Delna par korupcijas apkarošanas plānu: Iestādes nevēlas uzņemties atbildību

Biedrība “Sabiedrība par atklātību – Delna” (Delna) seko līdzi Korupcijas novēršanas un apkarošanas pasākumu plāna 2021.–2025. gadam (pretkorupcijas plāns) tapšanai, kas ilgst jau divus gadus un beidzot 2023. gada 19. janvārī nonāca izskatīšanā Valsts sekretāru sanāksmē. Delna ir novērojusi – iestādes neapstrīd pretkorupcijas plāna uzdevumu pamatojumu un vajadzību, taču vienlaikus nevēlas uzņemties galveno atbildību uzdevumu īstenošanā.
Delnas interešu aizstāvības un projektu vadītāja Agnija Birule uzsver: “Lai valsts efektīvi cīnītos ar korupciju, viens nav cīnītājs, tāpat kā jebkurā spēlē ir nepieciešama sadarbība un tai pat laikā līderis, kas vada komandu. Šobrīd, raugoties uz pretkorupcijas plāna saskaņošanas procesu 2023. gada 19. janvāra Valsts sekretāru sanāksmē, rodas iespaids, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam trūkst līderības un spēlētāji (ministrijas un to padotībā esošās iestādes) izvairās izrādīt iniciatīvu, tā vietā piespēlē bumbu viens otram, lai tā neatrastos pie viņiem brīdī, kad jāsit vārtos.”.
Šī pretkorupcijas plāna pieņemšanai bija jānotiek jau vairāk nekā pirms diviem gadiem, tieši tik ilgu laiku Latvijā nav valsts politikas korupcijas novēršanai un apkarošanai.
Šobrīd izstrādātais pretkorupcijas plāns kopumā ietver 13 rīcības virzienus un 54 aktivitātes, aptverot publisko un privāto sektoru, vērš uzmanību uz vajadzību stiprināt interešu konflikta pārvaldību, novērst publisko līdzekļu izšķērdēšanu un dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, caurskatīt politisko partiju finansēšanu, politisko godaprātu un ētiku u.c.. 14 aktivitātēs par atbildīgo izpildītāju ir noteikts Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (turpmāk – KNAB), 17 aktivitātēs – KNAB kopā ar kādu citu iestādi, savukārt, atlikušajās aktivitātēs – vairākas ministrijas un to padotībā esošās iestādes.
Saskaņošanas procesā vislielākos iebildumus izsauca uzdevumi, kas saistīti ar valsts politikas veidošanu korupcijas novēršanā un apkarošanā un kuri stiprina interešu konflikta novēršanu. Finanšu ministrijas un Tieslietu ministrijas ieskatā šādu uzdevuma izpilde ir tieša KNAB kompetence un ministrijas nevēlas būt atbildīgie ieviesēji. Savukārt, KNAB saredz, ka savu resursu ietvaros uzdevumu nevar paveikt un lielāku potenciālu uzdevuma izpildē saskata tieši ministriju kompetencē.
DELNA AICINA PRETKORUPCIJAS PLĀNA IZSTRĀDĒ UN IZPILDĒ IESAISTĪTAJIEM:
- KNAB kā vadošajai iestādei korupcijas novēršanas jomā un pretkorupcijas plāna virzītājam ir jāuzņemas pienākums būt par atbildīgo izpildītāju uzdevumos, kuros nevar rast kompromisu ar ministrijām.
- Plāna izstrādē un saskaņošanā tiekties uz kompromisu panākšanu, piemēram, nosakot vairākus uzdevuma atbildīgos izpildītājus, paskaidrojot katra izpildītāja lomu un no viņa sagaidāmās darbības.
- Panākt vienošanos par prioritāri svarīgajiem uzdevumiem, kuri ir jāīsteno līdz 2025. gadam, jo pretkorupcijas pasākumu plāns ir plašs un visaptverošs, un jāīsteno īsā termiņā.
Vēl par tēmu:
Aizsargās iedzīvotājus, kas nezinādami iegādājušies izkrāptus nekustamos īpašumus
Lai aizsargātu iedzīvotājus, kuri, paši to nezinot, iegādājušies izkrāptus un nozagtus nekustamos īpašumus, Saeima ceturtdien, 5.martā, pirmajā lasījumā atbalstīja Juridiskās komisijas...
Lasīt tālākSomijas ekonomists: 2026. gadā Latvijas ekonomikā gaidāma straujāka izaugsme, balstīta privātajā patēriņā un investīcijās
Latvijas ekonomika šogad uzņems straujākus apgriezienus, sasniedzot 2,8 % IKP pieaugumu, prognozē Somijas vadošās finanšu grupas OP Pohjola vecākais ekonomists Jona Vidgrēns (Joona Widgrén)....
Lasīt tālākPalielina mājokļa pabalstus iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem un mazaizsargātām ģimenēm ar bērniem
Saeima ceturtdien, 26.februārī, galīgajā lasījumā atbalstīja par steidzamām atzītās likuma izmaiņas, lai šajā aukstajā ziemā palielinātu mājokļa pabalstus iedzīvotājiem ar zemiem...
Lasīt tālākPalielinās mājokļa pabalstus iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem un ģimenēm ar bērniem
Sociālo un darba lietu komisija otrdien, 24. februārī, galīgajam lasījumam Saeimā atbalstīja par steidzamām atzītās likuma izmaiņas, lai šajā aukstajā ziemā palielinātu mājokļa pabalstus...
Lasīt tālākLDDK: virsstundas – izšķiršanās starp ekonomisko realitāti un komforta ilūziju likumā
Latvijā diskusija par to, vai virsstundu piemaksai jābūt 50% vai 100%, bieži tiek pasniegta kā principiāls vērtību jautājums. Taču patiesībā šī ir izšķiršanās starp ekonomisko realitāti...
Lasīt tālākSaeima pieņem jaunu Tiesnešu un prokuroru speciālās pensijas likumu
Ceturtdien, 12. februārī, Saeima galīgajā lasījumā pieņēma jaunu Tiesnešu un prokuroru speciālās pensijas likumu, padarot speciālo pensiju sistēmu ilgtspējīgāku un sabalansētāku....
Lasīt tālākNoteic cenu griestus siltumenerģijai
Lai mazinātu iedzīvotāju izdevumus par siltumapgādi, Saeima ceturtdien, 12.februārī, pieņēma grozījumus Enerģētikas likumā, kas paredz noteikt siltumenerģijas cenu griestus. Grozījumi...
Lasīt tālākFM: patēriņa cenu skrējiens rimstas
Patēriņa cenu līmenis 2026. gada janvārī palika nemainīgs salīdzinājumā ar aizvadītā gada decembri. Savukārt gada griezumā inflācija turas aizvien augstā 2,9% līmenī. Tomēr šāds...
Lasīt tālākĪres mājas varēs būvēt arī uz valsts un pašvaldību zemes
Lai veicinātu jaunu, energoefektīvu un iedzīvotājiem pieejamu īres mājokļu būvniecību, Saeima ceturtdien, 5. februārī, pieņēma jaunu Dzīvojamo īres māju apbūves tiesību likumu. Likums...
Lasīt tālākNo 1. marta iestādēm uz iedzīvotāju iesniegumiem būs jāatbild 10 darbdienās
Iestādēm uz iedzīvotāju iesniegumiem pēc būtības turpmāk būs jāatbild 10 darbdienu laikā. To paredz ceturtdien, 5. februārī, Saeimā galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi Iesniegumu...
Lasīt tālāk