Eksministri uzskata, ka fotoradaru projekts neizdevies
Bijušie iekšlietu ministri pieļauj, ka viens no fotoradaru projekta klupšanas akmeņiem varētu būt neveiksmīgi sastādītais līgums starp valsti un privāto partneri. Par tālāko projekta nākotni vienota skatījuma viņiem nav, bet lielākā daļa aptaujāto ir pārliecināta, ka valstij radarus vajadzētu atpirkt.
Pati Iekšlietu ministrija joprojām neko nekomentē, uzsverot, ka jāgaida līdz 28. septembrim, kad savus priekšlikumus solījies iesniegt fotoradaru ražotājs Vitronic. Līdz tam ne par kādiem iespējamiem attīstības scenārijiem, ne citām ar šo projektu saistītajām lietām runāt nevarot, Neatkarīgajai norādīja iekšlietu ministra Riharda Kozlovska preses sekretāre Daiga Holma. Par šogad un nākamgad iekasēto arī vēl neko nevarot pateikt – tiek gatavots informatīvais ziņojums, kurā gan, visticamāk, 7,3 miljonu, ko paredzēja no pārkāpējiem iegūt 2013. gadā, vietā būšot mazāka summa.
Bijušie eksministri, slavējot projekta ieceri, atzina, ka diemžēl tā ieviešana sabojājusi labo domu un līdz ar to arī sabiedrības attieksmi. «Nu nevajadzēja pret šo ieceri būt tik naidīgai attieksmei. Šāda prakse taču pastāv arī citās valstīs,» savu izbrīnu pauda Linda Abu Meri (Mūrniece). Mareks Segliņš, nežēlojot izteiksmīgus vārdus – «projekts ir izgāzts, sabojāts, nejēdzīgs», tāpat kā pārējie aptaujātie nevarēja īsti paskaidrot, kāpēc tas tā noticis. Acīmredzot vaina esot valstij neizdevīgajos līguma noteikumos, kā arī neveiksmīgā privātā partnera izvēlē.
Jānis Ādamsons, kas darbojas Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā, projekta klupšanas akmeņus saskata ne tikai neveiksmīgi sastādītajā līgumā, bet arī tā izpildes kvalitātes nekontrolēšanā. Viņu gan izbrīnot, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs nav nekādus pārkāpumus atradis ieviešanas, uzstādīšanas un apkalpošanas konkursā, ko rīkojusi L. Mūrnieces vadītā Iekšlietu ministrija. J. Ādamsons par lielāko grēkāzi tomēr uzskatot Vitronic Baltica, un šādu pārliecību vēl vairāk nostiprinājuši Saeimas komisijā dzirdētie fotoradaru uzstādītāja argumenti, kāpēc nav izdevies izpildīt līgumsaistības. «Radās iespaids, ka šī kompānija nebija pat taisījusies projektu pilnībā īstenot. Patiesībā viņu skaidrojums izsauca smaidu – tik nepārliecinošs tas izklausījās,» teica J. Ādamsons.
Jānis Zaščirinskis pauda šaubas, vai valstij vajadzējis tā steigties: ja naudas nebija, bija jāatliek projekts uz vēlāku laiku un jārealizē tas pašai. «Jo privāts uzņēmums tik domā par peļņu un cer, ka viss notiks ātri – re, sabūvēsim tik radarus, kur gribēsim, bet izrādās, ka tā lietas nenotiek,» sprieda eksministrs.
Par tālāko risinājumu vairākums aptaujāto izteicās piesardzīgi, bet visbiežāk tika minēta esošo radaru pārpirkšana no Vitronic un pārņemšana valsts pārziņā, tālāk risinot projekta juridiskās lietas. Tas nebūtu īpaši būtiski, vai to turpmāk apsaimniekotu Iekšlietu ministrija vai Satiksmes ministrija. (SM gan nesaka ne jā, ne nē par šādu papildu pienākumu, tik atbild, ka par turpmāku fotoradaru izmantošanas modeli Latvijā lems darba grupa.) Bijušais Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs un policijas šefs Juris Rekšņa pat pieļāva, ka ir kāds risinājums, kas sabiedrībai līdz šim nav rādīts.
