LVSADA: Valdība joprojām atsakās piešķirt finansējumu, lai stiprinātu veselības aprūpes cilvēkresursus

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) pauž sašutumu par to, ka valdība joprojām atsakās piešķirt trūkstošos 40 miljonus eiro, lai stiprinātu veselības aprūpes cilvēkresursus, bet tanī pašā laikā ir piešķīrusi 300 miljonus eiro nezināmiem neparedzētiem izdevumiem.
LVSADA 23. augustā iesniedza Veselības ministrijai divas streika prasības (pilns juridiskais nosaukums – kolektīva interešu strīda prasības): 1) paaugstināt vidējo darba samaksu atbalsta personālam (nav ārstniecības personas) 2022., 2023. un 2024. gadā katru gadu par 5%; 2) paaugstināt vidējo darba samaksu ārstniecības personām 2022., 2023. un 2024. gadā katru gadu visās kvalifikācijas grupās vienādi – par 10%.
Sarunu gaitā abas puses 15. septembrī konceptuāli vienojās par iespējamu izlīgumu – mēneša vidējā darba samaksa (atbilstoši spēkā esošajiem Ministru kabineta noteikumiem par veselības aprūpes organizēšanas un samaksas kārtību) visām ārstniecības personu kvalifikācijas grupām 2022. gadā tiek paaugstināta par 10%. LVSADA padome izlīgumu atzina par atbalstāmu. Diemžēl vairāk nekā trīs mēnešus ilgajā pirmsstreika sarunu laikā veselības ministrs D. Pavļuts nav izrādījis nekādu iniciatīvu par izlīguma nostiprināšanu. Tāpēc LVSADA padome 21. decembrī nolēma izveidot Streika komiteju un līdz pirmsstreika prasību izpildei apturēt LVSADA līdzdalību Veselības nozares stratēģiskajā padomē.
Lai nostiprinātu konceptuālo izlīgumu, pēc Veselības ministrijas aprēķiniem bija nepieciešami aptuveni 75 miljoni eiro. Diemžēl Saeima pēc valdības ieteikuma ārstniecības personu atalgojuma pieaugumam 2022. g. piešķīra tikai 35 miljonus. Tā rezultātā par 4,4 – 4,8% ir paaugstināta ārstu un vidējā medicīniskā personāla mēneša zemākās darba algas likme. Taču mazāk atalgoto darbinieku – māsu palīgu un neatliekamās medicīniskās palīdzības transportlīdzekļa vadītāju – minimālā algas likme nav paaugstināta ne par centu. Bez tam, nevienai no kvalifikācijas kategorijām nav paaugstināta valdības garantētā mēneša vidējā darba samaksa (alga kopā ar piemaksām, taču neskaitot Covid-19 piemaksas).
LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris par to saka: “Šāda valdības un Saeimas attieksme pret veselības nozares darbiniekiem, sevišķi pandēmijas apstākļos, liecina par galēju neprofesionalitāti, ko papildina trula spītība un, iespējams, arī ļaunprātība!”
LVSADA Streika komitejas priekšsēdētāja, LVSADA priekšsēdētāja vietniece Līga Bāriņa: “Darba roku trūkums medicīnā ir prioritāra problēma Latvijā. Valdībai ir beidzamais laiks to saprast, atzīt savas kļūdas un steidzami labot tās!”
Vēl par tēmu:
Latvijā gripas aktivitāte saglabājas iepriekšējās nedēļas līmenī
Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) gripas un citu akūtu elpceļu infekciju monitoringa dati liecina, ka Latvijā gripas aktivitāte joprojām saglabājas zemā līmenī. Aizvadītajā nedēļā...
Lasīt tālākKā pamanīt emocionālās veselības problēmu pirmos signālus?
Fiziskos simptomus pamanīt mēdz būt vieglāk nekā emocionālos – stress un nogurums daudziem ir kļuvis par biežu ikdienas sastāvdaļu. Kā atpazīt brīdi, kad stress un emocionālā spriedze...
Lasīt tālākRudens brīvlaikā ceļojot: kurās ES valstīs var izmantot Latvijas e‑receptes
Nākamnedēļ skolēniem Latvijā sākas rudens brīvlaiks, un daudzas ģimenes jau nedēļas nogalē dodas ceļojumos. Latvijas Digitālās veselības centrs ir sagatavojis apkopojumu, kurās Eiropas...
Lasīt tālākSaeima pieņem reformu klīnisko universitāšu slimnīcu darbības modeļa maiņai
Saeima ceturtdien, 24.septembrī, galīgajā lasījumā pieņēma Klīnisko universitāšu slimnīcu likumu. Tas paredz mainīt trīs lielo klīnisko universitāšu slimnīcu – Paula Stradiņa klīniskās...
Lasīt tālākAmbulatorā bērnu veselības aprūpe kā prioritāte – ne ātri, ne pietiekami, ne vienlīdzīgi
Bērnu veselības aprūpe likumā ir noteikta kā prioritāra, taču praksē nav izveidota sistēma, kas šo prioritāti nodrošinātu. Valsts nav noteikusi, kādiem ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumiem...
Lasīt tālāk37 % Latvijas iedzīvotāju pēc atvaļinājuma izjūt grūtības atgriezties ikdienas režīmā
Vairāk nekā trešdaļai jeb 33 % Latvijas iedzīvotāju pēdējā atvaļinājuma ilgums ir bijis 1 līdz 2 nedēļas – tā secināts “Mēness aptiekas” un pētījumu aģentūras “Norstat” veiktajā...
Lasīt tālākLētākas recepšu zāles pacientiem – no 1. jūlija valsts sedz farmaceita pakalpojuma maksu zālēm līdz 10 eiro
No 2026. gada 1. jūlija iedzīvotājiem, iegādājoties recepšu zāles, kuru cena nepārsniedz 10 eiro par iepakojumu, vairs nebūs jāmaksā farmaceita pakalpojuma maksa - to pilnā apmērā segs valsts. Šis...
Lasīt tālākZZS: Esošajā demogrāfiskajā situācijā nav pieļaujama finansējuma samazināšana Rīgas Dzemdību namam
Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) kategoriski iebilst iecerēm mazināt finansējumu Rīgas Dzemdību namam, aicinot otrdien, 30.jūnijā, valdībā atlikt Veselības ministrijas virzīto jautājumu par...
Lasīt tālākPavadi svētkus skaidrā – SPKC aicina Jāņus svinēt droši
Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) speciālisti aicina Jāņus pavadīt droši, veselīgi un atbildīgi. Lai svētku prieku neaizēnotu traumas, saindēšanās, infekcijas slimības vai citi...
Lasīt tālākGrauzēji cilvēku tuvumā: veselības apdraudējumi un profilakses ieteikumi
Grauzēji jau izsenis bijuši saistīti ar nopietnu infekcijas slimību, piemēram, mēra, izplatību. Arī mūsdienās to klātbūtne cilvēku tuvumā nav tikai diskomforts un kaitējums, bet reāls veselības...
Lasīt tālāk