 %. Dārgāki bija ēdināšanas pakalpojumi, tai skaitā cenu kāpums bija restorānu un kafejnīcu pakalpojumiem – par 13,6 %, ēdnīcu pakalpojumiem – par 18,8 % un ātrās ēdināšanas pakalpojumiem – par 18,1 %. Gada laikā sadārdzinājās arī viesnīcu pakalpojumi.
Dažādu preču un pakalpojumu grupā cenas palielinājās par 14,3 %, ko būtiski ietekmēja cenu kāpums personīgās higiēnas precēm un skaistumkopšanas līdzekļiem. Dārgāki bija frizētavu un skaistumkopšanas salonu pakalpojumi, uzturēšanās izmaksas veco ļaužu pansionātos, autotransportlīdzekļu apdrošināšana.
Pārējās patēriņa grupās nozīmīgākais cenu kāpums bija telekomunikāciju pakalpojumiem, mājokļa tīrīšanas un kopšanas līdzekļiem, apģērbiem, personisko transportlīdzekļu apkopei un remontam, pasažieru pārvadājumiem pa autoceļiem. Savukārt degvielas cenas samazinājās par 10,8 %.
2023. gada aprīlī, salīdzinot ar 2023. gada martu, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 0,3 %. Būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām bija apģērbam un apaviem (+0,4 procentpunkti), pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (+0,1 procentpunkts), alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem (+0,1 procentpunkts), kā arī ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (-0,2 procentpunkti), dažādu preču un pakalpojumu grupai (-0,1 procentpunkts).
Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 0,4 %. Noslēdzoties akcijām, cenas pieauga kafijai (+3,1 %), konditorejas izstrādājumiem (+1,9 %), maizei (+0,9 %), pienam (+1,4 %), sālim un garšvielām (+6,4 %). Dārgāka bija arī cūkgaļa (+1,3 %), olīveļļa (+6,3 %), makaronu izstrādājumi (+3,6 %), gaļas izstrādājumi (+1,5 %). Savukārt lētāki bija svaigi dārzeņi (-1,2 %) un svaigi augļi (-0,7 %). Akciju ietekmē cenas samazinājās arī sieram un biezpienam (-1,2 %), olām (-2,3 %), augu eļļai (-3,4 %).
Alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu vidējais cenu līmenis palielinājās par 1,0 %. Tabakas izstrādājumi sadārdzinājās vidēji par 1,9 %. Mēneša laikā dārgāki palika stiprie alkoholiskie dzērieni (+1,1 %), galvenokārt noslēdzoties akcijām viskijam un brendijam.
Apģērbu un apavu vidējais cenu līmenis aprīlī pieauga par 7,0 %. Turpinoties pavasara – vasaras sezonas preču nonākšanai tirdzniecībā, apavu cenas pieauga par 20,9 %, bet apģērbi sadārdzinājās par 3,2 %.
Ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem vidējais cenu līmenis samazinājās par 1,2 %. Būtiskākais cenu kritums grupā mēneša laikā bija elektroenerģijai. Lētāks bija cietais kurināmais un siltumenerģija. Savukārt dārgāka bija mājokļa īres maksa un mājokļa apsaimniekošanas pakalpojumi.
Ar transportu saistītās preces un pakalpojumi kļuva lētāki par 0,4 %, ko lielākoties ietekmēja degvielas cenu kritums par 1,1 %. Dīzeļdegvielas cenas samazinājās par 4,2 %, auto gāzes – par 0,1 %, savukārt benzīna cenas pieauga par 2,8 %. Dārgāki bija pasažieru aviopārvadājumi un pasažieru pārvadājumi pa autoceļiem.
Dažādu preču un pakalpojumu grupā cenas samazinājās par 1,4 %. Galvenokārt akciju ietekmē lētākas bija personīgās higiēnas preces un skaistumkopšanas līdzekļi.
