Biedrība “Zemnieku saeima”: Augušas visas ražošanas izmaksas, un šis process nav apturams
Lauksaimniekus nepatīkami pārsteidza dažu Latvijas ekonomistu izteikumi par Ukrainas kara ietekmi uz lauksaimniecības nozari. Samērā savādi izdarīt pārsteidzīgus secinājumus, ka piemēram graudkopības sektoram ir augšupeja. Dažu mēnešu cenu šķēres vispārināt uz gada ietekmi ir nepārdomāti.
Biedrības “Zemnieku saeima” valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre: “Kāda augšupeja šobrīd var būt, ja šī gada raža, kas rudenī iesēta, šobrīd mostas no ziemas miega, un tikai vietām saņēmusi pirmo piebarojumu ar vismaz trīs reizes dārgākiem slāpekļa minerālmēsliem? Par augšupeju varēsim runāt tikai tad, kad raža izaugs, to izdosies novākt (proti, būs attiecīgajā brīdī pieejami lieli degvielas apjomi), izžāvēta (būs fiziski un finansiāli pieejama dabasgāze), nogādāta ostās vai graudu pārstrādes uzņēmumos (uz Latviju būs atgriezušies dzelzceļa vagoni, ar kuriem ražu nogādāt ostā) un saņemta samaksa. Lauksaimnieki, protams, cer, ka laika apstākļi šogad iegrozīsies super labvēlīgi, un vāksim rekordražas. Tad par augšupeju (varbūt korektāk būtu teikt -peļņu) varēs priecāties visi – arī tie daudzie zemnieki, kuri nebūs varējuši atļauties nopirkt visu labai ražai nepieciešamo mēslojumu. Atgādinājumam – katra graudu vai kartupeļu tonna, ko izaudzējam, arī prasa savu barību – slāpekli, fosforu un kāliju. Ja ēst nedodam – augi paņem no augsnes tik, cik tur var atrast, parasti ap 2-3 tonnu graudu ieguvei. Bet augu ēdiens kļuvis ļoti dārgs, turklāt tāds tas kļuva pirms kara Ukrainā – pērnā gada nogalē. Karš to vēl pāris reizes sadārdzināja.
Par augsto pārdošanas cenu – jā, graudus var pārdot, pirms tie ir izauguši, var fiksēt biržas cenu. Lauksaimnieki to dara, tiesa pamazām: kamēr vēl ziemāji zem sniega – ne vairāk par 30-40 % no potenciālās ražas, pavasarī, ja ir labi pārziemojuši (tātad aprīļa beigās), vēl kādus 10-30 %. Pārējo var pārdot tikai tad, kad viss ir izaudzis un raža novākta, jo Latvijas klimatiskajos apstākļos zemnieks plāno vienu, bet laika apstākļi ievieš korekciju līdz pat 50 %.
Lai nu kam, bet banku pārstāvjiem, ja vien viņi strādā ar lauksaimniekiem, šīs tirgus īpatnības bija jāzina. Tikpat labi, kā apgrozāmo līdzekļu kredītu pieprasīšanu sezonas ietvaros, nevis krājumu veidošanu gada garumā – šādu investīciju līdz šim bankas ne īpaši akceptēja.
Par piena lopkopēju augsmi…. Lai pienu saražotu, govis ir atbilstoši jābaro, un spēkbarības cenas pieaugums ir vairākkārtējs. Šīs sezonas pašu ražotā rupjā lopbarība – siens un skābsiens būs ļoti dārga, jo tā tiks mēslota ar dārgu mēslojumu, un gatavota traktoros lejot dārgu dīzeļdegvielu. Lai izslauktu šo, par “lielo” cenu pārdodamo pienu, ir jāmaksā par dārgo elektrību. Augušas visas ražošanas izmaksas, un šis process nav apturams – tāpēc gada sākumā spriest par kādām izredzētajām nozarēm, kurām vēl nav prognozējams pat pusgada rezultāts, var liecināt par paviršu attieksmi pret lauksaimniecību kopumā.”
Vēl par tēmu:
Finanšu nozare aicina lauksaimniekus ārkārtējās situācijas laikā laikus vērsties pie bankām
Ņemot vērā Ministru kabineta 2025. gada 5. augusta lēmumu līdz šī gada novembrim izsludināt ārkārtējo situāciju lauksaimniecībā saistībā ar lietavu un plūdu izraisītajām sekām,...
Lasīt tālāk“Selga” paplašina sortimentu un pārsteidz ar divu jaunu garšu dubultajiem cepumiem
Latvijā iecienītākais cepumu zīmols “Selga” turpina attīstīt savu produktu portfeli un šajā sezonā iepazīstina ar gardiem jaunumiem “Selga Treat” cepumu kolekcijā – divām jaunām...
Lasīt tālākBiedrība “Zemnieku saeima”: Rīgas dome krīzes laikā liedz palīdzību lauksaimniekiem nogādāt ražu ostā
Laikā, kad lauksaimniecība piedzīvo smagu krīzi, Rīgas dome ir noraidījusi biedrības “Zemnieku saeima” lūgumu ražas novākšanas periodā – no 22. jūlija līdz 1. novembrim – atļaut...
Lasīt tālākAtis Švinka: dzelzceļš ir jāstiprina, lai mēs varētu nodrošināt iedzīvotāju mobilitāti
Šodien, 26. augustā, valdība atbalstīja Satiksmes ministrijas (SM) sagatavoto rīkojumu par “Par apropriācijas pārdali”, kas paredz veikt 26 miljonu eiro maksājumu valsts publiskās lietošanas...
Lasīt tālākSpēcīga kaimiņu kopiena – daudzdzīvokļu ēku drošības balsts lielās krīzēs
Ikvienam cilvēkam ir vajadzīgas mājas – visdrošākā vieta pasaulē, kur justies labi. Diemžēl ziņu virsraksti nemitīgi atgādina, cik daudz dažādu nelaimju var piemeklēt civilo infrastruktūru:...
Lasīt tālākPlāno apturēt sīkpaku un paku sūtījumu plūsmu uz ASV
No 2025. gada 23. augusta VAS “Latvijas Pasts” uz nenoteiktu laiku ir spiests pārtraukt pieņemt sūtījumus, kas satur priekšmetus, jeb sīkpakas un pakas piegādei uz Amerikas Savienotajām...
Lasīt tālākLM skaidro plānotās izmaiņas Darba likumā attiecībā uz darba laiku
[caption id="attachment_35999" align="alignnone" width="300"] Business people in a meeting at the office[/caption] Valdība 19. augustā atbalstīja grozījumus Darba likumā, kurā tostarp ietvertas...
Lasīt tālākBūtiski audzis atsavināto degradēto būvju skaits
VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) 2025. gada pirmajā pusgadā atsavinājusi 26 vidi degradētas būves 14 adresēs. To vietā nākušas 11 būves sešās adresēs. Salīdzinot ar 2024....
Lasīt tālākLikvidēs AS “Ventas osta”
Otrdien, 19. augustā, Ministru kabinets (MK) apstiprināja Satiksmes ministrijas (SM) priekšlikumu izbeigt līdzdalību akciju sabiedrībā “Ventas osta”, to likvidējot. AS “Ventspils osta”...
Lasīt tālākValdība atbalsta grozījumus Darba likumā
Neskatoties uz sociālo partneru – Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības un Latvijas Darba devēju konfederācijas – atšķirīgajiem viedokļiem vairākos jautājumos, kā arī to iespējamiem...
Lasīt tālāk