• Tweet

Pēc pusotras nedēļas apritēs 90 dienas kopš kara sākuma Ukrainā. 90 dienas ir periods, kurā kara bēgļi var saņemt bezmaksas izmitināšanu un ēdināšanu. Valdība un Saeima termiņu pagarināt negrasās, un, ja vien viņi neradīs iespēju strādāt, tad ukraiņiem būs jāiztiek ar 100 eiro pabalstu un līdzcilvēku palīdzību.

Ludmila ar vīru un trim bērniem līdz šī gada marta sākumam dzīvoja privātmājā Kijevas piepilsētā. Pirmajā kara nedēļā ģimene regulāri bija spiesta slēpties pagrabā, klausīties artilērijas šāvienos un bumbu sprādzienos. Kāds no šāviņiem trāpīja pavisam netālu esošajai naftas bāzei. Blakus pilsētās jau bija ienācis Krievijas karaspēks. Ģimene nolēma doties prom. Ar auto trīs dienas brauca pie tantes un onkuļa Latvijā, un 6. martā ieradās Jūrmalā: “Viņi sākumā noīrēja mums dzīvokli uz diviem mēnešiem, jo neviens nesaprata, cik ilgi tas turpināsies. Bet, redziet, mēs jau trešo mēnesi paliekam.”

Vēlāk no citiem ukraiņiem latviešu valodas kursos viņa uzzināja, ka pirmos trīs mēnešus pašvaldības nodrošina Ukrainas kara bēgļiem pajumti un ēdināšanu bez maksas.

“Kad es ar laiku uzzināju par sociālo programmu un piezvanīju Jūrmalas dienestam par šo jautājumu, man atbildēja, ka diemžēl Jūrmalā bezmaksas dzīvesvietu nav. Vai vairāk nav vai vispār nav…. Vienīgais, ko var piedāvāt, tas ir 50% komunālo pakalpojumu maksas dzēšana. Manā variantā jebkurā gadījumā jautājums paliek atvērts, jo mēs nesaprotam, cik ilgi vēl mēs vēl te atradīsimies un cik ilgi mēs varēsim atļauties nomāt,” norādīja Ludmila.

Ludmilai vairākas nedēļas kavējas bankas konta atvēršana, pēc tam – personas koda saņemšana. Kad tas bija nokārtots, viņu Jūrmalas domē informēja, ka bēgļiem paredzētais budžets izsmelts.

No kara bēgošie ukraiņi Latvijā saņem vienreizēju krīzes pabalstu. Tie ir 272 eiro pieaugušajiem un 190 eiro bērniem. Pēc tam viņi ik mēnesi var saņemt garantēto minimālo ienākumu – 109 eiro par vienu personu mājsaimniecībā, 76 eiro par katru nākamo.

Ludmila sacīja: “Pēc pāris mēnešiem es saņēmu gan vienreizējo pabalstu manai ģimenei, gan ikmēneša maksājumus, tostarp arī maksājumus par bērniem – tā bija vēl atsevišķa palīdzība. Sarkanais krusts no savas puses aŗi mums palīdzēja ar humāno palīdzību. Jebkurā gadījumā pilnīgi visur mēs sastapāmies ar ļoti labvēlīgu attieksmi pret sevis, mūs atbalstīja.”

Jūrmalā reģistrēti vairāk nekā tūkstoš Ukrainas bēgļu. Pabalstus saņēmuši ir aptuveni 80% no viņiem. Dome skaidro, ka kavēšanās saistīta ar lielo sociālo darbinieku noslodzi.

Trešā daļa no bēgļiem ir nepilngadīgi bērni. Jūrmala līdz šim ukraiņiem izmaksājusi 300 tūkstošus eiro, kopumā rezervējusi miljonu pabalstiem līdz augusta beigām. Šajā pašvaldībā darbu izdevies atrast 98 bēgļiem. Te atvērta bērnudārza grupiņa, kurā strādā pedagogi no Ukrainas. Skolās darbā pieņemti pieci skolotāji no šīs valsts.

Ludmila uzsver, ka nežēlojas un ir ļoti pateicīga par visu viņas ģimenei sniegto palīdzību. Skolā un dārziņā gan vienaudži, gan pasniedzēji bērniem palīdzējuši ļoti ātri iejusties, brīvprātīgie kursos māca Ludmilai latviešu valodu, bet aizķeršanās bēgļu pieplūduma dēļ, viņasprāt, ir saprotamas. Tomēr viņa atzīst – ja vīrs nevarētu turpināt strādāt un atbalstīt ģimeni, tad iztikt būtu grūti.

Saskaņā ar īpaši Ukrainas iedzīvotāju atbalstam pieņemto likumu, pirmās 90 dienas bēgļi var saņemt bezmaksas pajumti un ēdināšanu. To nodrošina pašvaldības, bet valsts tēriņus kompensē. Līdz šim šādu iespēju no 28 tūkstošiem uzņemto ukraiņu izmantojuši 8445 cilvēki.

