Latvijas Banka izlaidīs “Brīnumu monētu”
Trešdien, 22. decembrī, Latvijas Banka izlaidīs sudraba kolekcijas monētu “Brīnumu monēta”, kura aicina aplūkot pasauli iztēles gaismā, paverot ceļu uz brīnumiem un cerību.
Monētas iegāde būs iespējama tikai tīmekļvietnē e-monetas.lv no 22. decembra plkst. 12.00. Covid‑19 pandēmijas dēļ jaunie numismātikas produkti nebūs pieejami Latvijas Bankas kasē. Tīmekļvietnē e-monetas.lv veikto pirkumu saņemšana būs iespējama tikai pa pastu.
Monētā iekalts vēstījums, ka atšķirība starp brīnumu un ikdienu ir spējā ieraudzīt. Ja esi vērīgs, redzēsi brīnumu katrā mazā lietā, bet ziedoša pļava kļūs par veselu pasaku valstību. Ir nepieciešams tikai mazliet gaismas, lai pāršķeltu vienmuļības tumsu, un šī gaisma ir iztēle.
Monētas centrālais vizuālais tēls ir gaismas stars, spožs punkts, kas top arvien platāks un atklāj vērotājam jaunu pasauli – tā parādās kā spilgts, krāsains augu motīvs.
Tā ir iztēle, kas pat tumšākajā naktī palīdz saskatīt neparasto un ieraudzīt, atrast gaismu tumsā, brīnumaino ikdienišķajā.
Iztēles atklātā pasaule ir Latvijas brīnumainā daba. Tā ir monētas reversā attēlotā ziedošā pļava, kurā iecilpojuši arī divi pļavas iemītnieki – baltais zaķis (Lepus timidus) un pelēkais zaķis (Lepus europaeus). Šie dzīvnieki simbolizē veiklību, attapību, auglību un maģisku spēku.
Monēta ir kā koncentrēta gaisma, ceļa rādītājs lukturis, kabatā nesams brīnums, kas atgādina mums, ko spēj iztēle un cerība.
“Brīnumu monētas” grafisko dizainu veidojusi māksliniece Dana Jasinkeviča.
Jauno monētu no 22. decembra plkst. 12.00 varēs iegādāties Latvijas Bankas numismātikas produktu iegādes vietnē e-monetas.lv. Monētas cena – 62.00 eiro, iegādes limits vienai personai – 1 monēta. Monētas tirāža ir 4000 eks. Monēta izgatavota Koninklijke Nederlandse Munt (Nīderlande).
“Brīnumu monēta” ir likumīgs maksāšanas līdzeklis Latvijas Republikā (tomēr maz ticams, ka šādas monētas reāli nonāks apgrozībā, jo kolekcijas monētas pēc būtības ir mākslas darbi un ir numismātu un citu interesentu īpaši pieprasītas).
BRĪNUMU MONĒTA
Nominālvērtība – 5 eiro
Svars – 28.28 g
Diametrs – 38.61 mm
Metāls – 925° sudrabs
Kvalitāte – proof; ar krāsu uzdruku aversā un reversā; aversā matējums ar intensitātes pāreju uz proof virsmas.
Grafiskais dizains: Dana Jasinkeviča
Monēta kalta Koninklijke Nederlandse Munt (Nīderlande)
Atšķirība starp brīnumu un ikdienu ir spējā ieraudzīt. Ja esi vērīgs, redzēsi brīnumu katrā mazā lietā, bet ziedoša pļava kļūs par veselu pasaku valstību. Ir nepieciešams tikai mazliet gaismas, lai pāršķeltu vienmuļības tumsu, un šī gaisma ir iztēle.
Brīnumu monēta aicina aplūkot pasauli iztēles gaismā, ļaut tai pavērt mums ceļu uz brīnumiem un cerību. Monētas centrālais vizuālais tēls ir gaismas stars, spožs punkts, kas top arvien platāks un atklāj vērotājam jaunu pasauli – tā parādās kā spilgts, krāsains augu motīvs.
Tā ir iztēle, kas pat tumšākajā naktī palīdz saskatīt neparasto un ieraudzīt, atrast gaismu tumsā, brīnumaino ikdienišķajā.
Iztēles atklātā pasaule ir Latvijas brīnumainā daba. Tā ir ziedoša pļava, kurā iecilpojuši arī divi pļavas iemītnieki – baltais zaķis (Lepus timidus) un pelēkais zaķis (Lepus europaeus). Šie dzīvnieki simbolizē veiklību, attapību, auglību un maģisku spēku.
Monēta ir kā koncentrēta gaisma, ceļa rādītājs lukturis, kabatā nesams brīnums, kas atgādina mums, ko spēj iztēle un cerība.
Latvijas Banka kopš 1993. gada izlaidusi 98 lata un 42 eiro kolekcijas monētas. Kopumā Latvijas monētu veidošanā piedalījušies vairāk nekā 50 Latvijas mākslinieku.
Vēl par tēmu:
Uzņēmumu noskaņojums uzlabojas – pirmajā ceturksnī pieaudzis izsniegtā finansējuma apmērs
Šī gada pirmajā ceturksnī Luminor banka Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) attīstībai ir izsniegusi finansējumu 33,3 miljonu eiro apmērā, kas ir par 25% vairāk nekā attiecīgajā...
Lasīt tālākPieprasījums aug, cenas kāpj – vai šis ir īstais brīdis iegādāties mājokli?
Laikā no 2015. līdz 2024. gadam mājokļu cenas Eiropas Savienībā pieaugušas vidēji par 53 %, liecina Eurostat dati1. Arī Latvijā mājokļu cenas turpina kāpt: saskaņā ar Centrālās statistikas...
Lasīt tālākAiz sapņu mājokļa durvīm paveras skaudra aina: kļūdas mājokļa un zemes iegādē
Atrodot šķietami ideālu īpašumu, bieži vien cilvēki skatās uz to ar “rozā brillēm”, nepievēršot uzmanību detaļām, kas pēcāk var izvērsties par būtiskām un dārgām problēmām....
Lasīt tālākCeļojumu apdrošināšana – drošības spilvens, kas var izglābt gan atvaļinājumu, gan budžetu
Šogad atvaļinājumu sezona līdz ar dažādiem svētkiem sākusies jau martā, un, tuvojoties vasarai, tas nozīmē arī arvien aktīvākus ceļojumus ārpus valsts vai arī tepat uz vietas Latvijā....
Lasīt tālākKIB: nebanku sektorā biežāk aizņemas iedzīvotāji ar sliktāku kredītreitingu
Salīdzinot datus par iedzīvotāju kredītreitingu brīdī, kad tiek noslēgts aizdevuma līgums, banku un nebanku sektorā redzams ievērojams kontrasts. Lielākajai daļai – 60 % – banku klientu...
Lasīt tālākFM: Digitālā eiro plaša ieviešana stiprinās Eiropas suverenitāti
Pirmdien, 12. maijā, Briselē notiekošajā Eirogrupas sanāksmē Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāre Baiba Bāne un ministrijas pārstāvji piedalās diskusijās par jautājumiem, kas skar...
Lasīt tālākNekrāt var atļauties tikai turīgi cilvēki – kāpēc tā?
Laikā, kad vērtspapīru tirgus piedzīvo vētrai raksturīgu viļņošanos, pieaug iedzīvotāju bažas par savu uzkrājumu drošību un ieguldītās naudas nākotni. Ne velti savu augstāko līmeni...
Lasīt tālākAptauja: katrs otrais Baltijas iedzīvotājs uzskata, ka elektroauto ir pārāk dārgi
Lai arī elektroauto kļūst arvien populārāki, augstā cena joprojām ir galvenais šķērslis, kas attur no to iegādes, liecina Citadele Leasing veiktā Baltijas iedzīvotāju aptauja. Salīdzinājumā...
Lasīt tālākLatvijā otrs augstākais strādājošo pensionāru īpatsvars Eiropas Savienībā
Lai gan lielākā daļa eiropiešu, sasniedzot valsts noteikto pensijas vecumu, dodas pelnītā atpūtā, Latvijā 44,2% iedzīvotāju, kas saņem pensiju vecumā līdz 74 gadiem, turpina savas darba...
Lasīt tālākPieaug interese par jaunu un energoefektīvu mājokļu iegādi
Šī gada pirmajā ceturksnī vērojama pieaugoša interese par jaunu un energoefektīvu mājokļu iegādi – piektdaļu (26 %) no kopējā izsniegtā hipotekāro kredītu apjoma veido Zaļais hipotekārais...
Lasīt tālāk