Pārējās patēriņa grupās nozīmīgākais cenu kāpums bija barībai lolojumdzīvniekiem, televīzijas abonēšanas maksai, ēdināšanas pakalpojumiem, zobārstniecības pakalpojumiem un viesnīcu pakalpojumiem. Savukārt cenas samazinājās kompleksajiem atpūtas pakalpojumiem.
Salīdzinot ar 2015. gadu, patēriņa cenas 2023. gada aprīlī bija par 44,3 % augstākas. Precēm cenas pieauga par 46,6 %, bet pakalpojumiem – par 36,1 %.
Vēl par tēmu:
Mācību uzņēmumiem ar ieņēmumiem līdz 3000 eiro gadā nebūs jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem
Skolēnu mācību uzņēmumiem, kuru ieņēmumi gadā nesasniegs 3000 eiro, nebūs Valsts ieņēmumu dienestā jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem. To noteic Saeimā trešdien, 30.aprīlī,...
Lasīt tālākPārtikas cenas un piesardzīgs patēriņš martā ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu
2025. gada martā iedzīvotāju piesardzīgāka izturēšanās pret tēriņiem ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu. Gada laikā mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums salīdzināmajās...
Lasīt tālākRadīts īpašs “Kārums” un animācijas filmas “Straume” biezpiena sieriņš – ar arbūza garšu
Sadarbībā ar Oskara godalgotās animācijas filmas “Straume” (angliski “Flow”) veidotājiem, Latvijā vadošais piena pārstrādes uzņēmums “Food Union” radījis īpašu biezpiena sieriņu...
Lasīt tālākLBAS pauž izbrīnu par birokrātijas mazināšanas rīcības grupas publiskajiem paziņojumiem
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) ir nosūtījusi vēstuli Ministru prezidentei E. Siliņai, Valsts kancelejas vadītājam R. Kronbergam un labklājības ministram R. Uzulniekam, kurā...
Lasīt tālākMācību uzņēmumiem ar ieņēmumiem līdz 3000 eiro gadā nebūs jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem
Skolēnu mācību uzņēmumiem, kuru ieņēmumi gadā nesasniegs 3000 eiro, nebūs Valsts ieņēmumu dienestā jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem. To noteic Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu)...
Lasīt tālākĒģiptes izcelsmes kartupeļos atklāj augu veselībai bīstamu baktēriju
Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) iznīcināšanai nosūtījis Ēģiptes izcelsmes kartupeļu kravu, jo kartupeļu paraugā, kas noņemts, veicot importa kontroli uz robežas, Valsts augu aizsardzības...
Lasīt tālākNoskaidroti pasaules lielākie uzņēmumi
Profesionālo pakalpojumu uzņēmuma EY un Sanktgallenes Universitātes Pasaules 500 Lielāko Ģimenes Uzņēmumu Indekss par 2025. gadu atklāj, ka Indeksā iekļauto ģimenes uzņēmumu kopējie...
Lasīt tālākFebruārī tūristu mītnēs par 11,4% vairāk viesu nekā pirms gada
2025. gada februārī Latvijas tūristu mītnēs apkalpoti 145,4 tūkstoši ārvalstu un vietējo viesu, veidojot 11,4% pieaugumu salīdzinājumā ar 2024. gada februāri, liecina Centrālās statistikas...
Lasīt tālākĒrtākai iedzīvotāju mobilitātei plānots uzsākt vilciena un jauna autobusu maršruta pārrobežu satiksmi starp Igauniju un Latviju
Otrdien, 15. aprīlī, Ministru kabinets akceptēja Satiksmes ministrijas (SM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par pārrobežu pasažieru vilcienu satiksmi maršrutā Tartu–Rīga Igaunijas Klimata...
Lasīt tālākPVD ir atļāvis PKS “Straupe” atjaunot darbību pilnā apjomā
Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) pieņēmis lēmumu atļaut piensaimnieku kooperatīvai sabiedrībai “Straupe” atjaunot darbību pilnā apjomā. Atgādinām, ka PVD pagājušās nedēļas...
Lasīt tālāk