LIZDA: Ir svarīgi, lai Liepājas Universitātes reorganizācijas procesi ir caurspīdīgi un labas pārvaldības principos balstīti
Liepājas Universitātes reorganizācijā joprojām katrs paliek pie sava. Satversmes sapulce un Senāts iestājas par saplūšanu ar Latvijas Universitāti, padome – par Rīgas Tehnisko Universitāti. Otrdien Saeimā tika apspriests Liepājas Universitātes reorganizācijas process, kam sekos jau konkrēti ieteikumi no IZM. Savukārt piektdien, 20. janvārī, vizītē LiepU ieradās Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju apakškomisijas vadītājs Česlavs Batņa, komisijas locekļi Antoņina Ņenaševa un Dāvis Mārtiņš Daugavietis, kā arī Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga.
Jāatgādina, ka Liepājas Universitātes padome lēma pievienoties RTU. Savukārt Liepājas Universitātes darbinieki un studenti ir norādījuši, ka redz sevi sasaistē ar Latvijas Universitāti.
Gaidāmo reformu pamatā ir Eiropas Atveseļošanas fonda līdzekļi. Lai apgūtu fondus, Latvijai ir jāsamazina augstāko izglītības iestāžu skaits. Ņemot vērā, ka Liepājas Universitāte ir piekritusi iet uz šādām reformām, nākamais solis ir sadarbības partnera, tās zinātniskās augstskolas izvēlē, ar ko notiks sazobe. Atveseļošanas fonda finansējums galvenokārt paredzēts tieši Liepājai, nevis ar mērķi sadalīt starp citām augstskolām, bet gan darba spēka un darba vides uzlabošanai Liepājā. Atveseļošanās fonda finansējums ir gandrīz 10 miljoni eiro.
LiepU ir nosūtījusi atklātu vēstuli valsts augstākajām amatpersonām, izglītības nozares organizācijām un pašvaldībai, kurā norāda uz iespējamām nelikumībām un labas pārvaldības neievērošanu augstskolas konsolidācijas procesā. Universitāte norādīja, ka vairākos noteikumu projekta punktos nepārprotami tiek norādīts uz LiepU konsolidāciju jeb reorganizāciju ar RTU, taču līdz noteikumu projekta publiskošanai Ministru kabinets nav pieņēmis lēmumu par LiepU reorganizāciju, pievienojot to RTU, kā arī šis jautājums nav diskutēts Augstākās izglītības padomē, norāda vēstules autori. LiepU uzskata, ka lēmuma pieņemšana šaurā lokā, nevis publiskā apspriešanā, sniedzot pamatotu argumentāciju, rada aizdomas par kādu interešu virzīšanu un labas pārvaldības principu neievērošanu lēmumu pieņemšanā attiecībā uz LiepU tālāku attīstību.
20. janvāra vizītes laikā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Augstākās izglītības, zinātnes un cilvēkkapitāla apakškomisijas priekšsēdētājs Česlavs Batņa norāda, ka tas, ka situācijā ir nonākusi līdz viedokļu pretrunām, ir komunikācijas trūkuma sekas no visām iesaistītajām pusēm – padomi, senātu, IZM un citiem. Savukārt LIZDA vadītāja Inga Vanaga, uzrunājot LiepU kolektīvu, teica paldies Liepājas Universitātei par drosmi un minēja visas tās jomas, kurās ir jāsaņem atbildes, aicinot no situācijas iziet cieņpilni.