Pēc 90 dienu perioda šādu atbalstu likums neparedz. To pagarināt valdība un Saeima negrasās. Par pabalstu pabarot ģimeni un īrēt dzīvokli nav iespējams.

VARAM valsts sekretāra vietniece reģionālās attīstības jautājumos Ilze Oša pauda: “(NP: Māmiņām ar maziem bērniem, kam nav bijusi iespēja meklēt vai atrast darbu, nav jāuztraucas, ka paliks uz ielas bez atbalsta?) Jā, pašvaldības šo uztver ļoti atbildīgi un ir norādījušas, ka ir jautājums, ka šī vieta būtu jāsaglabā, kur iedzīvotājiem – arī Ukrainas iedzīvotājiem – ir piedāvāts mājoklis, līdz brīdim, kamēr tas jautājums tiek atrisināts tā, ka vai nu ir, kur dzīvot citur vai var telpu apmaksāt paši.”

Līdz šīs nedēļas sākumam Nodarbinātības valsts aģentūrā bija vērsušies ap četriem tūkstošiem darba meklētāju no Ukrainas. Cik daudziem ir izdevies darba vietu atrast, nav zināms. Priekšstatu rada nepilni 3000 iesniegumu vienreizējam darba uzsākšanas pabalstam. Tā apmērs ir 500 eiro.

Saeima šonedēļ atbalstīja mājsaimniecības pabalsta ieviešanu. To saņems cilvēki, kas ukraiņus izmitina pie sevis. Atkarībā no uzņemtajā bēgļu ģimenē esošā cilvēku skaita pabalsta lielums būs līdz 300 eiro. Taču arī šī palīdzība attieksies tikai uz pirmajiem trim mēnešiem. Pabalstu turpinās saņemt atsevišķos gadījumos, piemēram, ja uzņemtajā ukraiņu ģimenē ir kāda persona ar invaliditāti.

Valdība ļāvusi pašvaldībām bēgļu izmitināšanai izmantot arī privātus īpašumus, par to kompensējot īri līdz 400 eiro.

“Paliek joprojām iespēja izmitināt viesnīcās, bet politiskā vienošanās paredz to, ka šī iespēja paliek līdz 1. jūlijam. Līdz ar to šīs izmitināšanas smaguma centrs jeb šī prioritāte tiek pārorientēta uz atbalstu mājsaimniecībām, uz īres dzīvokļiem, un visā visumā šī pieeja ir sinhronizēta un salāgota ar to atbalstu, kas tiek organizēts gan Lietuvā, gan Igaunijā. Šis bija arī viens no mērķiem salāgot investīciju un atbalsta apjomu reģiona ietvaros,” norāda Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs Dmitrijs Trofimovs.

No Ukrainas bēgļu palīdzībai atvēlētajiem 116 miljoniem eiro iztērēta ir aptuveni desmitā daļa. Reģionālās attīstības ministrija rosina daļu šīs naudas novirzīt pašvaldību īpašumu pielāgošanai un remontam.

“Šī vienošanās, kas vēl jārealizē grozījumos normatīvajos aktos, ka atbilstoši VARAM piedāvājumam tiktu veidots mehānisms, kurā tiktu atlasīti pašvaldību īpašumi, kuros būtu iespēja investēt. Investēt, protams, pēc iespējas efektīvi, proti, ir apzināts objektu saraksts un tie objekti, kas spēj nodrošināt lielāko cilvēku izmitināšanu, bet šobrīd indikatīvi prasa mazāko ieguldījumu, protams, būtu prioritārie objekti,” norādīja Trofimovs.

VARAM ministrija apzinājusi pašvaldību iespējas un aprēķinājusi, ka būs vajadzīgas 34 miljonu eiro investīcijas. Izremontētie mājokļi gan būs pieejami tikai pēc pusgada vai gada.

Ludmila cer, ka ap to laiku jau varēs atgriezties mājās. Viņas ģimenei ir, kur atgriezties. Tiem, kas Latvijā ieradušies no Mariupoles, Irpiņas un citām izpostītām pilsētām, tagad dzīve būs jāveido no jauna – vai nu Ukrainā vai ārpus tās.

“Mēs esam ļoti pateicīgi par mūsu uzņemšanu, bet, ziniet, lai cik labi nebūtu ciemos, mājās vienmēr ir labāk. Mēs ļoti ceram, ka debesīs būs drošas un mēs varēsim atgriezties. Negribētos vēlreiz attapties līdzīgos apstākļos un mums, ukraiņiem, pateikties jums ar to pašu, nedod dievs. Ar to es domāju, lai nerastos tādi paši apstākļi, bet jebkurā gadījumā Ukrainas tauta no novērtēs un atcerēsies,” sacīja Ludmila.

Pašvaldības informējušas Reģionālās attīstības ministriju, ka tajās vēl ir iespēja izmitināt 700 bēgļus. Ja Latvijā ieradīsies vairāk cilvēku, viņi būs atkarīgi no brīvprātīgo un iedzīvotāju gādības.