Kariņš par dārgo apkures sezonu: Tas ir tāds kara nodoklis, ko maksājam – ukraiņi ar dzīvībām, mēs ar naudu
Apkures cenu griestu noteikšanai valstij naudu vajadzētu aizņemties, intervijā LTV raidījumā “Rīta Panorāma” sacīja premjers Krišjānis Kariņš.
“Manuprāt, mums būs jāievieš kaut kādi cenu griesti. Jautājums, kur tos griestus pareizi novilkt. Mēs nevarēsim noņemt visas Krievijas kara seku sāpes, kas Latvijā ir. Tas ir tāds kara nodoklis, ko maksājam. Ukraiņi ar dzīvībām, mēs ar naudu,” atzina Kariņš.
Aprēķinu par cenu griestiem valdības vadītājs gaida no Ekonomikas ministrijas. “Redzot to, mēs sapratīsim, par kādu naudas summu varētu būt runa. Jo šī diemžēl būs aizņemta nauda. Šis vairs nebūs no budžeta pārpildes,” norādīja valdības vadītājs.
Kariņš norādīja arī uz ļoti atšķirīgiem siltumapgādes tarifiem dažādās Latvijas pašvaldībās: “Es esmu arī pats redzējis tabulās – no 50 līdz 300 eiro. Šie tarifi ir ļoti atšķirīgi.”
Savukārt attiecībā uz Latvijai pieejamo dabasgāzes apjomu Kariņš norādīja, ka kopējais pieejamais apjoms pašlaik ir lielāks, nekā minimāli vajadzīgs: apkures sezonas patēriņš ir 6,9 teravatstundas, bet krātuvē ir 7,1–7,2 teravatstundas.
“Mums šobrīd ārējais valsts parāds ir samazinājies – pret IKP tas ir 43 %. Jo mūsu IKP strauji aug, mums eksports, latviski sakot, rullē. Un tas mums iedod šobrīd vienu sen nebijušu iespēju arī valdībai, iespējams, aizņemties vairāk, lai palīdzētu sabiedrībai,” piebilda Kariņš.
Foto: Valsts kanceleja
Vēl par tēmu:
Mācību uzņēmumiem ar ieņēmumiem līdz 3000 eiro gadā nebūs jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem
Skolēnu mācību uzņēmumiem, kuru ieņēmumi gadā nesasniegs 3000 eiro, nebūs Valsts ieņēmumu dienestā jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem. To noteic Saeimā trešdien, 30.aprīlī,...
Lasīt tālākFM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākPārtikas cenas un piesardzīgs patēriņš martā ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu
2025. gada martā iedzīvotāju piesardzīgāka izturēšanās pret tēriņiem ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu. Gada laikā mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums salīdzināmajās...
Lasīt tālākRadīts īpašs “Kārums” un animācijas filmas “Straume” biezpiena sieriņš – ar arbūza garšu
Sadarbībā ar Oskara godalgotās animācijas filmas “Straume” (angliski “Flow”) veidotājiem, Latvijā vadošais piena pārstrādes uzņēmums “Food Union” radījis īpašu biezpiena sieriņu...
Lasīt tālākŠonedēļ laika apstākļus noteiks vairāku ciklonu darbība
Nedēļas sākumā Latvijā pakāpeniski ieplūdīs siltāka gaisa masa, tādēļ dienās gaiss atkal daudzviet iesils līdz +10…+15°, bet naktīs gaisa temperatūra lielākoties pieturēsies +2…+7°...
Lasīt tālākLBAS pauž izbrīnu par birokrātijas mazināšanas rīcības grupas publiskajiem paziņojumiem
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) ir nosūtījusi vēstuli Ministru prezidentei E. Siliņai, Valsts kancelejas vadītājam R. Kronbergam un labklājības ministram R. Uzulniekam, kurā...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālāk“Zemnieku saeima” aicina sagatavoties šonedēļ gaidāmajām salnām
Lai gan aprīlis mūs lutinājis ar vasarīgi siltiem laikapstākļiem, šajā nedēļā gaidāmas pavasara salnas. Lai izvairītos no nepatīkamiem pārsteigumiem, apskādētiem augiem un ražas zuduma,...
Lasīt tālākNedēļas izskaņā laiks kļūs aukstāks un daudzviet gaidāma salna
Šonedēļ, līdz ar aukstākas gaisa masas ieplūšanu Latvijas teritorijā, gaiss ir kļuvis ievērojami vēsāks. Sagaidījām arī lietu un šīs sezonas pirmo stipro pērkona negaisu, kas dažviet...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk