Nākamajā mācību gadā skolēni kārtos valsts pārbaudes darbu arī dabaszinībās
No 2023./2024. mācību gadu skolēniem būs jākārto arī valsts pārbaudes darbs dabaszinībās vispārīgajā līmenī fizikā, ķīmijā, vai bioloģijā vismaz optimālajā līmenī – to paredz Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavotie grozījumi noteikumos, kas atbalstīti valdībā.
Sākotnēji – līdz 2025./2026. mācību gadam – valsts pārbaudes darbs tiks īstenots monitoringa darba veidā, kas ļaus Valsts izglītības satura centram izstrādāt un aprobēt nepieciešamo saturu, lai no 2025./2026. mācību gada pārbaudes darbu varētu kārtot jau centralizētā eksāmena formā. Monitoringa darba rezultāts neietekmēs izglītojamo mācību sasnieguma rezultātu.
Pašlaik vispārējās vidējās izglītības posma noslēgumā jauniešiem ir jākārto valsts pārbaudes darbi
latviešu valodā – vismaz optimālajā mācību satura apguves līmenī; svešvalodā (angļu, vācu vai franču) – vismaz optimālajā (B2) mācību satura apguves līmenī; matemātikā – vismaz optimālajā mācību satura apguves līmenī; kā arī jākārto ne mazāk kā divi valsts pārbaudes darbi padziļinātājos kursos – augstākajā mācību satura apguves līmenī.
Apstiprinot grozījumus noteikumos saistībā ar valsts pārbaudes darbu dabaszinībās, Ministru kabinets arī uzdod IZM līdz 2023.gada 1.februārim sadarbībā ar nozares organizācijām un sociālajiem partneriem izvērtēt nepieciešamību veikt grozījumus MKN Nr. 583 attiecībā uz obligātā centralizētā eksāmena indeksa aprēķina formulu. Nepieciešamības gadījumā attiecīgie grozījumi ir jāiesniedz izskatīšanai Ministru kabinetā.
Nosakot obligātus valsts pārbaudes darbus dabaszinātņu mācību priekšmetu kursos, ir nepieciešams sagatavošanās process, kas ietver pārbaudes darba satura izstrādi, tā aprobāciju, vērtēšanas kritēriju izstrādi, kā arī izglītības iestāžu nodrošinājumu ar mācību resursiem – pieeju digitālajiem mācību līdzekļiem un investīcijas STEM aprīkojuma pieejamībai mācību procesā. Tāpat, aktualizējot jautājumu par pedagogu pieejamību un profesionālo sagatavotību pilnveidotās mācību pieejas ieviešanai, nepieciešams veidot metodiskā atbalsta un profesionālās pilnveides iespējas STEM mācību priekšmetu pedagogiem. Īstenojot šos pasākumus, tiks radīti vienlīdzīgi izglītības satura pieejamības nosacījumi skolēniem ikvienā vidējās izglītības iestādē, bet līdz tam valsts pārbaudes darbs 2023./2024.m.g. un 2024./2025.m.g. tiks īstenots monitoringa darba formā, ieviešot centralizēto eksāmenu no 2025./2026. mācību gada.
Lai nodrošinātu pārbaudes darba ieviešanu, Valsts izglītības satura centram ik gadu ir nepieciešami 320 000 eiro pārbaudes darba satura izstrādei, norisei un vērtēšanai. Savukārt, lai nodrošinātu vienlīdzīgas iespējas visiem skolēniem STEM mācību līdzekļu pieejamībai, ik gadu nepieciešama aptuveni 1 miljonu eiro liela valsts budžeta mērķdotācija digitālo mācību resursu abonēšanai.
Šodien veiktie grozījumi Ministru kabineta noteikumos precizē arī valsts pārbaudes darbu veidus vidējās izglītības posmā, nosakot, ka tie ir trīs – eksāmens, centralizētais eksāmens un monitoringa darbs.
Eksāmens ir atbilstoši īpašai metodikai izstrādāts valsts pārbaudes darbs, kura saturu un norises kārtību izstrādā un nosaka Valsts izglītības satura centrs, savukārt tā vērtēšana tiek veikta izglītības iestādē. Eksāmena kārtošana notiek izglītības pakāpes vai mācību priekšmeta kursa apguves noslēgumā.
