2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP

Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) atbilstoši Eiropas kontu sistēmas (EKS 2010) metodoloģijai apkopotie provizoriskie rezultāti.
2024. gadā vispārējās valdības sektora izdevumi, salīdzinot ar 2023. gadu, palielinājās par 6,9 % un sasniedza 18,4 mljrd. eiro, bet ieņēmumi palielinājās par 8,6 % un sasniedza 16,3 mljrd. eiro.
Salīdzinājumā ar Valsts kases operatīvajiem naudas plūsmas datiem, kas par 2024. gadu uzrādīja valsts konsolidētā kopbudžeta deficītu 733 milj. eiro, CSP aprēķinātais budžeta deficīts atbilstoši EKS 2010 metodoloģijai ir par 27 milj. eiro jeb 0,1 procentpunktu no IKP mazāks.
Būtiskākās metodoloģiskās korekcijas ar pozitīvu ietekmi (samazina budžeta deficītu) uz vispārējās valdības budžetu:
korekcija prasībām pret debitoriem (Valsts kases dati) – 450,0 milj. eiro jeb 1,1 % no IKP;
nodokļu korekcijas, izmantojot laika nobīdes metodi (Finanšu ministrijas aprēķins) – 114,2 milj. eiro jeb 0,3 % no IKP;
korekcija par saņemamajiem procentiem (Valsts kases dati) – 32,6 milj. eiro jeb 0,1 % no IKP;
noguldījumu garantijas fonda bilance (Latvijas Bankas dati) – 29,9 milj. eiro jeb 0,1 % no IKP;
korekcija par AS “Attīstības finanšu institūcijas Altum” programmu īstenošanu (Finanšu ministrijas dati) – 28,8 milj. eiro jeb 0,1 % no IKP;
ieņēmumu no Latvijai piešķirto emisijas kvotu izsolīšanas korekcija (Valsts kases dati) – 26,3 milj. eiro jeb 0,1 % no IKP.
Vienlaikus ir veiktas arī korekcijas ar negatīvu ietekmi (palielina budžeta deficītu) uz vispārējās valdības budžetu, no tām būtiskākās ir:
korekcija ārvalstu finanšu palīdzības plūsmas sabalansēšanai (ārvalstu fondu administrēšanā iesaistīto iestāžu dati) – 228,6 milj. eiro jeb 0,6 % no IKP;
korekcija saistībām pret kreditoriem (Valsts kases dati) – 181,0 milj. eiro jeb 0,5 % no IKP;
uz vispārējās valdības sektoru pārklasificēto valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību bilance (CSP dati) – 81,7 milj. eiro jeb 0,2 % no IKP;
korekcija starp uzkrātajiem un samaksātajiem procentiem (Valsts kases dati) – 79,5 milj. eiro jeb 0,2 % no IKP;
korekcija par 2. līmeņa pensiju shēmas līdzekļu nākotnes izmaksām (Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras dati) – 52,8 milj. eiro jeb 0,1 % no IKP;
vērtspapīru prēmijas korekcija emisijas gadā, lai nodrošinātu prēmijas atzīšanu ieņēmumos nākamajos gados līdz vērtspapīru dzēšanai (Valsts kases dati) – 30,8 milj. eiro jeb 0,1 % no IKP.
Vispārējās valdības konsolidētais bruto parāds bija 18,8 miljardi eiro jeb 46,8 % no IKP, un gada laikā tas pieaudzis par 1,2 miljardiem eiro. Vispārējās valdības parāda pieaugumu ietekmēja 2024. gadā veiktie aizņemšanās pasākumi, lai finansētu valsts budžeta deficītu un dzēstu valsts parāda saistības.
Iepriekš publicētie vispārējās valdības budžeta dati par iepriekšējiem gadiem ir koriģēti, ņemot vērā Valsts ieņēmumu dienesta veikto nodokļu ieņēmumu datu revīziju.