Komentējot situāciju kopumā, I. Vanaga patreiz uzsver, ka: “visām iesaistītajām pusēm ir jāveic detalizēta analīze par katras sadarbības formas plusiem un mīnusiem. Jau tagad ir jāapkopo visi jautājumi un jāsniedz atbildes, piemēram, kā pēc reorganizācijas tik risināta sistēmu saderība, diplomu izsniegšana, projektu īstenošana, akreditācija, darbinieku nodarbinātība. Tāpat arī jāsaprot, kāda būs pašvaldības loma, tiesības jaunajā konsorcijā. LIZDA arī nosoda līdzšinējo komunikāciju, kas radījusi konfliktus starp iesaistītajām pusēm. Nav pieļaujams, ka nozares ministrijas pārstāvji ievieto tiesību aktu portālā dokumentu projektus, kas nav profesionāli izstrādāti un pārkāpj labas pārvaldības principus. Arodbiedrībai ir svarīgi, lai mūsu biedri ir savlaicīgi informēti, lai procesi ir caurspīdīgi, labas pārvaldības principos balstīti. Mums ir svarīgi, lai reorganizācijas ietvaros tiek nodrošinātas vienlīdzīgas darba samaksas, sociālo garantiju iespējas utml.”
Vēl par tēmu:
Skolēni varēs pabeigt 9. klasi, neapgūstot krievu valodu
No 2026. gada kā otrā svešvaloda būs jāapgūst kāda no Eiropas Savienības (ES), Eiropas Ekonomiskās Zonas (EEZ) oficiālajām valodām vai svešvaloda, kuras apguvi regulē noslēgtie starpvaldību...
Lasīt tālākJauno Latvijas Universitātes kodolu veidos sešas fakultātes
Lai nodrošinātu ilgtspējīgu un efektīvu Latvijas Universitātes (LU) iestāžu konsolidāciju, LU Padome pirmdien, 22. aprīlī, atbalstīja rektora priekšlikumu piecu fakultāšu vietā veidot...
Lasīt tālākValsts prezidents iesniedz grozījumus Augstskolu likumā
22. aprīlī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs ir nosūtījis Saeimas Prezidijam vēstuli par grozījumiem Augstskolu likumā, lai novērstu normatīvajā regulējumā pastāvošās neskaidrības...
Lasīt tālākSkolotāju dienu turpmāk atzīmēs 5.oktobrī
Skolotāju dienu turpmāk atzīmēs 5. oktobrī. To ceturtdien, 18. aprīlī, lēma Saeima, galīgajā lasījumā pieņemot grozījumu likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”....
Lasīt tālākSkolēni varēs atteikties no krievu valodas kā otrās svešvalodas apguves
Skolēni varēs atteikties no krievu valodas kā otrās svešvalodas apguves, paredz Saeimā otrajā lasījumā atbalstītie grozījumi Izglītības likumā. Ja skolēns atteiksies no krievu valodas...
Lasīt tālākSkolotāju dienu turpmāk atzīmēs 5. oktobrī
Skolotāju dienu turpmāk atzīmēs 5. oktobrī, otrdien, 16. aprīlī, lēma Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāti, atbalstot grozījumu likumā “Par svētku, atceres...
Lasīt tālākLIZDA: Vislielākie zaudētāji IZM piedāvājumā ir vispārējās izglītības skolotāji, profesionālās un speciālās izglītības skolotāji
Streika prasību izpildē veidojas pretrunas pašā ministrijas iekšienē, intervijā LTV raidījumā "Rīta panorāma" norādīja pedagogu arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga. "Veidojas zināmas...
Lasīt tālākČakša: IZM pedagogu arodbiedrības streika prasības ir izpildījusi, tāpēc nav skaidrs iemesls piketam
21. maijā plkst. 11 pie valdības ēkas notiks Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) rīkots izglītības nozares darbinieku pikets, pieprasot turpināt solīto pedagogu...
Lasīt tālākSkolēni varēs atteikties no krievu valodas kā otrās svešvalodas
Skolēni varēs atteikties no krievu valodas kā otrās svešvalodas apguves, paredz otrdien, 9.aprīlī, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā otrajā lasījumā atbalstītie grozījumi...
Lasīt tālākSimtgades stipendija 2024. gadā būs 750 eiro
Jau septīto gadu Latvijas vidējās izglītības iestādēm ir iespēja izvirzīt absolventus Latvijas Simtgades stipendijas saņemšanai. Arī šogad stipendiju piešķirs izglītības iestādes...
Lasīt tālāk