88 % darbinieku sagaida papildus labumus no darba devēja ilgtermiņa lojalitātei
76% aptaujāto uzņēmēju darbinieku mainību uzskata par problēmu, kas apdraud vai varētu apdraudēt biznesu, liecina pēc SEB dzīvības apdrošināšanas pasūtījuma veiktā aptauja.
Pētījumā atzīts, ka divi no pieciem nodarbinātajiem ir nopietni domājuši par darba maiņu vai uzsākuši cita darba meklējumus. Tajā pašā laikā 60% uzņēmumu vadītāju, domājot par nākotnes plāniem attiecībā uz jaunu vai paplašinātu papildus labumu piedāvājumu saviem darbiniekiem, ir skeptiski noskaņoti un apgalvo, ka drīzāk nepiedāvās bonusus un nepaplašinās to klāstu. Savukārt 88% darbinieku piekrīt apgalvojumam, ka papildus motivēšana no uzņēmuma puses veicinātu viņu lojalitāti tam un motivētu kļūt par ilggadējo darbinieku.
Saskaņā ar pētījuma datiem, iedzīvotāju vidū ir trīs galvenie iemesli vēlmei mainīt pašreizējo darba vietu – gandrīz puse (49% respondentu) kā galveno iemeslu minējuši zemo atalgojumu, nedaudz mazāk – 46% – atsaukušies uz smagiem darba apstākļiem, stresu un garām darba stundām un 44% ir svarīgas ierobežotas karjeras iespējas. Savukārt uzņēmumu vadītāji uzreiz pēc zema atalgojuma, kas tiek nosaukts visbiežāk, piemin darbinieku došanos darba meklējumos uz ārvalstīm vai darbinieku vēlēšanos strādāt atbilstoši iegūtajai izglītībai vai labāka darba atrašanu.
Interesanti, ka, domājot par darbinieku motivāciju, 47% no aptaujātajiem darba devējiem izteiktu akcentu liek uz nepieciešamību paaugstināt algas, reti apsverot citas versijas. Arī darbiniekiem algu paaugstināšana šķiet vismotivējošākā rīcība darbinieku noturēšanai, taču papildus tam darbinieki par svarīgiem risinājumiem uzskata nepieciešamību izveidot personāla motivēšanas politiku, 32% ir svarīgi saņemt papildus labumus vai prēmijas par sasniegumiem, 35% saņemt papildus labumus par ilggadēju darbību uzņēmumā. Kopumā 88% darbinieku piekrīt apgalvojumam, ka papildus motivēšana no uzņēmuma puses veicinātu viņu lojalitāti tam un motivētu kļūt par ilggadējo darbinieku.
SEB dzīvības apdrošināšanas valdes locekle Dace Brencēna norāda: “Mūsu pētījuma dati nepārprotami parāda darba devēju un darbinieku viedokļu atšķirības, vērtējot galvenos risinājumus darbinieku noturēšanai un motivēšanai – uzņēmēji liek akcentu uz algu paaugstināšanu, savukārt darbinieki samērā bieži piemin motivēšanas politikas izveidošanu un papildus labumu piešķiršanu. Vēl vairāk – ja runājam par uzkrājuma veidošanu vai apdrošināšanas iekļaušanu darbinieka bonusu grozā, puse aptaujāto darbinieku ir gatavi līdzmaksājumam papildus darba devēja veiktajām iemaksām. Tas vedina domāt, ka sabiedrībā mainās vērtības, un rodas pieprasījums pēc jaunas atalgojuma sistēmas, kad darba alga tiek papildināta ar dažādiem labumiem, kas ne tikai veicina darbinieku lojalitāti uzņēmumam, bet rada līdzatbildības un solidaritātes kultūru darba attiecībās.”
“Mūsu uzņēmēju pieredze liecina, ka jauna darbinieka piesaiste ir krietni dārgāka nekā esošo noturēšana uzņēmumā. Labā prakse – darba devējam ikdienā rūpēties ne vien par klientu, bet arī darbinieku apmierinātību un lojalitāti, nodrošina zemāku kadru rotāciju un augstāku darbinieku uzticību uzņēmumam. Uzskatām, ka šādu darba devēju rūpes par darbiniekiem ir jāveicina arī no valsts puses, paredzot nodokļu atvieglojumus, jo tās ir būtiskas iedzīvotāju labklājības sekmēšanai, uzņēmējiem nepārtrauktas darbības nodrošināšanai un konkurētspējas uzlabošanai. Tieši tāpēc esam iesnieguši priekšlikumus valdībā, kas paredz nodokļu atvieglojumus tiem uzņēmumiem, kuri domājot par darbinieku motivāciju, rūpējas par ilgtermiņa labumu iekļaušanu savā darbinieku motivācijas politikā.”: norāda Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektore Līga Meņģelsone.
Vēl par tēmu:
Eiropas Parlaments iedibina ordeni par nopelniem Eiropas labā
Atzīmējot Šūmana deklarācijas 75. gadadienu, Eiropas Parlaments iedibina Eiropas Nopelnu ordeni, pirmo šāda veida Eiropas apbalvojumu. Gatavojoties Šūmana deklarācijas — Eiropas vienotības...
Lasīt tālākRīga aicina svinēt Māmiņdienu ar koncertiem, radošām darbnīcām un festivālu
Svētdien, 11. maijā, ar sirsnīgiem koncertiem, radošām darbnīcām un festivālu Rīgā atzīmēs Mātes dienu. Mātes dienas festivāls “Hanzas peronā” un svētki apkaimēs Šogad...
Lasīt tālākKatra otrā mamma Latvijā sev velta mazāk nekā vienu stundu dienā
Ikdiena kļūst arvien straujāka un laika, ko veltīt sev ārpus darba un ģimenes pienākumiem kļūst arvien mazāk, īpaši mammām. Modes un dzīvesstila tirdzniecības centra “Spice” veiktā...
Lasīt tālākVai bērnudārza un pamatskolas internātam ir vieta 21. gadsimtā?
Dzīvošana internātā nav bērna otrās mājas. Tas ir pretrunā ar bērna tiesībām dzīvot ģimenē, kas ir pamatu pamats viņa pilnvērtīgai attīstībai un sagatavošanai patstāvīgai dzīvei....
Lasīt tālāk“Bērna māja” vēl tikai ceļā uz mērķa sasniegšanu
No vardarbības cietušo bērnu nopratināšanai speciāli izveidotajai “Bērna māja” ir jātiecas uz visaugstākajiem profesionalitātes standartiem, kurā strādā speciālisti ar visaugstāko...
Lasīt tālākBrīdina par mutes un nagu sērgas izplatību Eiropā un draudiem Latvijā
Lai vienotos par dienestu sadarbību bīstamās dzīvnieku infekcijas slimības mutes un nagu sērgas draudu un uzliesmojuma gadījumā, Pārtikas un veterinārajā dienestā (PVD) tikās Valsts ugunsdzēsības...
Lasīt tālākVDD atkārtoti rekomendē Latvijas iedzīvotājiem neceļot uz Krieviju vai Baltkrieviju
Valsts drošības dienests (VDD) stingri rekomendē Latvijas iedzīvotājiem gaidāmajās Lieldienu brīvdienās neceļot uz Krieviju vai Baltkrieviju, atkārtoti brīdinot par augstajiem izlūkošanas,...
Lasīt tālākOlas, majonēze un tematiski saldumi: pircēji gatavojas Lieldienu svinēšanai
Tērēt vairāk un iegādāties augstākas kvalitātes produktus vai tādus gardumus, kurus ikdienā pērk retāk, – pošoties Lieldienu svinēšanai, šādu gatavību pauduši 35 % Rimi aptaujas*...
Lasīt tālākValsts kontroles padomes locekles Maiju Āboliņu un Ilzi Bāderi apstiprina amatā uz otro termiņu
Ceturtdien, 10. aprīlī, Saeima uz otro termiņu Valsts kontroles padomes locekļu amatā apstiprināja Maiju Āboliņu un Ilzi Bāderi. Saskaņā ar Valsts kontroles likumu Valsts kontroles padomes...
Lasīt tālākRosina dot iespēju atteikties no krievu valodas mācīšanās arī vidējās izglītības posmā
[caption id="attachment_35833" align="alignnone" width="300"] Teacher pointing to raised hands in classroom[/caption] Pēc Nacionālās apvienības (NA) iniciatīvas iesniegti grozījumi Izglītības...
Lasīt tālāk