Biznesa konferencē “Biznesa vadība 2022” eksperti uzsver motivētu darbinieku un inovāciju nozīmi uzņēmuma panākumos

Ceturtdien, 24. martā, tiešsaistē norisinājās biznesa konference “Biznesa vadība 2022”, kurā eksperti meklēja atbildes uz jautājumiem – kā attīstīties straujāk? Kā izmantot inovācijas un izaicinājumus savā labā? Kā palīdzēt uzņēmumiem pelnīt vairāk un ko darīt, lai uzņēmumi būtu gatavi gaidāmajām pārmaiņām?
Konferenci atklāja LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes Vadībzinātnes nodaļas vadītājs, profesors Andrejs Cekuls, kas ieskicēja biznesa vadīšanas izaicinājumus pārmaiņu laikā. Viņš uzsvēra, ka galvenās problēmas biznesa vidē ir integritāte, finanses un resursu pārvaldība, konkurence, personāla problēmas un nenoteiktība.
“Nenoteiktība ir saistīta ar pārmaiņām. Covid-19 vēl nebija beidzies kā parādījās izmaksu palielinājums saistībā ar materiālu cenu pieaugumu. Tam sekoja elektroenerģijas un citu resursu cenu pieaugums, un tagad vēl ģeopolitiskās problēmas,” uzsvēra Cekuls.
Viņš aicināja darba devējus sniegt lielākas pilnvaras darbiniekiem – iespēju viņiem pašiem noteikt savus uzdevumus un mērķus, tādējādi ceļot viņu motivāciju.
“Paļaujieties uz tiem cilvēkiem, kas jums ir blakus un viņi palīdzēs jums saskatīt jaunus risinājumus,” uzsvēra eksperts, neizslēdzot, ka liela nozīme, protams, ir arī vadītajam un viņa spējām motivēt darbiniekus.
Savukārt RTU, Banku augstskolas, RISEBA, RSU, BVK lektore un pētniece, PostDoc Idea Innovation Institute, inovāciju un radošās domāšanas eksperte Elīna Miķelsone, runājot par rezultatīvu ideju vadību, norādīja, ka idejas ir daudz, bet jārealizē spēcīgākās un atbilstošākās idejas.
Norādot uz dažādām metodēm, kā realizēt idejas, viņa uzsvēra: “Svarīga ir radošā domāšana – spēja apvienot dažādas asociācijas jaunos veidos. Jo vairāk kam “salipt”, jo labāk – spēks ir gan sevī, gan daudzveidīgā komandā. Jāstimulē visu ideju nākšana gaismā, bet pēc tam jāizvēlas labākās.”
Konferencē uzstājās arī organizācijas vadības un attīstības konsultants Normunds Reips, kas runāja par LEAN principiem biznesa vadībā krīzes apstākļos jeb kā uzlabot uzņēmumu darbību. “Kā reiz ķibeles laiks ir tad, kad uzņēmums ir spiests sākt domāt, ko mēs varam darīt un kā mēs varam darīt savādāk,” uzsvēra Reips.
Pēc viņa teiktā, “LEAN var palīdzēt uzņēmuma iekšienē apzināt problēmas un radīt izpratni, kas klientam pašiem ir vajadzīgs jeb produkta/pakalpojuma vērtība klienta pieredzē, par ko viņi gatavi maksāt un kāpēc viņi ir mūsu klienti.”
Savukārt Garmtech pārstāvis, biznesa analītiķis Didzis Kalējs atzina, ka krīzes laikā arvien vairāk uzņēmumu sākuši skatīties e-komercijas virzienā, mēģinot savu preci tirgot arī internetā. Viņš norādīja, ka mājaslapa ir pirmais iespaids par uzņēmumu un nozīme ir ne tikai tam, kā mājaslapa izskatās, bet arī cik tā ir operatīva.
Viņš norādīja, ka 53% lapas apmeklētāju pametīs mājaslapu, ja tā lādējās ilgāk kā 3 sekundes: “Svarīgi, lai mājaslapa ir ne tikai kvalitatīva, bet arī operatīvi strādā.”
Viņš atzina, ka arī biežāk sastopamās problēmas uz mobilajām ierīcēm ir tas, ka mājaslapa lēni lādējās. “Ja internetveikals ielādējas lēnāk, kā to sagaida apmeklētājs, vairāk kā 43% cilvēku apgalvo, ka izvēlēsies citu veikalu,” norādīja biznesa analītiķis.
Konferencē uzstājās arī Biznesa vadības koledžas direktore Signe Enkuzena, kas piedāvāja savu redzējumu par to, kā uzņēmumiem attīstīties. Pēc viņas teiktā, svarīga ir ne tikai stipro pušu apzināšanas – uzņēmuma un katra darbinieku, bet arī attīstības stratēģijas un uzdevumu noteikšana.
