Dīvainākie uzņēmumu nosaukumi Latvijā – “Deivida Duhovnija dūrainis” un “JankaXXL”
Latvieši mēdz būt jokupēteri ne tikai sadzīves līmenī, bet nebīstas demonstrēt savu humora izjūtu arī valsts mērogā, piemēram, reģistrējot uzņēmumus. Ne visi gan uzskata, ka viņu uzņēmumam izvēlētais nosaukums ir uzjautrinošs, un katram bijusi motivācija, kālab firmas vārds ne vienmēr atbilst darbības profilam.
Izcelties, nepazust, ietaupīt uz mārketinga aktivitātēm – arī šāds ir bijis mērķis nesen dibināto uzņēmumu amizantajiem nosaukumiem. Uzjautrināties pašiem un sasmīdināt citus, padulloties vai vienkārši neiedomāties, kā citi uztvers gluži nopietni izvēlētu nosaukumu, – gadījies arī tik nejauši izlemt, kā sauks firmu.
Interesanti uzzināt, ar ko nodarbojas Salnavas pagastā reģistrētā SIA JankaXXL, vai ne? Uzņēmēja Jāņa mamma Valentīna Kirsanova sagrauj intrigu, pasmejoties, ka dēls vēlējies uzņēmumam dot nosaukumu Janka, taču tas jau bijis aizņemts. Tā kā dēls padevies augumā iespaidīgs, pielicis attiecīgu apzīmējumu un uzņēmumu reģistrējis. Tāpēc arī pagastā neviens netērpinot, ko nozīmē XXL. Dēla firma nodarbojas ar lauksaimniecību un autoservisa pakalpojumiem, viņa piebilst.
Televīzijas operators Haralds Vecvagars SIA nodēvējis par “Kreks peks feks”. Ar šo frāzi pasaku varonis Buratino, lapsas Alises un runča Bazilio iedvesmots, mēģināja izaudzēt naudas koku. «Nebija ideju,» skopi komentē H. Vecvagars.
SIA “Kāp nost” skan… hm… vismaz divdomīgi. «Ar to pilnīgi nekas nav domāts. Vienkārši – lai interesantāk. Jūs taču zināt, kāds ir mikrouzņēmumu liktenis. Vajadzēja nosaukumu,» iespurdzas šo mazo uzņēmumu reģistrējušais Uģis. Viņa kolēģis savukārt reģistrējis uzņēmumu TGL. Ja nezina atšifrējumu, tad – trīs burti. Taču tie nozīmē – Trekno gadu liecinieks. Savu asprāša dabu parādījis arī uzņēmējs Jānis Naglis, kurš paša vadīto SIA no Purvciema mājas pārdēvēja par Deivida Duhovnija dūraini. Uzņēmums nodarbojās ar nekustamā īpašuma izīrēšanu, pārvaldīšanu un pārdošanu, līdz tika uzsākts maksātnespējas process. Tāds, raug’, bēdīgs gals slavenā un no seksa atkarīgā amerikāņu aktiera vārda iemūžināšanai Latvijā.
Savukārt SIA Last Hope latviskais tulkojums «pēdējā cerība» joprojām sajūsmina Imantas iedzīvotājus, jo līdzās dzelzceļa sliedēm ilgus gadus darbojās savdabīga ieskrietuve ar šo zīmīgo nosaukumu. «Jā, esmu par tādu dzirdējusi,» Neatkarīgajai neslēpj Sandra Brence no SIA Last Hope. Viņas uzņēmums sniedz kapu apkopšanas pakalpojumus Latvijā. Uzņēmēja teic, ka pārpratumi nosaukuma dēļ nav radušies un cilvēkus tas neinteresējot. «Mēs esam kā pēdējā cerība tiem, kas atrodas ārpus Latvijas un kuru tuvinieki apglabāti šeit,» pamato S. Brence.
Arī Alise Tilaka, kas reģistrējusi savu individuālā komersanta nosaukumu Zeķes gaisā, apgalvo, ka neviens neskatās uz viņu šķībi, padzirdot tādu vārdu salikumu. «Var atcerēties, un viss ir latviski,» viņa saka.
