Neatkarīgie deputāti joprojām nemierā ar budžeta grozījumiem
Jau augusta beigās Saeimai būs jālemj par šā gada valsts budžeta grozījumiem, tomēr valdības plānu par 70 miljonu latu sadali pagaidām skeptiski vērtē gan eksperti, gan Saeimas opozīcija un arī neatkarīgo deputātu grupa, kuras atbalsts šā brīža koalīcijai ir vitāli svarīgs.
Šodien pie frakcijām nepiederošie politiķi tiksies ar Finanšu ministrijas pārstāvjiem, lai vēlreiz diskutētu par budžeta līdzekļu pārdali.
Sekmīgie nodokļu ieņēmumi un augošā ekonomika pirmo reizi četru gadu laikā Latvijas valdībai ļāvusi gada vidū sadalīt papildu līdzekļus. Ministriju vajadzību kopējais saraksts tika lēsts apmēram 150 miljonos latu. Lai gan budžeta ieņēmumu pārpilde būtu ļāvusi tērēt arī daudz lielākas summas, valdība vienojās, ka dažādām vajadzībām sadalīs tikai 70 miljonus latu.
Plānots, ka līdz ar budžeta grozījumiem Veselības ministrija papildus saņems 19,5 miljonus latu, arī Mātes un bērna veselības uzlabošanas plāna īstenošanai, kā arī rindu mazināšanai uz medicīnas pakalpojumiem. 5,07 miljoni latu tiks Kultūras ministrijai, pamatā nodrošinot māksliniecisko kolektīvu sagatavošanu Dziesmu un deju svētkiem, savukārt Latvijas Nacionālās operas saimnieciskās darbības stabilizācijai atvēlēs 1,3 miljonus latu. Tāpat 919 608 lati paredzēti kultūrizglītības iestāžu pedagogu atalgojumam. Labklājības ministrijas vajadzībām plānots novirzīt 3,87 miljonus latu, 2,2 miljonus – piemaksām pie politiski represēto pensijām. Radio un televīzijas vajadzībām budžeta grozījumos plānots atvēlēt 4,4 miljonus latu, papildu naudu – 86 500 latu – saņems arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, Satversmes tiesa –15 280 latu, Centrālā vēlēšanu komisija – 6135 latus u. c. Valsts budžeta grozījumos mācību literatūras iegādei vispārizglītojošām skolām šogad plānots piešķirt papildus 258 902 latus, bet sportistu atbalstam – 1,35 miljonus latu.
Nenoliedzot nepieciešamību pēc vairāku gadu taupības beidzot atjaunot papildlīdzekļu sadali, eksperti tomēr norāda, ka valdības plāns iezīmē virkni problēmu. Tā, piemēram, valsts kontroliere Inguna Sudraba uzskata, ka papildu nauda tiek atvēlēta pamatā dažādu parādu – operas, pasažieru pārvadātāju, medicīnas nozares – segšanai, taču par šo izdevumu neizbēgamību esot bijis zināms jau gada sākumā. Tikmēr Latvijas Bankas vadītājs Ilmārs Rimšēvičs brīdina, ka 2013. gada valsts budžeta veidošanā nevajadzētu iedvesmoties no 2012. gada labās pieredzes. Eksperts uzskata, ka liekā nauda Latvijas makā esot parādījusies vienīgi veiksmīgas apstākļu sakritības dēļ, jo situācija Eiropā izrādījās labāka, nekā prognozēts. Taču nākotnē Eiropas problēmas var samilzt un tas neizbēgami ietekmēšot arī mūsu valsti, kas nozīmējot, ka uzkrāto naudu nevajagot steigties iztērēt.
Viena no iespaidīgākajām summām, proti, 20,6 miljoni latu, valsts budžeta grozījumos paredzēta Satiksmes ministrijas vajadzībām, 9,19 miljoni latu – valsts autoceļu atjaunošanai, 4,26 miljoni latu – pašvaldību autoceļu uzturēšanai. Dotācijām zaudējumu segšanai sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem varētu piešķirt 3,1 miljonu latu, bet abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumu sniegšanas radīto zaudējumu kompensēšanai 2,03 miljonus latu.
Saeimas neatkarīgo deputātu pārstāve Elīna Siliņa, kuras grupa uzņēmusies atbildību pār satiksmes nozari, sarunā ar Neatkarīgo neslēpa, ka pie frakcijām nepiederošos parlamentāriešus neapmierina atsevišķas valdības ieceres. «Pusgada labie rādītāji nav iemesls, lai mainītu attieksmi pret konceptuāliem uzstādījumiem. Tā, piemēram, mēs iebilstam pret iniciatīvu attiecībā uz Latvijas dzelzceļu atcelt prasību pēc 90% dividenžu iemaksas valsts budžetā. Kādēļ gada vidū vienai kapitālsabiedrībai būtu jāmaina nosacījumi? Šāds lēmums kā pa ķēdīti var pavilkt sev līdzi arī citas kapitālsabiedrības,» teica E. Siliņa. Deputāte arī pauda neapmierinātību, ka budžeta grozījumos pie papildu sadalāmajiem līdzekļiem nekur neesot parādījies ietaupījums, kas nākamajā pusgadā valstij radīsies saistībā ar pievienotās vērtības nodokļa likmes samazinājumu. «Mani aprēķini liecina, ka dažādu preču un pakalpojumu iepirkumos līdz ar likmes samazināšanu valsts budžetā radīsies 1,5 līdz 1,6 miljonus latu liels ietaupījums, kas būtu jāsadala,» norādīja deputāte.
Avots: nra.lv /Ilze Zālīte
Vēl par tēmu:
Saeimas sanākšanas un Satversmes spēkā stāšanās gadadienā godina parlamentārisma vērtību stiprinātājus
1.Saeimas sanākšanas un Satversmes spēkā stāšanās 103.gadadienā piektdien, 7.novembrī, Saeimas namā godināti cilvēki, kuri snieguši būtisku ieguldījumu parlamenta darba, tā tradīciju...
Lasīt tālākZZS rosinās vienreizēju dotāciju 300 000 eiro apmērā Valkas novadam
Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) aicinās valsts budžetā 2026.gadam paredzēt vienreizēju dotāciju 300 000 eiro apmērā Valkas novada pašvaldībai, lai tā spētu arī nākamgad iedzīvotājiem...
Lasīt tālākParlamentā atkārtoti vērtēs likumprojektu par Latvijas izstāšanos no Stambulas konvencijas
Saeima trešdien, 5. novembrī, otrreizējai izskatīšanai Ārlietu komisijā nodeva likumprojektu par Latvijas izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības...
Lasīt tālākValsts prezidents lūdz Saeimai likuma “Par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu” otrreizēju caurlūkošanu
3. novembrī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, pamatojoties uz Latvijas Republikas Satversmes 71. pantu, ir parakstījis un nosūtījis Saeimas priekšsēdētājai Daigai Mieriņai š. g. 30. oktobrī...
Lasīt tālākSaeima atbalsta Latvijas izstāšanos no Stambulas konvencijas
Saeima ceturtdien, 30. oktobrī, galīgajā lasījumā atbalstīja par steidzamu atzīto likumprojektu par Latvijas izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības...
Lasīt tālākValsts prezidents: Satversmes tiesa ar konstitucionālās kontroles mehānismu stiprina mūsu valsts demokrātijas drošību
24. oktobrī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Rīgas pilī tikās ar Satversmes tiesas priekšsēdētāju Irēnu Kucinu. Valsts prezidents un Satversmes tiesas priekšsēdētāja pārrunāja Satversmes...
Lasīt tālākProgresīvie prasa Siliņai un Kozlovskim skaidrot apstākļus, kas saistīti ar Pjotra Avena pilsonību
Partijas Progresīvie Saeimas frakcija ir nosūtījusi Ministru prezidentei Evikai Siliņai un Iekšlietu ministram Rihardam Kozlovskim vēstuli ar pieprasījumu “sniegt detalizētu informāciju...
Lasīt tālākStingrāk ierobežo uzturēšanās atļauju izsniegšanu ārvalstniekiem ar sodāmību
Saeima ceturtdien, 2. oktobrī, galīgajā lasījumā pieņēma izmaiņas Imigrācijas likumā, kas stingrāk ierobežo uzturēšanās atļauju izsniegšanu ārvalstniekiem ar sodāmību. Patlaban...
Lasīt tālākStambulas konvencijai pievienotā ZZS rosinātā deklarācija ir pārkāpta
Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) aicina premjerministri E.Siliņu vērtēt, kāpēc “Deklarācija pie Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu...
Lasīt tālākPlāno stingrāk ierobežot uzturēšanās atļauju izsniegšanu ārvalstniekiem ar sodāmību
Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputāti otrdien, 16.septembrī, galīgajā lasījumā atbalstīja izmaiņas Imigrācijas likumā, kas paredz stingrāk ierobežot...
Lasīt tālāk