Avots: nra.lv /Aisma Orupe
Vēl par tēmu:
Uz Dienvidu tilta estakādēm atjaunos maksimālo atļauto braukšanas ātrumu 70 km/h
Rīgas pašvaldības Ārtelpas un mobilitātes departaments informē, ka ceturtdien, 2. aprīlī, uz Dienvidu tilta estakādēm atjaunos maksimālo atļauto braukšanas ātrumu 70 km/h. Zīmju nomaiņu...
Lasīt tālākLieldienās ikviens aicināts uz plašu kultūras pasākumu programmu Rīgā
Ar plašu pasākumu programmu, kas iekļauj koncertus, radošās darbnīcas, šūpošanos un citas aktivitātes, galvaspilsētā kopā svinēsim Lieldienas. Koncerti Lielajā piektdienā Lielajā piektdienā,...
Lasīt tālākNo nākamā gada aizsardzības finansējumu palielinās līdz 5% no IKP
Saeima ceturtdien, 26.martā, galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Valsts aizsardzības finansēšanas likumā, kas paredz palielināt valsts aizsardzības finansējumu līdz vismaz 5% no iekšzemes...
Lasīt tālākLatvijā nokritušais drons identificēts kā Ukrainas izcelsmes
Naktī uz trešdienu, 25. martu, Latvijas gaisa telpā ielidojušais bezpilota lidaparāts, izvērtējot atrastās atlūzas, ir identificēts kā Ukrainas izcelsmes drons. Nacionālie bruņotie...
Lasīt tālākLatvijas gaisa telpā ielidojis un nokritis drons
Gaisa spēki ir identificējuši ārvalsts bezpilota lidaparāta ielidošanu Latvijas gaisa telpā no Krievijas. Agrīnās brīdināšanas sistēmās konstatēta eksplozijai līdzīga skaņa Krāslavas...
Lasīt tālāk96,8% valstspilsētu iedzīvotāju ir apmierināti ar dzīvi savā pilsētā
96,8% aptaujāto valstspilsētu1 iedzīvotāju ir apmierināti ar dzīvi savā pilsētā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veiktais apsekojums. Ar dzīves kvalitāti savā pilsētā...
Lasīt tālākRīgā pēc ziemas sezonas sakopta vairāk nekā trešdaļa brauktuvju; aktīvi tīra ietves un parkus
Jau trešo nedēļu Rīgā turpinās ielu un teritoriju sakopšanas darbi, kuru laikā tiek savākts ziemas uzturēšanā izkaisītais pretslīdes materiāls, un patlaban ir sakopta vairāk nekā trešā...
Lasīt tālākSaeima nosoda padomju režīma laikā pielietotās represīvās psihiatrijas metodes
Atzīstot nepieciešamību atjaunot vēsturisko taisnīgumu attiecībā uz represētajām personām un novērst tām nelabvēlīgās tiesiskās sekas, Saeima ceturtdien, 19.martā, pieņēma deklarāciju...
Lasīt tālākBīstamu bojājumu dēļ līdz 1. maijam slēgta Kaņiera niedrāju laipa Ķemeru Nacionālajā parkā; uzsākti steidzami remontdarbi
Ziema nav saudzējusi Kaņiera ezera Niedrāja laipu. Dabas aizsardzības pārvalde (pārvalde) informē, ka pēc ziemas, veicot objekta pārbaudi, laipai konstatēti būtiski konstrukciju bojājumi,...
Lasīt tālākSaeimas komisija trešajā lasījumā atbalsta sodus par intīmu materiālu izplatīšanu bez tajos redzamās personas piekrišanas
Lai stiprinātu cietušo aizsardzību, veicinātu drošāku un atbildīgāku digitālo vidi, kā arī sabiedrības informētību par tiesībām uz privātumu, Saeimas Juridiskā komisija otrdien, 10. martā,...
Lasīt tālāk