PROGRESĪVIE pieprasa Pleša demisiju

Šauru grupu interešu aizstāvība, ko vairākkārtēji ir realizējis Vides aizsardzības un reģionālo lietu (VARAM) ministrs Artūrs Toms Plešs būtiski kavē Rīgas, kā arī citu pašvaldību attīstību un Latvijas izaugsmi. Tāda ministra darbība ir klaja kaitniecība, tāpēc PROGRESĪVIE aicina Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam pieprasīt ministra demisiju.
Rīgai secen ies desmitiem miljonu investīciju
Savā līdzšinējā darbā A. T. Plešs (“Latvijas attīstībai”) ir pieņēmis vairākus neviennozīmīgus lēmumus, taču pēdējais VARAM lēmums apturēt tik nozīmīgu plānošanas dokumentu, kā Rīgas teritorijas plānojums, noteikti apstādinās desmitiem miljonu investīciju piesaisti Latvijas galvaspilsētai.
PROGRESĪVIE valdes loceklis Mārtiņš Kossovičs uzsver, ka šobrīd VARAM ministrs, skaidri lobējot azartspēļu biznesa intereses, pārsniedz ministra dotās pilnvaras.
“Ja ministram bija iebildumi pret atsevišķām Rīgas Teritorijas plānojuma daļām, tad A. T. Plešs varēja izvēlēties apstiprināt izstrādāto plānu, aicinot Rīgas pašvaldību koriģēt tikai viņa neapmierinātību izraisošās sadaļas. Tomēr ministrs izvēlējās apstādināt svarīgo plānošanas dokumentu pilnībā uz vairākiem gadiem. Tādējādi būtiski kavējot Rīgas attīstību uz daudziem gadiem.”
Rīgas domes deputāts uzskata, ka galvenie ministra iebildumi par azartspēļu ierobežošanu Rīgā ir nepieņemami, jo šī biznesa darbības būtiska ierobežošana ir jaunās pārmaiņu koalīcijas skaidra politiskā apņemšanās.
VARAM turpina aizstāvēt dabasgāzei izdevīgu skatījumu
PROGRESĪVIE norāda, ka VARAM A. T. Pleša vadībā joprojām turpina aizkavēt Rīgas sagatavoto noteikumu saskaņošanu, ar kuriem tiktu ierobežota jaunu dabasgāzes individuālās apkures sistēmu uzstādīšana (sākot ar 2030. gadu) un citos veidos samazināts piesārņojums no apkures iekārtām. Neskatoties uz to, ka visas atbildes no pašvaldības puses tiek laicīgi sniegtas, VARAM puse turpina nesamērīgi aizstāvēt dabasgāzes interesēm izdevīgu skatījumu un līdz pēdējam brīdim kavējas ar atzinumu sniegšanu ieilgušās sarakstēs, apliecinot, ka šī nav pirmā un vienīgā reize, kad ministrs A. T. Plešs rīkojas kādas šaurākas grupas interesēs.
“Jebkāda Krievijas gāzes interešu lobēšana šobrīd ir nepieņemama. Diemžēl VARAM, kas ir atbildīga arī par klimata politiku, A.T. Pleša vadībā aicina “nejaukt kopā” energoneatkarības, klimata un gaisa piesārņojuma tēmas, joprojām netieši aizstāv dabasgāzi kā videi draudzīgu kurināmo. Ir nepieņemami, ka aktīvākās pašvaldības tiek kavētas izpildīt tos vides politikas mērķus, ar kuriem valdība pati tikt galā nespēj,” komentē Edmunds Cepurītis, Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs.
“Būtiski, ka bezdarbības rezultātā arvien vairāk tiek apdraudēts Latvijas tēls kā valstij, kam rūp vides aizsardzība. To parāda jaunākais Klimata pārmaiņu snieguma indekss (Climate Change Performance Index 2022), kurā Latvija pret iepriekšējo vērtējumu noslīdējusi par 13 vietām zemāk (no 13. uz 26. vietu). Šādi vides politikas trūkumi arvien biežāk ietekmēs spēju piesaistīt zaļās investīcijas,” uzsver Edmunds Cepurītis.
