Delna par korupcijas apkarošanas plānu: Iestādes nevēlas uzņemties atbildību

Biedrība “Sabiedrība par atklātību – Delna” (Delna) seko līdzi Korupcijas novēršanas un apkarošanas pasākumu plāna 2021.–2025. gadam (pretkorupcijas plāns) tapšanai, kas ilgst jau divus gadus un beidzot 2023. gada 19. janvārī nonāca izskatīšanā Valsts sekretāru sanāksmē. Delna ir novērojusi – iestādes neapstrīd pretkorupcijas plāna uzdevumu pamatojumu un vajadzību, taču vienlaikus nevēlas uzņemties galveno atbildību uzdevumu īstenošanā.
Delnas interešu aizstāvības un projektu vadītāja Agnija Birule uzsver: “Lai valsts efektīvi cīnītos ar korupciju, viens nav cīnītājs, tāpat kā jebkurā spēlē ir nepieciešama sadarbība un tai pat laikā līderis, kas vada komandu. Šobrīd, raugoties uz pretkorupcijas plāna saskaņošanas procesu 2023. gada 19. janvāra Valsts sekretāru sanāksmē, rodas iespaids, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam trūkst līderības un spēlētāji (ministrijas un to padotībā esošās iestādes) izvairās izrādīt iniciatīvu, tā vietā piespēlē bumbu viens otram, lai tā neatrastos pie viņiem brīdī, kad jāsit vārtos.”.
Šī pretkorupcijas plāna pieņemšanai bija jānotiek jau vairāk nekā pirms diviem gadiem, tieši tik ilgu laiku Latvijā nav valsts politikas korupcijas novēršanai un apkarošanai.
Šobrīd izstrādātais pretkorupcijas plāns kopumā ietver 13 rīcības virzienus un 54 aktivitātes, aptverot publisko un privāto sektoru, vērš uzmanību uz vajadzību stiprināt interešu konflikta pārvaldību, novērst publisko līdzekļu izšķērdēšanu un dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, caurskatīt politisko partiju finansēšanu, politisko godaprātu un ētiku u.c.. 14 aktivitātēs par atbildīgo izpildītāju ir noteikts Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (turpmāk – KNAB), 17 aktivitātēs – KNAB kopā ar kādu citu iestādi, savukārt, atlikušajās aktivitātēs – vairākas ministrijas un to padotībā esošās iestādes.
Saskaņošanas procesā vislielākos iebildumus izsauca uzdevumi, kas saistīti ar valsts politikas veidošanu korupcijas novēršanā un apkarošanā un kuri stiprina interešu konflikta novēršanu. Finanšu ministrijas un Tieslietu ministrijas ieskatā šādu uzdevuma izpilde ir tieša KNAB kompetence un ministrijas nevēlas būt atbildīgie ieviesēji. Savukārt, KNAB saredz, ka savu resursu ietvaros uzdevumu nevar paveikt un lielāku potenciālu uzdevuma izpildē saskata tieši ministriju kompetencē.
DELNA AICINA PRETKORUPCIJAS PLĀNA IZSTRĀDĒ UN IZPILDĒ IESAISTĪTAJIEM:
- KNAB kā vadošajai iestādei korupcijas novēršanas jomā un pretkorupcijas plāna virzītājam ir jāuzņemas pienākums būt par atbildīgo izpildītāju uzdevumos, kuros nevar rast kompromisu ar ministrijām.
- Plāna izstrādē un saskaņošanā tiekties uz kompromisu panākšanu, piemēram, nosakot vairākus uzdevuma atbildīgos izpildītājus, paskaidrojot katra izpildītāja lomu un no viņa sagaidāmās darbības.
- Panākt vienošanos par prioritāri svarīgajiem uzdevumiem, kuri ir jāīsteno līdz 2025. gadam, jo pretkorupcijas pasākumu plāns ir plašs un visaptverošs, un jāīsteno īsā termiņā.
Vēl par tēmu:
Latvijas sabiedrība noveco – kādas sekas gaida ekonomiku?
Demogrāfiskās pārmaiņas Baltijas valstīs jau šobrīd klusi, bet būtiski pārveido ekonomiku. Iedzīvotāju novecošanās turpinās, proti, pieaug senioru īpatsvars, bet darbspējas vecuma iedzīvotāju...
Lasīt tālākEkonomikas izaugsme saglabājas samērā spēcīga, IKP pirmajā ceturksnī augot par 2,5%
Februāra beigās saasinājies konflikts Persijas līcī, tam sekojušais naftas cenu kāpums un krasi pieaugusī nenoteiktība līdz šim nav būtiski ietekmējusi Latvijas ekonomikas attīstību....
Lasīt tālākAšeradens: Latvijai ir izdevies pārorientēt valsts budžetu uz drošību un izaugsmi
Finanšu ministra Arvila Ašeradena darbības laikā Finanšu ministrijas prioritātes bija valsts drošības stiprināšana, nodrošinot pāreju uz 5% no IKP investīcijām aizsardzības jomā, kā arī...
Lasīt tālākKatrs piektais jaunietis Latvijā nevar iekrāt pirmajai iemaksai mājoklim
Bankas Citadele aptauja atklāj, ka 18 % jauniešu vecumā no 18 līdz 29 gadiem nepietiekami uzkrājumi pirmajai iemaksai ir galvenais šķērslis hipotekārā kredīta saņemšanai. Šis rādītājs...
Lasīt tālākAptauja: vecāki arvien retāk kabatas naudu izmanto kā balvu vai atalgojumu
Kabatas nauda ģimenēs arvien biežāk kļūst nevis par atlīdzību par labu uzvedību vai atzīmēm, bet par praktisku instrumentu bērnu finanšu pratības attīstīšanai, liecina Swedbank Finanšu...
Lasīt tālākKas jāzina par skolēnu vasaras darbu: viena kļūda EDS var “apēst” 140 eiro no algas
Šovasar tūkstošiem Latvijas skolēnu iegūs pirmo darba pieredzi un saņems pirmo algu. Lai gan šī nauda nereti tiek iztērēta kārotu lietu iegādei, bankas Citadele klientu pieredzes vadītāja...
Lasīt tālākVSAA aprīlī automātiski pārrēķinās pensijas 141 tūkstotim strādājošo pensiju saņēmēju
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) no 2026. gada 1. aprīļa automātiski pārrēķinās pensijas 141 tūkstotim pensiju saņēmēju, kuri strādā vai iepriekš ir strādājuši....
Lasīt tālākAptauja: vairāk nekā puse izjūt cenu kāpumu, bet finansiālu uzlabojumu – tikai piektdaļa
Bankas Citadele aptaujas dati liecina, ka cenu kāpumu izjūt 56 % iedzīvotāju, kamēr tikai 22 % norāda, ka viņu finansiālā situācija pēdējā gada laikā ir uzlabojusies. Tas atspoguļo tendenci,...
Lasīt tālākLīdz 30. aprīlim spēkā ir paaugstināti mājokļa pabalsta koeficienti; kā rīkoties rīdziniekiem
No 1. janvāra līdz 30. aprīlim tiek palielināti koeficienti, pēc kuriem aprēķina mājokļa pabalstu. Tas nozīmē, ka daudziem pabalsts kļūs lielāks, bet daļa mājsaimniecību, kas iepriekš...
Lasīt tālākFM: inflācija mazinās, bet naftas un gāzes tirgus satricinājumi rada jaunus riskus
Jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati apstiprina, ka inflācija Latvijā turpina mazināties. Šā gada februārī patēriņa cenu indekss bija par 2,3% augstāks nekā attiecīgajā mēnesī...
Lasīt tālāk