“Lai izstrādātu uzņēmuma stratēģiju, ir vajadzīgs pietiekams laiks novērošanai un analīzei, gan stratēģijas izstrādei un iedzīvināšanai. [..] Svarīgs faktors ir arī izveidot komandu ar augsti darba kapacitāti, augstu iesaistes līmeni. Ja darbinieks dara to, kas viņam patīk un to, kas viņam sanāk, tad viņš agrāk vai vēlāk gūst panākumus. Panākumi ir vislielākā motivācija,” sacīja Enkuzena.
Konferenci “Biznesa vadība 2022” noslēdza AVER Real Estate nekustamo īpašumu aģente Elīna Šķista, kas ieskicēja to, kā uzņēmējam reaģēt uz straujām tirgus izmaiņām. Tostarp viņa ieskicēja galvenās izmaiņas nekustamo īpašumu tirgū, prognozējot, ka cenas turpināsies kāpt un tieši šobrīd, pēc viņas teiktā, ir izdevīgi pārdot savu nekustamo īpašumu.
Vēl par tēmu:
Februārī eksporta kritumu noteica koksnes un lauksaimniecības preču samazinājums
2026. gada februārī Latvijas preču eksports veidoja 1,55 miljardus eiro, kas gada periodā bija par 5,0% mazāk. Arī mēneša periodā eksporta dinamika saglabājās vāja – salīdzinājumā ar janvāri...
Lasīt tālāk“LaTS”: Mazumtirdzniecības cenas ietekmē gan reālie tirgus faktori, gan pircēju noskaņojums
2026. gada pavasarī Latvijā mazumtirdzniecības cenu dinamika veidojas sarežģītā kombinācijā starp reāliem ekonomiskiem faktoriem un pircēju uztveri, norāda veikalu tīkla “Latvijas Tirgotāju...
Lasīt tālākTikai piektdaļa Latvijas lauksaimnieku šogad prognozē labāku ražu – lietuvieši un igauņi daudz optimistiskāki
Aptuveni piektā daļa (18%) Latvijas lauksaimnieku norāda, ka šogad prognozē labāku ražu, puse (50%) sagaida līdzīgu ražu, kā iepriekš, bet 9% - sliktāku. Kaimiņvalstīs lauksaimnieki...
Lasīt tālākLuminor: katrs sestais mazais uzņēmums aizdevumu izmanto iekārtu iegādei
[caption id="attachment_34449" align="alignnone" width="300"] Hands using computer[/caption] Mazie Latvijas uzņēmumi arvien biežāk izvēlas investēt savā attīstībā, tostarp ieviešot jaunas...
Lasīt tālākFM: rūpniecības izaugsmi februārī nodrošināja elektroenerģijas un gāzes apgāde
Rūpniecības produkcijas apjoms šā gada februārī pieauga par 4%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Pieaugumu noteica elektroenerģijas un gāzes apgādes palielinājums...
Lasīt tālākPTAC aicina iedzīvotājus Lieldienās iegādāties zemo cenu groza produktus
Tuvojoties Lieldienām, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) aicina patērētājus laikus plānot pirkumus un izvēlēties izdevīgākos piedāvājumus, iegādājoties zemo cenu groza...
Lasīt tālākPlānots ieviest depozīta sistēmu e-cigarešu savākšanai un pārstrādei
Lai mazinātu elektronisko smēķēšanas iekārtu radīto piesārņojumu un kaitējumu videi, Latvijā plānots ieviest depozīta sistēmu e-cigaretēm. To paredz Saeimā trešdien, 1. aprīlī, konceptuāli...
Lasīt tālākPlānots vēl par gadu pagarināt lauksaimniecības un lopbarības produktu importa aizliegumu no Krievijas un Baltkrievijas
Līdz nākamā gada 1.jūlijam plānots pagarināt lauksaimniecības un lopbarības produktu importa aizliegumu no Krievijas un Baltkrievijas. To paredz par steidzamu atzītais un Saeimā ceturtdien, 26.martā,...
Lasīt tālākBiedrība “Zemnieku saeima”: Nerisinot minerālmēslu un degvielas cenu jautājumu, varam pieredzēt pārtikas un migrācijas krīzi
Valdība lēmusi, ka papildus 15 % akcīzes samazinājumam dīzeļdegvielai arī lauksaimnieku izmantotajai marķētajai dīzeļdegvielai akcīze tiks samazināta par 5 centiem litrā. Lai gan šis ir...
Lasīt tālākPētījums: martā cenu atšķirība starp Latvijas veikaliem pārsniedz 16 eiro
Tirgus pētījumu uzņēmums “SeeNext” katru mēnesi monitorē produktu cenas Latvijas lielākajos veikalu tīklos. Martā zemākās cenas konkrētu produktu grozam fiksētas “Lidl” veikalos, augstākās...
Lasīt tālāk