• Tweet

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) pauž sašutumu un neizpratni par to, kā Kariņa vadītā valdība šogad ir plānojusi tērēt līdzekļus neparedzētiem gadījumiem.

Nesen publiskotie Fiskālās disciplīnas padomes dati liecina, ka šogad budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” kopējais finansējums sasniedz 1,654 miljardus eiro. Neraugoties uz to, valdība atteicās piešķirt 30 miljonus eiro, lai 2022. gadā varētu paaugstināt ārstniecības personu valsts garantēto vidējo darba samaksu par 10%. Tā vietā ārstu un māsu vidējā darba samaksa tika paaugstināta par nepilniem 5%, bet viszemāk atalgotais posms – māsu palīgi un NMPD brigāžu autotransporta vadītāji – darba samaksas paaugstinājumu nesaņēma vispār. Tanī pat laikā vidējā darba samaksa valstī ir pieaugusi par aptuveni 8%. Tas nozīmē, ka ārstniecības personu darba samaksas konkurētspēja ir sākusi mazināties, pat nesasniedzot iepriekšējos gados valsts solīto.

LVSADA atgādina, ka Ministru kabinets 2017. g. 7. augustā apstiprināja rīkojumu Nr. 394 “Konceptuālais ziņojums Par veselības aprūpes sistēmas reformu”. Atbilstoši rīkojumam, 2022. gadā valsts garantētajai mēneša vidējai darba samaksai bija jāsasniedz: ārstiem – 2 327 (patlaban – 1 963) eiro, māsām, vecmātēm, ārstu palīgiem – 1 396 (patlaban – 1 183) eiro un māsu palīgiem – 931 (patlaban – 745) eiro pirms nodokļu samaksas.

Meklējot kompromisu, LVSADA kopš 2021. gada rudens izlīgšanas sarunās ar Veselības ministriju mēģināja panākt, ka valsts garantētajai vidējai darba samaksai 2022. gada otrajā pusē būtu jāpieaug par 10% pret 2021. gada līmeni visās amata kvalifikācijas grupās. Lai prasību izpildītu, bija nepieciešami papildus aptuveni 30 milj. eiro. Taču ne Veselības ministrija, ne Ministru kabinets kopumā nelikās un joprojām neliekas par to ne zinis.

LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris atgādina: “Valdība 2017. gadā ne tikai apstiprināja 2022. gada vidējās darba samaksas apmēru mediķiem, bet arī identificēja riskus, kas iestāsies, ja darba samaksa mediķiem netiks palielināta vajadzīgajā apmērā: veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība, galvenokārt neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšana, kritiski pasliktināsies ne tikai slimnīcās reģionos, bet arī klīniskās universitātes slimnīcās Rīgā.”

LVSADA pauž cerību, ka jaunā, 14. Saeimas izveidotā valdība, vairs neturpinās veselības aprūpes valsts sektora vājināšanas politiku un atbildīgi izturēsies pret valsts pienākumu nodrošināt iedzīvotājiem pieejamu un kvalitatīvu veselības aprūpi.