• Failure notice from provider:
    Connection Error:http_request_failed
28/09/2022, Kategorija: Izglītība

Nedrīkst pastāvēt atšķirīgi nosacījumi privātajiem un pašvaldību bērnudārziem, jo tas kavē vecāku iespējas izvēlēties. Domājot par kvalitatīvas un drošas pirmsskolas izglītības nodrošināšanu, jāraugās uz Skandināvijas piemēriem, kur ir spēkā gan slieksnis, cik ātrā laikā ir jānodrošina vieta bērnudārzā katram bērnam, gan peļņas slieksnis privātajām pirmsskolām, šodien secināts Latvijas Privāto pirmsskolu biedrības rīkotajā diskusija politiskajām partijām – “Kā padarīt ģimenes ar bērniem par prioritāti?”.

“Demogrāfijas atbalstam būtiska sadaļa ir kvalitatīvs pirmsskolas pakalpojums. Vecākiem jābūt drošiem, ka no 1,5 gada vecuma būs pieejama pirmsskola. Ir jādomā, kā mazināt birokrātiju, un jārunā par to, kā likvidēt, nevis samazināt rindas. Kad bērni migrē starp bērnudārziem, tiek tērēts milzīgs administratīvais resurss gan privāto pirmsskolu pusē, gan pašvaldību pusē,” uzsvēra Latvijas Privāto pirmsskolu biedrības vadītāja Daina Kājiņa.

Partijas “Progresīvie” pārstāve Antoņina Ņenaševa uzsvēra: “Skaidri jāpasaka, ka agrīnās izglītības posmam ir būtiska nozīme un ka valsts var ietekmēt pirmsskolas izglītības sistēmu. Valstiskā līmenī jāpārskata pieeja, kā tiek nodrošināta kvalitatīva pirmsskolas izglītība. Obligāti jābūt sadarbībai starp privāto un publisko sektoru.”
“Jo augstāki mērķi un vienotāka rīcība, jo ātrāk sasniegsim rezultātus. Nevar pretnostatīt privāto un publisko – ir jādefinē obligātais pakalpojumu klāsts pirmsskolas izglītībā. Ne tikai posmā no 5 līdz 6 gadiem, bet arī posmā no 1,5 līdz 5 gadiem. Piekrītu arī mērķim par rindu likvidēšanu, ne tikai samazināšanu. Privātā pirmsskolas izglītība ir resurss, kuru līdz galam šobrīd neizmantojam,” pauda “Attīstībai/Par!” pārstāve Laime Geikina.

Partijas “Konservatīvie” pārstāvis Jānis Ozols norādīja, ka “vispirms nepieciešams mainīt formulu, pēc kuram tiek aprēķināts līdzfinansējums, lai vecākiem būtu vienlīdzīgas iespējas izvēlēties. Publiskajam sektoram ir jāapzinās, ka ir svarīga arī privāto izglītības iestāžu loma.”, savukārt, politiskās apvienības “Apvienotais saraksts” pārstāvis Česlavs Batņa piekrita biedrības aicinājuma lūkoties Skandināvijas piemēros. “Šobrīd jau ir Zviedrijas, Norvēģijas piemēri, sistēma nav jārada no jauna. Peļņas ierobežošana privātajiem, kā tas notiek Skandināvijā, piemēram, sniedzot pakalpojumu, nedrīkst pārsniegt 10% peļņu, mainīs arī attieksmi un uzskatu par to, ka privātās pirmsskolas ir stāsts tikai par biznesu,” pauda politiķis. Par domāšanas un sabiedrības attieksmes maiņu runāja arī “Saskaņa” pārstāvis Gundars Jirgensons, kurš uzsvēra, ka vispirms nepieciešams strādāt pie tā, lai izmanītu pieeju situācijai kopumā.

Šo ideju atbalstīja arī “Zaļo un zemnieku savienība” pārstāvis Igors Meija, kurš norādīja, ka “ir jāpielāgo Skandināvijā pastāvošie normatīvie akti, kas jau darbojas.”. Partiju apvienības “Jaunā Vienotība” pārstāve Anda Čakša diskusijā uzsvēra, ka “bērnudārzi ir arī stāsts par vecāku (īpaši mammu) iespējām atgriezties darbā, bet bez kvalitatīvas un drošas pirmsskolas izglītības tas nav iespējams. Jābūt skaidriem uzstādījumiem par kvalitāti un drošību. Birokrātijā nedrīkst pazaudēt bērna vajadzības.”.

Diskusijā piedalījās arī Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!” – „Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” pārstāvis Imants Parādnieks, kurš uzsvēra: “Rinda nevar būt noteicošais faktors. Ekspertu sadarbības platformas “Demogrāfisko lietu centrs” izstrādātā Ģimenes pirmsskolas reforma paredz, ka n bērna 1,5 gada līdz 3 gadu vecuma vecākiem jābūt četrām izvēlēm: bērnu pieskata pats vecāks, aukle, privātais vai pašvaldības bērnudārzs, bet no 3 – 6 gadiem jābūt divām izvēlēm: privātais vai pašvaldības bērnudārzs.”

