• Tweet

Liepājas Universitātes reorganizācijā joprojām katrs paliek pie sava. Satversmes sapulce un Senāts iestājas par saplūšanu ar Latvijas Universitāti, padome – par Rīgas Tehnisko Universitāti. Otrdien Saeimā tika apspriests Liepājas Universitātes reorganizācijas process, kam sekos jau konkrēti ieteikumi no IZM. Savukārt piektdien, 20. janvārī, vizītē LiepU ieradās Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju apakškomisijas vadītājs Česlavs Batņa, komisijas locekļi Antoņina Ņenaševa un Dāvis Mārtiņš Daugavietis, kā arī Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga.

Jāatgādina, ka Liepājas Universitātes padome lēma pievienoties RTU. Savukārt Liepājas Universitātes darbinieki un studenti ir norādījuši, ka redz sevi sasaistē ar Latvijas Universitāti.

Gaidāmo reformu pamatā ir Eiropas Atveseļošanas fonda līdzekļi. Lai apgūtu fondus, Latvijai ir jāsamazina augstāko izglītības iestāžu skaits. Ņemot vērā, ka Liepājas Universitāte ir piekritusi iet uz šādām reformām, nākamais solis ir sadarbības partnera, tās zinātniskās augstskolas izvēlē, ar ko notiks sazobe. Atveseļošanas fonda finansējums galvenokārt paredzēts tieši Liepājai, nevis ar mērķi sadalīt starp citām augstskolām, bet gan darba spēka un darba vides uzlabošanai Liepājā. Atveseļošanās fonda finansējums ir gandrīz 10 miljoni eiro.

LiepU ir nosūtījusi atklātu vēstuli valsts augstākajām amatpersonām, izglītības nozares organizācijām un pašvaldībai, kurā norāda uz iespējamām nelikumībām un labas pārvaldības neievērošanu augstskolas konsolidācijas procesā. Universitāte norādīja, ka vairākos noteikumu projekta punktos nepārprotami tiek norādīts uz LiepU konsolidāciju jeb reorganizāciju ar RTU, taču līdz noteikumu projekta publiskošanai Ministru kabinets nav pieņēmis lēmumu par LiepU reorganizāciju, pievienojot to RTU, kā arī šis jautājums nav diskutēts Augstākās izglītības padomē, norāda vēstules autori. LiepU uzskata, ka lēmuma pieņemšana šaurā lokā, nevis publiskā apspriešanā, sniedzot pamatotu argumentāciju, rada aizdomas par kādu interešu virzīšanu un labas pārvaldības principu neievērošanu lēmumu pieņemšanā attiecībā uz LiepU tālāku attīstību.

20. janvāra vizītes laikā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Augstākās izglītības, zinātnes un cilvēkkapitāla apakškomisijas priekšsēdētājs Česlavs Batņa norāda, ka tas, ka situācijā ir nonākusi līdz viedokļu pretrunām, ir komunikācijas trūkuma sekas no visām iesaistītajām pusēm – padomi, senātu, IZM un citiem. Savukārt LIZDA vadītāja Inga Vanaga, uzrunājot LiepU kolektīvu, teica paldies Liepājas Universitātei par drosmi un minēja visas tās jomas, kurās ir jāsaņem atbildes, aicinot no situācijas iziet cieņpilni.

Komentējot situāciju kopumā, I. Vanaga patreiz uzsver, ka: “visām iesaistītajām pusēm ir jāveic detalizēta analīze par katras sadarbības formas plusiem un mīnusiem. Jau tagad ir jāapkopo visi jautājumi un jāsniedz atbildes, piemēram, kā pēc reorganizācijas tik risināta sistēmu saderība, diplomu izsniegšana, projektu īstenošana, akreditācija, darbinieku nodarbinātība. Tāpat arī jāsaprot, kāda būs pašvaldības loma, tiesības jaunajā konsorcijā. LIZDA arī nosoda līdzšinējo komunikāciju, kas radījusi konfliktus starp iesaistītajām pusēm. Nav pieļaujams, ka nozares ministrijas pārstāvji ievieto tiesību aktu portālā dokumentu projektus, kas nav profesionāli izstrādāti un pārkāpj labas pārvaldības principus. Arodbiedrībai ir svarīgi, lai mūsu biedri ir savlaicīgi informēti, lai procesi ir caurspīdīgi, labas pārvaldības principos balstīti. Mums ir svarīgi, lai reorganizācijas ietvaros tiek nodrošinātas vienlīdzīgas darba samaksas, sociālo garantiju iespējas utml.”