Informāciju par visu ES dalībvalstu 2025. gada aprīļa notifikācijas rezultātiem ES Statistikas birojs Eurostat publicēja 22. aprīlī.
Vēl par tēmu:
FM: mazumtirdzniecībā 2025. gada otrais pusgads nodrošinājis gada kopējo izaugsmi 1,4% apmērā
Mazumtirdzniecības apjomi 2025. gadā kopumā pieauga par 1,4% pret 2024. gadu, kas ir straujākais pieaugums kopš 2022. gada, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Apjomi sāka...
Lasīt tālākKā samazināt rēķinus ziemā: vienkārši padomi ūdens un elektrības taupīšanai
Sākoties jaunam gadam un ziemas aukstumam liekot mums vairāk uzturēties telpās, liela daļa mājsaimniecību meklē veidus, kā samazināt savas komunālo pakalpojumu izmaksas. IKEA ikgadējā...
Lasīt tālākSaeimas komisija galīgajam lasījumam virza risinājumu īres māju būvniecībai uz valsts un pašvaldību zemes
Lai veicinātu jaunu, energoefektīvu un iedzīvotājiem pieejamu īres mājokļu būvniecību, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija otrdien, 27. janvārī, lēma virzīt galīgajam lasījumam...
Lasīt tālākAptauja: ģimenes valsts pabalsts pazūd lielveikalos
Veidot uzkrājumus bērna nākotnei no ģimenes valsts pabalsta joprojām nav vairuma ģimeņu prioritāte, atklāj bankas Citadele aptauja. Pabalsts visbiežāk pazūd pārtikas iegādē, rēķinos un...
Lasīt tālākFM: Pēdējo gadu valdības darbs ir mērķtiecīgi vērsts uz ienākumu nevienlīdzības mazināšanu un iedzīvotāju labklājības stiprināšanu
Līdz šim valdības īstenotā nodokļu un sociālā politika pēdējos gados ir bijusi mērķtiecīgi vērsta uz ienākumu nevienlīdzības mazināšanu un iedzīvotāju rīcībā esošo ienākumu...
Lasīt tālākFM: lielāko devumu patēriņa cenu izmaiņās 2025. gadā noteica pārtikas cenu kāpums
2025. gada decembrī patēriņa cenas palielinājās par 3,5% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada decembri, palielinoties gan preču, gan pakalpojumu cenām – attiecīgi par 2,7% un 5,7%. Patēriņa...
Lasīt tālākLatvijā enerģētikas nozarē 2025. gadā piedzīvoti vēsturiski brīži
Pērn gads elektroenerģijas nozarē bijis vēsturisks – 2025. gada 9. februārī Baltijas valstis sekmīgi pieslēdzās Eiropas elektroenerģijas tīklam, stiprinot reģiona energodrošību un neatkarību....
Lasīt tālākApstiprina skaidrākus un vienkāršākus nosacījumus skolēnu uzņemšanas un pārcelšanas kārtībā
Vecākiem un skolēniem būs skaidrāka, taisnīgāka un saprotamāka kārtība mācību procesā, precizējot noteikumus, kas nosaka, kā bērni tiek uzņemti skolā, pārcelti nākamajā klasē vai...
Lasīt tālāk2026. gadā samazinās piemaksu apmēru valsts un pašvaldību institūcijās
Lai nodrošinātu valsts budžeta prioritātes, tostarp drošības jomas finansējumu, Ministru kabinets šodien vienojās samazināt piemaksu apmēru valsts un pašvaldību institūcijās – 2026....
Lasīt tālākPieejams plašāks atbalsts aizbildņu un adoptētāju ģimenēm
No 2026. gada aizbildņu un adoptētāju ģimenēm, kā arī viņu aprūpē esošajiem bērniem pieejams plašāks individuālajās vajadzībās balstīts atbalsts. Ārpusģimenes aprūpes atbalsta...
Lasīt tālāk