Bet Agrita Krieviņa no SIA Sviestmaize un saldējums atklāj: «Kopā ar meitu sākām taisīt uzņēmumu. Viņa gribēja nosaukumā vārdu «saldējums», bet tas bija aizņemts. Es vēlējos, lai sanāktu sviestam un maizei. Nodarbojamies ar dizainu un amatniecību, nevis ar ēdināšanu.» Gastronomijas tēmu savā biznesā nav apgājis arī ekonomikas ministrs Edmunds Sprūdžs. Viņa kontā bijusi SIA Desumaize, ko pārdevis. Nu ministra biznesa partneriem pieder arī uzņēmumi Multimaize, Sviestmaize un Sieramaize.
Bieži vien nav viegli atšifrēt, kas slēpjas aiz nosaukumiem. Piemēram, Gaigalavā reģistrēta biedrība Kustini savu, toties biedrības Bebru atmoda darbības mērķis ir nodrošināt apsaimniekošanā nodoto dzīvojamo namu uzturēšanu. Neticēsiet, bet SIA Lietuviešu šņukuriņi nodarbojas ar nekustamā īpašuma pirkšanu un pārdošanu. Interesanti arī, ka Rīgā, Bruņinieku ielā 93, ir reģistrēti 17 uzņēmumi, starp kuriem ar nosaukumu izceļas IK Beigtais trusis, Košais stils un SIA Zelta ceļš.
Igauņi bijuši vēl aizdomīgāk kreatīvāki: firma Kariess, mikrobs un baktērija piedāvā zobārstniecības pakalpojumus, Skaistule un briesmonis – friziera un kosmetologa pakalpojumus, bet SIA “Mistera Nāves šaušanas akadēmija” reģistrācija atteikta.
***
UZŅĒMUMU NOSAUKUMI LATVIJĀ
Sperjānis, Klusa blusa, Ūdens blusas, Pedāļu pavēlnieks, Rausēji, Padod tālāk, Lauķi, Disko Pipars, Komēta nenāk, Gudrai Galvai, Normāls bizness, Ēst!, Plakans runcis, Zaķis ar bisi, Cālēna māja, Jautrie bebri, Kodiens, Kotlete, Zivju gani, Vienkārši Marija, Ananāss un šampanietis, Atgriešanās pie dabas pirmsākumiem, Cita cigarete, Uzjauc pats, Astēm būt!, Piena veikali «Četri Pupi», Saldie zaķi, Buljons, Esi aktīvs vējdzirnavu pakājē!, KILIKILI, Apokalipses Jātnieki, Laulību policija, Uzticīgās acis, 107300 km/h.
Avots: nra.lv /Antra Gabre
Vēl par tēmu:
Mācību uzņēmumiem ar ieņēmumiem līdz 3000 eiro gadā nebūs jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem
Skolēnu mācību uzņēmumiem, kuru ieņēmumi gadā nesasniegs 3000 eiro, nebūs Valsts ieņēmumu dienestā jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem. To noteic Saeimā trešdien, 30.aprīlī,...
Lasīt tālākFM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākPārtikas cenas un piesardzīgs patēriņš martā ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu
2025. gada martā iedzīvotāju piesardzīgāka izturēšanās pret tēriņiem ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu. Gada laikā mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums salīdzināmajās...
Lasīt tālākRadīts īpašs “Kārums” un animācijas filmas “Straume” biezpiena sieriņš – ar arbūza garšu
Sadarbībā ar Oskara godalgotās animācijas filmas “Straume” (angliski “Flow”) veidotājiem, Latvijā vadošais piena pārstrādes uzņēmums “Food Union” radījis īpašu biezpiena sieriņu...
Lasīt tālākLBAS pauž izbrīnu par birokrātijas mazināšanas rīcības grupas publiskajiem paziņojumiem
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) ir nosūtījusi vēstuli Ministru prezidentei E. Siliņai, Valsts kancelejas vadītājam R. Kronbergam un labklājības ministram R. Uzulniekam, kurā...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālākPētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālākZelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālāk