2024. gadā prognozē ekonomikas izaugsmi 2% apmērā
Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) 2023. gadā saglabāsies pagājušā gada līmenī, bet 2024. gadā gaidāma ekonomikas izaugsme 2% apmērā, liecina Finanšu ministrija (FM) atjaunotās makroekonomisko rādītāju prognozes laika posmam līdz 2026. gadam.
Salīdzinot ar iepriekšējām, 2022. gada decembra sākumā izstrādātajām prognozēm, IKP pieauguma prognoze 2023. gadam ir palielināta par 0,6 procentpunktiem, bet 2024. gadam IKP pieaugums prognozēts par vienu procentpunktu mazāks nekā pagājušā gada decembrī. Divos nākamajos gados – 2025. un 2026. gadā – ekonomikas izaugsme tiek prognozēta attiecīgi 2,9% un 2,8% apmērā.
Ekonomikas izaugsmes prognozes paaugstināšana 2023. gadam saistīta ar nedaudz labāku Latvijas ekonomikas attīstību pagājušā gada ceturtajā ceturksnī, kā arī 2022. gadā kopumā, IKP pieaugot par 2,0%. Siltā ziema un valsts atbalsta pasākumi ir mīkstinājuši energoresursu cenu kāpuma negatīvo ietekmi uz mājsaimniecību patēriņu, un pēdējo mēnešu laikā nedaudz uzlabojušās arī Latvijas ārējās tirdzniecības partnervalstu un eirozonas attīstības prognozes 2023. gadam. Vienlaikus Krievijas sāktā kara un augošo izmaksu ietekme uz ražošanas attīstību var izpausties ar lielāku laika nobīdi nekā sākotnēji sagaidīts, un 2024. gadā ekonomikas izaugsme būs nedaudz lēnāka nekā prognozēts iepriekš.
Gada vidējo inflāciju 2023. gadam FM prognozē 10,0% līmenī, kas ir būtiski zemāks cenu kāpums nekā 2022. gadā, kad inflācija sasniedza 17,3%. Tomēr salīdzinājumā ar decembra sākumā prognozēto inflācijas prognoze ir paaugstināta par 1,5 procentpunktiem, ko noteica augstāki gada beigās fiksētie siltumenerģijas, elektroenerģijas un gāzes tarifi, kā arī spēcīgāki inflācijas otrās kārtas efekti. 2024. gadā inflācija turpinās pazemināties, cenu pieaugumam veidojot 2,2%, bet pēc tam stabilizējoties 2,5% līmenī.
Mēneša vidējā darba samaksa šogad turpinās strauji palielināties, ko ietekmēs gan cenu līmeņa pieaugums, gan būtiskais minimālās darba samaksas kāpums no 500 līdz 620 eiro, gan valsts budžeta izdevumu pieaugums sabiedriskā sektora darbinieku algām, tostarp aizsardzības un izglītības nozarēs. Pēc FM prognozēm mēneša vidējā bruto darba samaksa šogad palielināsies par 8,5%, bet nākamajos gados algu pieauguma temps kļūs lēnāks, pakāpeniski pietuvojoties produktivitātes pieauguma tempam un stabilizējoties 4-5% līmenī.
Līdz ar sagaidāmajiem nedaudz labākiem ekonomiskās izaugsmes rādītājiem bezdarba līmeņa prognoze 2023. gadam ir samazināta par 0,2 procentpunktiem līdz 7,1%, bet turpmākajos gados bezdarbs turpinās pakāpeniski pazemināties, ko noteiks gan straujākas ekonomiskās izaugsmes atjaunošanās, gan darbspējas vecuma iedzīvotāju skaita mazināšanās, kas no 2024. gada noteiks arī nelielu tautsaimniecībā nodarbināto iedzīvotāju skaita kritumu.
FM prognozes par ekonomikas attīstību kopumā ir nedaudz piesardzīgākas, taču ļoti tuvas Eiropas Komisijas (EK) 13. februārī publiskotajām prognozēm, kas paredz, ka Latvijas IKP 2023. gadā palielināsies par 0,1% un 2024. gadā – par 2,7%. Vienlaikus EK 2023. gadam Latvijai prognozējusi arī nedaudz lēnāku patēriņa cenu pieaugumu, gada vidējo inflāciju paredzot 8,7% apmērā.
Aktualizējot makroekonomisko rādītāju prognozes, FM saglabāja pieņēmumu, ka ģeopolitiskā situācija būtiski nepasliktinās un nenotiek krasa karadarbības eskalācija, kā arī izvērtēja ārējās un iekšējās vides riskus, un norāda, ka prognozes joprojām ir izstrādātas ārkārtīgi augstas nenoteiktības apstākļos. Būtiskākie negatīvie riski joprojām ir saistīti ar ģeopolitisko situāciju, kā arī ar straujām energoresursu cenu svārstībām un to ierobežoto pieejamību.
