• Failure notice from provider:
    Connection Error:http_request_failed
29/08/2012, Kategorija: Bizness, Ekonomika

Latvija ir apņēmusies kļūt par vienu no Eiropas Savienības (ES) zaļākajām valstīm, un tas nozīmē arī pildīt ES doto solījumu par noteiktu biodegvielas īpatsvaru degvielas patēriņā.

Liedzot biodegvielas ražotājiem jebkādu valsts atbalstu, veidojas situācija, kurā Latvija potenciāli būs spiesta maksāt ārvalstu ražotājiem par produktu, kuru spējam saražot paši.

Turklāt ražotāji nemaz nepieprasa subsidēšanas turpināšanu – vien skaidrus spēles noteikumus un videi draudzīgu energoresursu popularizēšanas politiku. Speciālisti uzskata, ka ar pareizi veidotu netiešo atbalstu uzņēmējiem valsts dotācijas vairs nebūtu nepieciešamas.

Trūkst skaidrības

«Mums no septiņām bioetanola rūpnīcām sešas ir dīkstāvē, jo nepietiek līdzekļu. Mūs pilnībā apmierinātu, ja tiktu ieviests efektīvs netiešais atbalsts, jo tiešais atbalsts nepieciešams tikai līdz netiešā atbalsta ieviešanai, bet pagaidām nav ne viena, ne otra,» Neatkarīgajai saka Latvijas Biodegvielu un bioenerģiju asociācijas vadītājs Daumants Znatnajs.

Speciālists uzskata, ka valstij vajadzētu veicināt biodegvielas noietu, piemēram, nosakot, ka katrā degvielas uzpildes stacijā jābūt pieejamai arī biodegvielai. Viņš ir pārliecināts, ka šobrīd, kad cilvēki aizvien biežāk skaita kapeikas, biodegviela ātri iekarotu autobraucēju uzticību, jo tā ir vismaz par 15 santīmiem lētāka nekā fosilā degviela. Turklāt auto pārbūvēšana, lai tās motors spētu efektīvi strādāt ar biodegvielu, izmaksājot tikai aptuveni simt latu. Modelējot šādu valsts bioenerģijas politikas attīstību, D. Znatnajs pieļāva, ka valsts varētu sniegt atbalstu arī auto īpašniekiem, kas iecerējuši šādu motora pārbūvi, un uzņēmējiem, kas piedāvātu šādu pakalpojumu.

Novērtēs cenu

«Ja cilvēki sapratīs, kādi ir ieguvumi no biodegvielas, tad nauda nāks atpakaļ pie tās ražotājiem. Nepieciešams tikai izstrādāt plānu un realizēt biodegvielu popularizējošu kampaņu. Šobrīd, piemēram, Rīgā ir tikai divas degvielas uzpildes stacijas, kur var ieliet biodegvielu, ja tā būs pieejamāka, vieglāka dzīve būs arī ražotājiem,» uzskata D. Znatnajs un piebilst, ka biodegvielas ražotāju jaudas ir pietiekamas, lai varētu apmierināt potenciālo pieprasījumu, taču ir problēmas ar produkta realizāciju.

Neraugoties uz līdzšinējo Ekonomikas ministrijas kūtrumu un nevēlēšanos sadarboties ar biodegvielas ražotājiem, D. Znatnajs tomēr pauda cerību, ka pēc premjerministra Valda Dombrovska iejaukšanās EM tomēr uzklausīs nozares speciālistu viedokli un pašreizējai pata situācijai risinājums tiks rasts. Optimismu viesusi Ministru kabineta komitejas sēdē V. Dombrovska demonstrētā kompetence par biodegvielas ražotāju nedienām. Tagad atliekot sagaidīt, kad dienas gaismu ieraudzīs asociācijas pasūtītais pētījums par nozares ietekmi uz tautsaimniecību. Pēc šā materiāla apstrādāšanas tikšot arī lemts par nozares tālāko likteni.

Konkrēti piedāvājumi

Arī SIA Jaunpagasts plus valdes priekšsēdētājs Donāts Vaitaitis neuzstāj uz tiešā atbalsta programmas turpināšanu un piedāvā savus netiešā atbalsta variantus. Biodegvielu ražojošais uzņēmējs piedāvā izstrādāt programmu, kas, izmantojot valsts komercbanku, nodrošinātu iespēju refinansēties, ar atvieglotiem nosacījumiem aizņemties kredītu apgrozāmajiem līdzekļiem un investīcijām un ļautu saņemt ES projektu līdzfinansējumu, kā arī dotu iespēju biodegvielas ražotājiem pretendēt uz valsts garantijām caur Latvijas Garantiju aģentūru.

D. Vaitaitis ir pārliecināts, ka biodegvielas ražotājiem noderīgs būtu atbalsts arī biodegvielas ražošanas procesā radušos blakusproduktu realizācijai Latvijā un Eiropas Savienībā. Tādēļ būtu jāizstrādā valsts programma, kas paredzētu atbalsta pasākumu izstrādi un ieviešanu biodegvielas blakusproduktu pārstrādātājiem. «Tādā veidā vietējiem lopu, putnu un zivju audzētājiem būs iespēja iegādāties nemodificētu lopbarības piedevu, kas ir deficīts visā pasaulē. Šāds pasākums tika paredzēts programmā Biodegvielas ražošana un lietošana Latvijā un netika īstenots,» saka uzņēmējs.

Tiesa, neviens no šiem piedāvājumiem Ekonomikas ministrijā dzirdīgas ausis nav radis.

Avots: nra.lv /Jānis Lasmanis

406 skatījumi




Video

Mācību uzņēmumiem ar ieņēmumiem līdz 3000 eiro gadā nebūs jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem

30/04/2025

Skolēnu mācību uzņēmumiem, kuru ieņēmumi gadā nesasniegs 3000 eiro, nebūs Valsts ieņēmumu dienestā jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem. To noteic Saeimā trešdien, 30.aprīlī,...

Lasīt tālāk
Video

FM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem

30/04/2025

Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...

Lasīt tālāk
Video

Pārtikas cenas un piesardzīgs patēriņš martā ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu

29/04/2025

2025. gada martā iedzīvotāju piesardzīgāka izturēšanās pret tēriņiem ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu. Gada laikā mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums salīdzināmajās...

Lasīt tālāk
Video

Radīts īpašs “Kārums” un animācijas filmas “Straume” biezpiena sieriņš – ar arbūza garšu

29/04/2025

Sadarbībā ar Oskara godalgotās animācijas filmas “Straume” (angliski “Flow”) veidotājiem, Latvijā vadošais piena pārstrādes uzņēmums “Food Union” radījis īpašu biezpiena sieriņu...

Lasīt tālāk
Video

LBAS pauž izbrīnu par birokrātijas mazināšanas rīcības grupas publiskajiem paziņojumiem

28/04/2025

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) ir nosūtījusi vēstuli Ministru prezidentei E. Siliņai, Valsts kancelejas vadītājam R. Kronbergam un labklājības ministram R. Uzulniekam, kurā...

Lasīt tālāk
Video

Ministrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem

25/04/2025

Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...

Lasīt tālāk
Video

Navigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību

24/04/2025

Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...

Lasīt tālāk
Video

2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP

24/04/2025

Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...

Lasīt tālāk
Video

Pētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū

24/04/2025

40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...

Lasīt tālāk
Video

Zelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?

24/04/2025

Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...

Lasīt tālāk