Latvijai būs jāmaksā 15 miljoni eiro sods
Pārāk vājas atkritumu šķirošanas dēļ Latvija būs spiesta šogad samaksāt 15 miljonus eiro ES budžetā par pārmērīgi lieliem nepārstrādātajiem izlietotā plastmasas iepakojuma daudzumiem. Taču joprojām nav pieņemti nepieciešamie grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā, kas noteikti paaugstinātas Dabas resursu nodokļa likmes nepārstrādājamam plastmasas iepakojumam.
2021. gada beigās vides organizāciju nosodījumu izraisījis lēmums kā VARAM valsts sekretāra vietnieka amatam klimata politikas jautājumos apstiprināt Dagni Dumbrovski, kas iepriekš aktīvi iestājies par jaunāku mežu ciršanas atļaušanu Latvijā. Iepriekš šos plānus novērsa sabiedrības spiediens un VARAM iebildumi.
Ņemot vērā ministra A. T. Pleša vēlmi prioritizēt sabiedrībai kaitīgu šauru biznesa interešu aizstāvību, PROGRESĪVIE pieprasa ministra Artūra Toma Pleša demisiju.
Foto: Valsts kanceleja
Vēl par tēmu:
2026. gada budžets: paredzēts papildu finansējums izglītībai
Ceturtdien, 4. decembrī, Saeima otrajā – galīgajā – lasījumā pieņēma 2026. gada valsts budžetu un to pavadošos likumprojektus. Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) 2026. gada kopējais...
Lasīt tālākSaeimas Juridiskā komisija atbalsta izmaiņas kompensāciju cietušajiem taisnīgākai sadalei
Saeimas Juridiskā komisija otrdien, 2. decembrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus likumā “Par valsts kompensāciju cietušajiem”, kas paredz pilnveidot kompensācijas izmaksas kārtību...
Lasīt tālākNākamgad iesaldēs valsts budžeta finansējumu partijām
Nākamgad paredzēts iesaldēt valsts budžeta finansējumu politiskajām partijām. To noteic ceturtdien, 27. novembrī, galīgajā lasījumā Saeimā pieņemtie grozījumi Politisko organizāciju...
Lasīt tālākDeputāti konceptuāli atbalsta stingrākas prasības likumu pārkāpušiem uzturēšanās atļauju saņēmējiem
Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija trešdien, 26. novembrī, konceptuāli atbalstīja stingrākas prasības likumu pārkāpušiem uzturēšanās atļauju saņēmējiem....
Lasīt tālākSaeimas sanākšanas un Satversmes spēkā stāšanās gadadienā godina parlamentārisma vērtību stiprinātājus
1.Saeimas sanākšanas un Satversmes spēkā stāšanās 103.gadadienā piektdien, 7.novembrī, Saeimas namā godināti cilvēki, kuri snieguši būtisku ieguldījumu parlamenta darba, tā tradīciju...
Lasīt tālākZZS rosinās vienreizēju dotāciju 300 000 eiro apmērā Valkas novadam
Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) aicinās valsts budžetā 2026.gadam paredzēt vienreizēju dotāciju 300 000 eiro apmērā Valkas novada pašvaldībai, lai tā spētu arī nākamgad iedzīvotājiem...
Lasīt tālākParlamentā atkārtoti vērtēs likumprojektu par Latvijas izstāšanos no Stambulas konvencijas
Saeima trešdien, 5. novembrī, otrreizējai izskatīšanai Ārlietu komisijā nodeva likumprojektu par Latvijas izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības...
Lasīt tālākValsts prezidents lūdz Saeimai likuma “Par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu” otrreizēju caurlūkošanu
3. novembrī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, pamatojoties uz Latvijas Republikas Satversmes 71. pantu, ir parakstījis un nosūtījis Saeimas priekšsēdētājai Daigai Mieriņai š. g. 30. oktobrī...
Lasīt tālākSaeima atbalsta Latvijas izstāšanos no Stambulas konvencijas
Saeima ceturtdien, 30. oktobrī, galīgajā lasījumā atbalstīja par steidzamu atzīto likumprojektu par Latvijas izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības...
Lasīt tālākValsts prezidents: Satversmes tiesa ar konstitucionālās kontroles mehānismu stiprina mūsu valsts demokrātijas drošību
24. oktobrī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Rīgas pilī tikās ar Satversmes tiesas priekšsēdētāju Irēnu Kucinu. Valsts prezidents un Satversmes tiesas priekšsēdētāja pārrunāja Satversmes...
Lasīt tālāk