Diskusijā “Kā padarīt ģimenes ar bērniem par prioritāti?”, kas notika pirmdien, 26. septembrī plkst. 14.00, piedalījās Latvijas Privāto pirmsskolu biedrības vadītāja Daina Kājiņa, politisko partiju apvienības “Attīstībai/Par!” pārstāve Laime Geikina, politisko partiju apvienības “Jaunā Vienotība” pārstāve Anda Čakša, politiskās partijas “Konservatīvie” pārstāvis Jānis Ozols, politiskās partijas Nacionālā apvienība „Visu Latvijai!” – „Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” pārstāvis Imants Parādnieks, politiskās partijas “Progresīvie” pārstāve Antoņina Ņenaševa, politiskās partijas “Saskaņa” pārstāvis Gundars Jirgensons, politiskās apvienības “Zaļo un zemnieku savienība” pārstāvis Igors Meija, politiskās apvienības “Apvienotais saraksts” pārstāvis Česlavs Batņa.

929 skatījumi




Video

Izstrādās noteikumus skolu tīkla sakārtošanai un finansēšanas modeļa “Programma skolā” ieviešanai

20/06/2025

Lai sakārtotu skolu tīklu un mainītu finansēšanas modeli, Saeima ceturtdien, 19.jūnijā, konceptuāli atbalstītāja izmaiņas Izglītības likumā. Tās noteic Ministru kabinetam sadarbībā...

Lasīt tālāk
Video

Melbārde: ielikti pamati sistēmiskai pieejai kvalitatīvas izglītības nodrošināšanā

17/06/2025

Izglītības un zinātnes ministre Dace Melbārde, vērtējot 100 dienu laikā paveikto kopš apstiprināšanas amatā, uzsver, ka šajā laikā ielikti pamati sistēmiskai pieejai kvalitatīvas izglītības...

Lasīt tālāk
Video

“Grāmatvežu Forums – Vasara 2025”: tiešsaistes kompass aktuālajām nodokļu izmaiņām

03/06/2025

Pēdējie gadi ir pierādījuši, ka normatīvā vide spēj mainīties ātrāk nekā finanšu pārskata periods. Tāpēc 12. jūnijā notiekošais “Grāmatvežu Forums – Vasara 2025” kļuvis...

Lasīt tālāk
Video

Izglītības komisija: skolēni varēs atteikties no krievu valodas kā otrās svešvalodas apguves vidējā izglītībā

14/05/2025

Skolēni, kuri apgūst vispārējās vidējās izglītības, profesionālās vidējās izglītības vai arodizglītības programmu, varēs atteikties no krievu valodas kā otrās svešvalodas apguves,...

Lasīt tālāk
Video

Skolēni varēs atteikties no krievu valodas kā otrās svešvalodas apguves vidējā izglītībā, konceptuāli lemj Saeima

08/05/2025

Skolēni, kuri apgūst vispārējo vidējo izglītību, profesionālo vidējo izglītību vai arodizglītības programmu, varēs atteikties no krievu valodas kā otrās svešvalodas apguves, paredz Saeimā...

Lasīt tālāk
Video

9.klašu centralizēto eksāmenu slieksni šogad saglabā 10% līmenī

07/05/2025

2025. gadā 9. klašu skolēniem netiks paaugstināts minimālais nepieciešamais snieguma slieksnis centralizētajos eksāmenos no līdzšinējiem 10% uz 15%, kā sākotnēji bija plānots. No 2026....

Lasīt tālāk
Video

IZM: vispirms atbalsts bērniem, tad prasības – pāreja uz augstāku centralizēto eksāmenu slieksni 9. klasēm ir atlikta līdz nākamajam gadam

15/04/2025

2025. gadā 9. klašu skolēniem netiks paaugstināts minimālais nepieciešamais snieguma slieksnis centralizētajos eksāmenos no līdzšinējiem 10% līdz 15%, kā sākotnēji bija plānots. Izglītības...

Lasīt tālāk
Video

Rosina dot iespēju atteikties no krievu valodas mācīšanās arī vidējās izglītības posmā

09/04/2025

[caption id="attachment_35833" align="alignnone" width="300"] Teacher pointing to raised hands in classroom[/caption] Pēc Nacionālās apvienības (NA) iniciatīvas iesniegti grozījumi Izglītības...

Lasīt tālāk
Video

Cilvēktiesību komisija aicina turpināt pilnveidot rīcības algoritmu vardarbības novēršanai skolās

12/03/2025

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāti trešdien, 12. martā, iepazīstoties ar rīcības algoritmu vardarbības novēršanai izglītības iestādēs un plānotajām izmaiņām...

Lasīt tālāk
Video

Saeima konceptuāli atbalsta tālmācības iespēju ierobežošanu pamatskolā

07/03/2025

[caption id="attachment_33908" align="alignnone" width="300"] Hands raised in classroom[/caption] Pamatizglītībā – no 1. līdz 9.klasei – mācībām ir jānotiek klātienē, ceturtdien, 6. martā,...

Lasīt tālāk