FM: Inflācija saglabājas 21,8% līmenī

Šā gadā novembrī patēriņa cenu līmenis pieauga par 1,1% salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi. Savukārt gada griezumā vidējais cenu līmenis bija par 21,8% augstāks, kas ir līdzvērtīgs pieaugumam oktobrī. Kopš šā gada jūlija inflācija Latvijā svārstās 21,5%-22,2% robežās. Pamatojoties uz aktuālākajiem datiem par gāzes, naftas un pārtikas cenām pasaulē, inflācijas pieaugums Latvijā tuvākajos mēnešos nav gaidāms. Patēriņa cenu kāpums decembrī gada izteiksmē būs ļoti tuvs tam līmenim, kāds bija novērots pēdējos mēnešos, līdz ar to 2022. gada vidējā inflācija varētu sasniegt 17,3%.
Noteicošā loma tik straujam patēriņa cenu kāpumam galvenokārt ir saistīta ar ārējiem faktoriem jeb energoresursu un pārtikas cenu pieaugumu pasaulē. Pašreizējos ģeopolitiskajos apstākļos grūti apgalvot, vai cenu kāpums Latvijā sasniedza savu pīķi, jo joprojām pastāv liela nenoteiktība ap gāzes cenām Eiropā. Ja gāzes cenas īstermiņā strauji nepalielināsies, tad nav pamata sagaidīt vēl augstāku patēriņa cenu pieaugumu. Inflācija ap 21%-22% Latvijā saglabāsies līdz nākamā gada pavasarim, bet pēc tam cenu kāpums pakāpeniski samazināsies augstās bāzes dēļ.
Patēriņa cenu kāpumu šā gada novembrī lielā mērā ietekmēja pārtikas, degvielas, gāzes, siltumenerģijas, kā arī elektroenerģijas cenu kāpums. Pakalpojumu cenas arī turpināja palielināties un gada griezumā bija par 11,0% augstākas. Pakalpojumu cenu kāpumu visbūtiskāk ietekmēja veselības aprūpes, ēdināšanas un viesnīcu, atpūtas un kultūras, kā arī personīgās aprūpes pakalpojumu cenu pieaugums.
Lielāko devumu patēriņa cenu kāpumā šā gada novembrī noteica pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenu pieaugums par 29,5%, tādējādi izskaidrojot trešdaļu no fiksētās inflācijas. Par spīti tam, ka neapstrādātās pārtikas cena pasaulē samazinās jau astoņus mēnešus pēc kārtas, pārtikas cenu pieaugums Latvijā ar katru nākamo mēnesi paliek tikai augstāks. Tas, ka neapstrādātās pārtikas cenas pasaulē samazinās, vērtējams pozitīvi, bet augstās apstrādes un loģistikas izmaksas energoresursu cenu kāpuma dēļ neļauj samazināt pārtikas gala cenu. Tas apliecina, ka energoresursu cenu pieaugumam ir būtiska netieša ietekme arī uz pārējo preču cenām. Pārtikas cenu stabilizēšanos Latvijā redzēsim tikai nākamgad.
Būtisku devumu inflācijā nodrošināja arī ar mājokļa apsaimniekošanu saistīto pakalpojumu un preču sadārdzinājums par 44,4%, ko ietekmēja elektroenerģijas, gāzes, siltumenerģijas, cietā kurināmā, kā arī kanalizācijas un atkritumu savākšanas cenu pieaugums. Lielā mērā šo preču un pakalpojumu cenu kāpumu negatīvi ietekmēja augstās gāzes cenas, jo gāze tiek izmantota gan elektroenerģijas, gan siltumenerģijas ražošanā. Gāze bija par 105% dārgāka nekā 2021. gada novembrī, bet siltumenerģija sadārdzinājās par 75,0%. Jāatzīmē, ka šāds siltumenerģijas tarifa pieaugums atspoguļo vidējo kāpumu visām mājsaimniecībām.
Ņemot vērā, ka siltumenerģijas tarifi ir decentralizēti – katrā pašvaldībā siltumenerģijas tarifi ir dažādi, līdz ar to atsevišķās pašvaldībās kāpums varētu būt augstāks par vidējo. Svarīgi norādīt arī to, ka gāzes cenu kāpuma ietekme uz siltumenerģijas tarifiem Latvijā vēl nav pilnībā atspoguļojusies. Tas saistīts ar to, ka siltumenerģijas tarifus apstiprina Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija, un starp tarifu projekta sagatavošanu, iesniegšanu un apstiprināšanu paiet zināms laiks. Atsevišķās pašvaldībās tarifus varētu vēlreiz palielināt. Šā gada novembra beigās AS “Rīgas siltums” šogad ceturto reizi palielināja siltumenerģijas tarifu. Siltumenerģijas tarifus vidējā termiņa ietekmēs gāzes cenas pasaules tirgos. Būtiski palielinoties malkas un granulu pieprasījumam, strauji pieauga arī cietā kurināmā cena, salīdzinājumā ar pērnā gada novembri palielinoties par 115%.