Prognožu sagatavošanas procesā FM konsultējās ar Starptautiskā Valūtas fonda, EK, Latvijas Bankas un Ekonomikas ministrijas ekspertiem. Makroekonomisko rādītāju prognozes šā gada februārī ir apstiprinājusi Fiskālās disciplīnas padome.
Visas Eiropas Savienības valstis katru gadu aprīlī iesniedz EK Stabilitātes programmas (eirozonas valstis) vai Konverģences programmas (eirozonā neietilpstošas valstis), kas satur dalībvalstu budžeta prognozes turpmākajiem trim gadiem, kā arī precizē budžeta prognozes pašreizējam gadam. Pamatojoties uz šiem dokumentiem, EK vērtē valstu publisko finanšu stāvokli un atbilstību Eiropas Savienības fiskālās disciplīnas nosacījumiem.
Vēl par tēmu:
Piektdien gaidāmas ļoti stipras pērkona lietusgāzes, brīvdienas nokrišņu daudzums mazināsies
Šonedēļ laikapstākļus Latvijā nosaka aktīvi cikloni, līdz ar ko debesis lielākoties ir klājuši mākoņi un valsts teritoriju šķērsojušas vairākas nokrišņu zonas - daudzviet lija,...
Lasīt tālākKriminālvajāšanai nodots process par bezvēsts pazudušā bērna nāvi Rēzeknes novadā
Šā gada 1. februārī Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirkņa amatpersonas saņēma informāciju, ka Rēzeknes novada Lendžu pagastā no mājas izgājis un bezvēsts...
Lasīt tālākŠonedēļ gaidāms lietains laiks
Jaunajā darba nedēļā laikapstākļus turpinās noteikt ciklonu darbība. Debesis lielākoties būs mākoņainas, tikai brīžiem uzspīdēs saule. Nokrišņi gaidāmi visā valsts teritorijā –...
Lasīt tālākNedēļas izskaņā siltums atkāpsies un kļūs lietaināks
Šī darba nedēļa Latvijā iesākās ar mainīgiem laika apstākļiem. Pirmdien un otrdien visā valstī pūta brāzmains vējš, bet nedēļas otrajā pusē, pastiprinoties anticiklona ietekmei,...
Lasīt tālākLatvijā ieviesta šūnu apraide – jauns rīks agrīnās brīdināšanas sistēmā iedzīvotāju drošībai
No 2025. gada 1. jūlija Latvijā ir ieviesta šūnu apraide – efektīvs un mūsdienīgs risinājums sabiedrības brīdināšanai ārkārtas situācijās. Šūnu apraide papildina jau esošos informēšanas...
Lasīt tālākLaika zīmju vērotājs prognozē, kāds varētu būt jūlijs
Laika zīmju vērotājs Vilis Bukšs ir prognozējis, kāds būs jūlijs. “Ticējums saka, kāds janvāris, tāds jūlijs. Ja janvāris sauss un auksts, tad jūlijs sauss un karsts. Ja mīksts...
Lasīt tālākEkonomikas ministrs: Rīgas siltuma tarifa paaugstināšanai nav pamata
Ņemot vērā publiski izskanējušo informāciju par AS “Rīgas siltums” plāniem palielināt siltumenerģijas tarifu, ekonomikas ministrs Viktors Valainis uzsver, ka no Ekonomikas ministrijas...
Lasīt tālākPartnerības pirmais gads Latvijā – simtiem pāru reģistrējuši attiecības ar juridisku spēku
Šodien, 2025. gada 1. jūlijā, aprit gads kopš Latvijā ieviests Partnerības institūts. Tas piešķir tiesības divām pilngadīgām personām - neatkarīgi no dzimuma - juridiski nostiprināt...
Lasīt tālākFM: Līdz ar ES fondu izdevumu kāpumu šā gada piecos mēnešos kopbudžetā 420 miljonu eiro deficīts
Atbilstoši Valsts kases datiem 2025. gada piecos mēnešos konsolidētajā kopbudžetā bija deficīts 419,8 miljonu eiro apmērā, turpretī maija beigās pērn kopbudžetā bija pārpalikums 253,2...
Lasīt tālākNedēļas vidū termometra stabiņš vietām varētu pietuvoties +30°
Jūnijā Latvijas laika apstākļus noteica vairāku ciklonu darbība – daudzas dienas bija mākoņainas, lietainas, vēsas un vējš bija brāzmains. Jaunās nedēļas sākumā aizejošais ciklons...
Lasīt tālāk