Centralizēts eksāmens ir atbilstoši īpašai metodikai izstrādāts valsts pārbaudes darbs, kura saturu un norises kārtību izstrādā un nosaka Valsts izglītības satura centrs, tā vērtēšanas procesu vada Valsts izglītības satura centrs.
Centralizētā eksāmena kārtošana notiek izglītības pakāpes vai mācību priekšmeta kursa apguves noslēgumā.
Monitoringa darbs ir valsts pārbaudes darbs, kura saturu un norises kārtību izstrādā un nosaka Valsts izglītības satura centrs, tā mērķis ir iegūt objektīvus datus par mācību satura apguves kvalitāti. Monitoringa darba rezultāts neietekmē izglītojamo mācību sasnieguma rezultātu.
Vēl par tēmu:
No 2024. gada septembra plānoti uzlabojumi profesionālās ievirzes un interešu izglītības pedagogiem, pārējām pedagogu grupām – no 2025. gada septembra
Konkurētspējīgas darba samaksas un sabalansētas darba slodzes nodrošināšanai pedagogiem, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) piedāvā nacionālā līmenī noteikt darba slodzes ietvaru,...
Lasīt tālākIeteikumi 72 stundu somas sagatavošanai dažādām krīzes situācijām
Rīgas pašvaldības rīkotais iedzīvotāju informatīvās kampaņas ’’Rīgas civilās aizsardzības plāns – pārzini un līdzdarbojies!” semināru cikls apskata plašu ar civilo aizsardzību...
Lasīt tālākPlānots, ka mobilizācijas gadījumā Latvijas armijā varēs dienēt arī citu valstu pilsoņi
Lai mobilizācijas gadījumā Latvijas armijā varētu dienēt arī citu valstu pilsoņi, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija trešdien, 15.maijā, pirmajā lasījumā...
Lasīt tālākVanaga: Daļa skolotāju ies piketā, bet daļa izies pa skolas durvīm uz neatgriešanos
Daļa skolotāju neies piketā, bet izies pa skolas durvīm uz neatgriešanos, tā šorīt intervijā LTV raidījumā “Rīta Panorāma”, runājot par gaidāmo pedagogu piketu, sacīja Latvijas...
Lasīt tālākSkolēni varēs atteikties no krievu valodas kā otrās svešvalodas apguves
Skolēni varēs atteikties no krievu valodas kā otrās svešvalodas apguves, paredz ceturtdien, 9.maijā, Saeimā galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi Izglītības likumā. Ja skolēns atteiksies...
Lasīt tālākLatvijā palielināsies NATO sabiedroto spēku karavīru skaits
Latvijā palielināsies NATO sabiedroto spēku karavīru skaits, šorīt intervijā LTV raidījumā "Rīta panorāma" norādīja aizsardzības ministrs Andris Sprūds ("Progresīvie"). Pēc ministra...
Lasīt tālāk9. maijā Valsts policija un Valsts drošības dienests pastiprināti uzraudzīs drošību visā Latvijā
Valsts policija un Valsts drošības dienests arī šogad strādā pastiprinātā režīmā, visā valstī uzraugot drošības situāciju saistībā ar 9. maiju. Dienesti gatavojas jebkuram scenārijam...
Lasīt tālākLatvijā pilnībā ražotās “Patria” bruņmašīnas nevar piereģistrēt, jo tas likumā vispār nav paredzēts
Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā nepārtraukti runājam, ka Eiropai jākļūst patstāvīgākai, lai ražotu un apgādātu savas armijas. Kā saka militārie analītiķi – ASV priekšrocība...
Lasīt tālākTeju 100 karavīri no valsts aizsardzības dienesta pirmā iesaukuma turpinās aktīvo dienestu
Gandrīz 100 karavīri no valsts aizsardzības dienesta pirmā iesaukuma turpinās aktīvo dienestu, piektdien intervijā LTV raidījumam "Rīta panorāma" norādīja NBS komandieris Leonīds Kalniņš. Viņš...
Lasīt tālāk4. maijā Rīgā sabiedriskais transports būs bez maksas
Maija brīvdienās, no 4. līdz 6. maijam, būs izmaiņas klientu apkalpošanas centru un autostāvvietu darba laikā, kā arī sabiedriskais transports kursēs pēc brīvdienu grafika. Tāpat 4. maijā...
Lasīt tālāk