Lai arī degvielas cena šā gada novembrī bija par 28,4% dārgāka nekā pērnā gada attiecīgajā mēnesī, pašreiz tā ir vienīgā patēriņa prece, kuras cenu dinamika var nedaudz uzlabot garastāvokli, jo vairāku nedēļu garumā degvielas cena pakāpeniski samazinās. Pašreiz BRENT markas jēlnaftas svārstās ap 79 ASV dolāriem par barelu, kas ir zemākais līmenis kopš šā gada janvāra. Novembrī vidējā dīzeļdegvielas cena veidoja 1,927 eiro par litru, bet 95. benzīna vidējā cena bija 1,782 eiro par litru.
Vēl par tēmu:
Latvijas ekonomikas aktivitāte 2025. gadā atsākusi pieaugt
Pateicoties mērenam izaugsmes paātrinājumam Latvijas galveno tirdzniecības partnervalstu ekonomikās un Eiropas Savienības fondu ieplūdei, kā arī valdības īstenotajiem ekonomikas veicināšanas...
Lasīt tālākIepirkšanās paradumu maiņa svētkos: tas vairs nav pēdējā brīža skrējiens
Kā liecina jaunākie “Maxima Latvija” dati, svētku gaidīšana Latvijā sākas arvien laicīgāk un kļūst apzinātāka - svētki vairs nav tikai dažas intensīvas dienas decembrī, bet gan...
Lasīt tālākUzņēmumi Rīgā ir optimistiskākie, Latgales piesardzīgākie: uzņēmumu prognozes 2026. gadam
Vairāk nekā puse (55 %) Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu nākamgad plāno saglabāt stabilu vai palielināt uzņēmējdarbības izaugsmi salīdzinājumā ar pēdējiem diviem gadiem, liecina jaunākā...
Lasīt tālākVeiksmīgi sadarbojoties Rīgas un Ropažu pašvaldībām, tiks pagarināts 16. autobusa maršruts
Rīgas un Ropažu pašvaldības un VSIA “Autotransporta direkcija” vienojušās pagarināt 16. autobusa maršrutu līdz Sunīšiem. Izmaiņas stāsies spēkā no 13. decembra brīvdienās un...
Lasīt tālākAptauja: kuri Baltijā dāvanas pērk ātrāk un kuri tērē vairāk?
Bankas Citadele aptaujas dati rāda, ka Ziemassvētku dāvanu pirkšanas tempi un budžeti Baltijā būtiski atšķiras – lietuvieši iepērkas visagrāk un tērē vairāk, latvieši visaktīvāk...
Lasīt tālāk“Rail Baltica” pamattrases projektēšanas vadību nodod nacionālajam ieviesējam
Decembrī tika parakstīts trīspusējs līgums starp kopuzņēmumu “RB Rail” AS, SIA “Eiropas Dzelzceļa līnijas” un Satiksmes ministriju par “Rail Baltica” pamattrases Latvijā projektēšanas...
Lasīt tālākOktobrī eksporta un importa apjomi turpināja uzrādīt pieauguma tendenci
Oktobrī preču eksports turpināja pieaugt, un gada griezumā saglabājas stabila izaugsmes tendence. Eksporta attīstību lielā mērā nodrošina uzņēmēju spēja ātri un elastīgi pielāgoties...
Lasīt tālāk3. ceturksnī Latvijā bija 19,2 tūkstoši brīvu darbavietu
2025. gada 3. ceturksnī Latvijā bija 19,2 tūkstoši brīvo darbavietu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Privātajā sektorā bija 10,8 tūkstoši brīvo darbavietu, bet sabiedriskajā...
Lasīt tālākTikai 4% daudzdzīvokļu māju renovēti: Valsts kontrole atklāj šķēršļus un piedāvā risinājumus
Latvijā ir vairāk nekā 39 500 daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku un atjaunošana nepieciešama vismaz 26 600 mājām, taču līdz šim renovēti vien ap 4 % no tām. Dzīvokļu iemītnieki ik gadu...
Lasīt tālākPakalpojumu un pārtikas cenu lejupslīde mazina inflācijas spiedienu
Novembrī patēriņa cenu samazinājums atbilda ierastajām sezonālajām tendencēm, ko parasti nosaka lētāki pakalpojumi. Tomēr šogad cenu kritumu īpaši pastiprināja pārtikas preču cenas,...
Lasīt tālāk