Latvijas eksportu veicina pārtika
Centrālās statistikas pārvaldes operatīvie dati liecina, ka jūnijā salīdzinājumā ar iepriekšējā gada tādu pašu laika periodu eksporta vērtība pieaugusi par 9,6%, tajā skaitā lauksaimniecības un pārtikas preču eksports gada laikā palielinājies par 30 procentiem.
Visvairāk Latvija jūnijā eksportējusi uz Eiropas Savienības valstīm – 69,7% no visas ārpus Latvijas pārdotās produkcijas. Uz NVS valstīm eksportēti aptuveni 15,6%. Svarīgākie eksporta partneri bija Lietuva (16,8% no eksporta kopapjoma), Igaunija (12,6%), Krievija (11,4%), Vācija (7,2%).
Arī Trikātas siera nozīmīgākie eksporta partneri ir Vācija un Krievija, Neatkarīgajai stāstīja Trikātas siera preses sekretāre Iveta Tomsone. Vācijā nonāk Trikātas siera ražotās Sniega bumbas un nogatavināts puscietais siers Trikantālers, kuru Vācijā pārdod ar nosaukumu Lettlander. «Lai gan vienkāršāk būtu ražot produkciju pasūtījumam un pārdot zem sveša zīmola, Trikātas siers ir izvēlējies sarežģītāko, taču Latvijas prestižam nozīmīgāko ceļu – Vācijā mūsu produkcija tiek pārdota ar Trikātas siera zīmolu un kā Latvijas zemnieku produkts. Šādi tas tiek prezentēts arī lielveikalu avīzēs un citos reklāmas materiālos,» stāstīja I. Tomsone. Pēc viņas teiktā, eksporta apjomi sieram pagaidām nav pārāk lieli, lai gan pieprasījums pēc Trikātas siera produkcijas pārsniedz uzņēmuma ražošanas iespējas. Siera eksporta apjomi varētu augt līdz ar brīdi, kad jaunajā zemniekiem piederošajā Latvijas piena rūpnīcā sāks strādāt siera ražošanas iekārtas. Taču arī jau šobrīd Latvijas piens eksportē saražoto – vājpiena koncentrātu un saldo krējumu. Pirms eksporta uzsākšanas ārvalstu sadarbības partneri veica Latvijas piena saražotās produkcijas kvalitātes testus un atzinuši tos par atbilstošiem. n
***
Lauksaimniecības un pārtikas eksports % pret 2011. gada jūniju
Gaļa un tās subprodukti 19,9
Zivis 48,2
Piena pārstrādes produkti, olas 7
Augļi, rieksti 63,4
Graudaugu kultūras 15,5
Augu eļļas +4,4 reizes
Gaļas un zivju izstrādājumi 9,3
Alkoholiskie un bezakoholiskie dzērieni 58,1
Avots: CSP
Avots: nra.lv /Ilze Šteinfelde
Vēl par tēmu:
LDDK: Problēmas Latvijas ekonomikā ir īstas, risinājumi – neskaidri
Ministriju sagatavotajos ziņojumos Saeimas ekonomikas debatēm trūkst konkrētu plānu par nepieciešamo rīcību, lai tiktu veicināta tautsaimniecības izaugsme Latvijā. Izaicinājumi ir neapstrīdami...
Lasīt tālākMācību uzņēmumiem ar ieņēmumiem līdz 3000 eiro gadā nebūs jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem
Skolēnu mācību uzņēmumiem, kuru ieņēmumi gadā nesasniegs 3000 eiro, nebūs Valsts ieņēmumu dienestā jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem. To noteic Saeimā trešdien, 30.aprīlī,...
Lasīt tālākFM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākPārtikas cenas un piesardzīgs patēriņš martā ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu
2025. gada martā iedzīvotāju piesardzīgāka izturēšanās pret tēriņiem ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu. Gada laikā mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums salīdzināmajās...
Lasīt tālākRadīts īpašs “Kārums” un animācijas filmas “Straume” biezpiena sieriņš – ar arbūza garšu
Sadarbībā ar Oskara godalgotās animācijas filmas “Straume” (angliski “Flow”) veidotājiem, Latvijā vadošais piena pārstrādes uzņēmums “Food Union” radījis īpašu biezpiena sieriņu...
Lasīt tālākLBAS pauž izbrīnu par birokrātijas mazināšanas rīcības grupas publiskajiem paziņojumiem
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) ir nosūtījusi vēstuli Ministru prezidentei E. Siliņai, Valsts kancelejas vadītājam R. Kronbergam un labklājības ministram R. Uzulniekam, kurā...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālākPētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālāk