75 Latvijas novados skolēnu skaits ir samazinājies

2016./2017.mācību gadā 733 pašvaldību vispārizglītojošajās skolās 1.-12.klasē mācās 208043 bērni, kas ir par 1094 vairāk nekā iepriekšējā gadā. Izglītības un zinātnes ministrijas apkopotie dati liecina, ka 75 Latvijas novados skolēnu skaits ir samazinājies, savukārt pieaugums vērojams tikai 44 novados.
Salīdzinot ar gadu iepriekš, pašvaldību dibināto sākumskolu skaits šajā mācību gadā ir samazinājies par vienu skolu – 2016./2017.mācību gadā darbojas 44 sākumskolas. Vispārējo pamatizglītību īsteno 296 skolās, kas ir par deviņām mazāk. Savukārt vispārizglītojošo vidusskolu posmā šajā mācību gadā ir 313 skolas, kas ir par 9 mazāk nekā gadu iepriekš.
Kaut arī kopējā skolēnu skaita dinamika 1.-12.klasē ir stabilizējusies, tomēr pirmsskolas izglītības programmās pašvaldību izglītības iestādēs pēdējo trīs gadu laikā bērnu skaits turpina samazināties. Vislielākais bērnu skaita kritums pirmsskolā 5 – 6 gadus veco bērnu posmā ir Rīgā, kur, salīdzinot ar gadu iepriekš, bērnu skaits samazinājies par 497, Daugavpilī par 108 un Jūrmalā par 94. Proporcionāli visstraujāk bērnu īpatsvars 5 – 6 gadīgo bērnu vecuma grupā pašvaldību pirmsskolas izglītības iestādēs ir audzis Zilupes novadā (+31,6%), Mērsraga novadā (+25%) un Nīcas novadā (+23%).
Dati liecina, ka turpinās migrācijas tendences uz reģionālajiem centriem un Pierīgas reģioniem. Tā, šogad skolēnu, tajā skaitā 5 – 6 gadus veco bērnu skaits visstraujāk pieaudzis Mārupes novadā (+11,9%) un Garkalnes novadā (+10%). Savukārt lielākais kritums vērojams Vecpiebalgas novadā (-16%), Rundāles novadā (-12,8%) un Raunas novadā (-12,1%).
22 Latvijas vidusskolās šajā gadā netika atvērta 10.klase, un šajās skolās 10.-12.klašu grupā kopā mācās tikai līdz 20 skolēniem. Lielā daļā vidusskolu (101) 10.-12.klašu grupā skolēnu skaits ir no 21 līdz 60 bērniem. Izglītojamo skaits un tā prognoze vispārējās pamata un vidējās izglītības programmās liecina, ka turpmākajos gados skolēnu skaits, lai arī nedaudz, bet turpinās kristies. Tas ir nopietns signāls pašvaldībām rūpīgi izvērtēt sava novada izglītības stratēģiju, lai nodrošinātu tādu skolu tīklu, kas ir gan resursu efektīvs, gan balstīts uz ekonomiskiem aprēķiniem un demogrāfiskajām prognozēm. IZM uzsver, ka institucionālā tīkla sakārtošana saistīta ar sākumskolas izglītības pakalpojumu pieejamību pēc iespējas tuvāk bērnu dzīvesvietai, bet vidējai izglītībai jābūt pieejamai reģionālajā līmenī.
Šis ir pirmais mācību gads, kad pedagogu algas tiek aprēķinātas pēc jaunā modeļa, kuru IZM izstrādāja kopā ar sadarbības partneriem. Šovasar valdībā apstiprinātais tiesiskais regulējums ir nopietns solis, lai uzsāktu pārmaiņas izglītības sistēmā, kuru mērķis ir kvalitātes celšana, mūsdienu prasībām atbilstošas izglītības vides veidošana un pedagogu darba samaksas paaugstināšana, radot ilgtermiņa attīstības perspektīvas. Skolēnu skaita izmaiņas novadā un skolā būtiski ietekmē pedagogu darba slodzi un atalgojumu, jo valsts mērķdotācija pedagogu darba samaksai tiek aprēķināta atbilstoši skolēnu skaitam pašvaldībā un tā, lai kvalitatīvi tiktu nodrošināta izglītības programmas realizācija.
Foto:Unsplash//https://pixabay.com/en/users/Unsplash-242387//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/
Vēl par tēmu:
Uz Dienvidu tilta estakādēm atjaunos maksimālo atļauto braukšanas ātrumu 70 km/h
Rīgas pašvaldības Ārtelpas un mobilitātes departaments informē, ka ceturtdien, 2. aprīlī, uz Dienvidu tilta estakādēm atjaunos maksimālo atļauto braukšanas ātrumu 70 km/h. Zīmju nomaiņu...
Lasīt tālākLieldienās ikviens aicināts uz plašu kultūras pasākumu programmu Rīgā
Ar plašu pasākumu programmu, kas iekļauj koncertus, radošās darbnīcas, šūpošanos un citas aktivitātes, galvaspilsētā kopā svinēsim Lieldienas. Koncerti Lielajā piektdienā Lielajā piektdienā,...
Lasīt tālākNo nākamā gada aizsardzības finansējumu palielinās līdz 5% no IKP
Saeima ceturtdien, 26.martā, galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Valsts aizsardzības finansēšanas likumā, kas paredz palielināt valsts aizsardzības finansējumu līdz vismaz 5% no iekšzemes...
Lasīt tālākLatvijā nokritušais drons identificēts kā Ukrainas izcelsmes
Naktī uz trešdienu, 25. martu, Latvijas gaisa telpā ielidojušais bezpilota lidaparāts, izvērtējot atrastās atlūzas, ir identificēts kā Ukrainas izcelsmes drons. Nacionālie bruņotie...
Lasīt tālākLatvijas gaisa telpā ielidojis un nokritis drons
Gaisa spēki ir identificējuši ārvalsts bezpilota lidaparāta ielidošanu Latvijas gaisa telpā no Krievijas. Agrīnās brīdināšanas sistēmās konstatēta eksplozijai līdzīga skaņa Krāslavas...
Lasīt tālāk96,8% valstspilsētu iedzīvotāju ir apmierināti ar dzīvi savā pilsētā
96,8% aptaujāto valstspilsētu1 iedzīvotāju ir apmierināti ar dzīvi savā pilsētā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veiktais apsekojums. Ar dzīves kvalitāti savā pilsētā...
Lasīt tālākRīgā pēc ziemas sezonas sakopta vairāk nekā trešdaļa brauktuvju; aktīvi tīra ietves un parkus
Jau trešo nedēļu Rīgā turpinās ielu un teritoriju sakopšanas darbi, kuru laikā tiek savākts ziemas uzturēšanā izkaisītais pretslīdes materiāls, un patlaban ir sakopta vairāk nekā trešā...
Lasīt tālākSaeima nosoda padomju režīma laikā pielietotās represīvās psihiatrijas metodes
Atzīstot nepieciešamību atjaunot vēsturisko taisnīgumu attiecībā uz represētajām personām un novērst tām nelabvēlīgās tiesiskās sekas, Saeima ceturtdien, 19.martā, pieņēma deklarāciju...
Lasīt tālākIZM: vienotas skolas reforma – pāreja uz mācībām latviešu valodā visās skolās – kopumā noritējusi sekmīgi
“Pāreja uz vienotu skolu ir stratēģiski pamatota un neatgriezeniska reforma, kas kopumā norit sekmīgi.” Tā secināts Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) ziņojumā “Par vienotās...
Lasīt tālākSaeima paplašina mobilo tālruņu liegumu skolās – tos skolēni varēs izmantot tikai no 10.klases
Saeima ceturtdien, 12.martā, lēma paplašināt mobilo tālruņu lietošanas liegumu skolās, nosakot, ka turpmāk skolēni tos nedrīkstēs izmantot visā pamatskolā – no 1. līdz 9.klasei. Kā...
Lasīt tālāk