• Tweet

Tieslietu padome 2025. gada 24. janvāra sēdē izskatīja pagājušā gada tiesu darbības rādītājus, kuri liecina par slodzes pieaugumu tiesu sistēmā un nepieciešamību pēc resursu optimizācijas.

2024. gadā visās Latvijas tiesās izskatīšanai saņemtas 48 999 tiesvedības lietas, kas ir par 12% vairāk nekā 2023. gadā saņemto lietu skaits – 43 608 tiesvedības lietas. Savukārt izskatītas pagājušajā gadā ir 43 950 tiesvedības lietas, kas nozīmē, ka tiesu sistēma darbojusies ar 90 % caurlaidību. Lai mazinātu tiesu sistēmas pārslodzi, Tieslietu padome meklēs risinājumus resursu optimizācijai, veicinot tiesu sistēmas darbības efektivitāti.

2024. gadā visās Latvijas tiesās izskatīšanai saņemtas 110 365 bezstrīdus kārtībā risināmās lietas, kas ir par 31 % vairāk nekā 2023. gadā. Savukārt izskatītas pagājušajā gadā ir 104 576 bezstrīdus kārtībā risināmās lietas, kas nozīmē, ka tiesu sistēma šajās lietās ir strādājusi ar 95% caurlaidību.

2024. gadā visās Latvijas tiesās izskatīšanai saņemti 235 290 zemesgrāmatu nostiprinājuma lūgumi, kas ir apmēram par 0,7 % mazāk nekā 2023. gadā saņemto nostiprinājuma lūgumu skaits.

Tāpat Latvijas tiesu darbības rādītāji liecina, ka ir pieaudzis vidējais lietu izskatīšanas termiņš. 2024. gadā tas bija 7,7 mēneši vienā tiesu instancē, bet 2023. gadā – 6,53 mēneši.

Vērtējot tiesnešu skaitu Latvijas tiesās, konstatējams, ka šobrīd vakantas ir 70 tiesneša amata vietas, kā arī aptuveni 66 tiesneši šobrīd jau ir tiesīgi doties vecuma vai izdienas pensijā. Tas liecina, ka tuvākajā nākotnē tiesu sistēma var piedzīvot būtisku tiesnešu trūkumu, kas apdraudēs tās spēju efektīvi izskatīt lietas, radot papildu spiedienu uz jau tā noslogoto sistēmu. Lai risinātu tiesu sistēmas darbinieku trūkumu, Tieslietu padome 2025. gadā kā vienu no galvenajiem darbības virzieniem ir izvirzījusi juridiski kvalificētu darbinieku piesaisti, pilnveidojot amatu standartus un atalgojuma sistēmu. Tieslietu padomes priekšsēdētājs Aigars Strupišs vairākkārt kā problēmu ir uzsvēris tiesnešu un tiesu darbinieku trūkumu, norādot, ka tas būtiski ietekmē tiesu sistēmas darbības efektivitāti.

Plašāka analīze par tiesu darbības rādītājiem no 2019. gada līdz 2024. gadam pieejama Tieslietu padomes mājaslapā.

Tieslietu padome Tieslietu akadēmijas direktora amatam virza Lailu Jurcēnu
Tieslietu padome atbalstīja Lailas Jurcēnas kandidatūras virzīšanu Tieslietu akadēmijas direktora amatam. Laila Jurcēna ir ieguvusi doktora grādu tiesību zinātnē un vairāk nekā 20 gadus strādājusi tieslietu sistēmā un valsts pārvaldē. Viņa ir bijusi eksperte Vācijas Starptautiskajā sadarbības aģentūrā, kā arī ieņēmusi Valsts prezidenta kancelejas vadītāja vietnieces amatu un līdz šim darbojās kā Tieslietu ministrijas konsultante Tieslietu akadēmijas izveides jautājumos. Laila Jurcēna 2018. gadā saņēma Tieslietu ministrijas III pakāpes Goda zīmi, bet 2021. gadā – Satversmes tiesas Atzinības rakstu. Viņa ir arī vairāku publikāciju autore. Tieslietu padomes sēdē Laila Jurcēna uzsvēra: „Tieslietu akadēmiju redzu kā tiesu varas un juridisko profesiju mācību un attīstības izcilības centru, kas veicina tiesiskumu, kvalitatīvas tiesu funkcijas īstenošanu un palīdz attīstīt augstus profesionālos un ētikas standartus.”

Pēc Tieslietu padomes priekšlikuma Tieslietu akadēmijas direktora amata kandidātu iecelšanai amatā virza tieslietu ministrs. Savukārt galīgo lēmumu par Tieslietu akadēmijas direktora iecelšanu pieņem Ministru kabinets.

2025. gada 16. maijā tiks sasaukta Latvijas tiesnešu konference „Tiesu darba efektivitāte: mūsdienu izaicinājumi”
Tieslietu padome lēma sasaukt Latvijas tiesnešu konferenci 2025. gada 16. maijā. Konferences tēma – „Tiesu darba efektivitāte: mūsdienu izaicinājumi”.

Tieslietu padomes lēmumi tiesnešu karjeras jautājumos
Tieslietu padome uz pieciem gadiem Rīgas rajona tiesas priekšsēdētāja vietnieku amatos iecēla tiesnesi Gunti Lauski un tiesnesi Vitu Vjateri.

Tāpat Tieslietu padome noteica rajona (pilsētas) tiesas tiesnesei Ilzei Butkus pildīt tiesneša pienākumus Administratīvajā rajona tiesā Rīgā. Ilze Butkus ar 2024. gada 19. decembra Latvijas Republikas Saeimas lēmumu tika iecelta rajona (pilsētas) tiesas tiesneša amatā.

Vienlaikus Tieslietu padome neatbalstīja Latgales rajona tiesas tiesneses Ligitas Multiņas kandidatūru Latgales rajona tiesas priekšsēdētāja vietnieka amatam.