2021. gads noslēdzas ar pozitīvu mazumtirdzniecības pieaugumu
Kopš pandēmijas sākuma, situāciju mazumtirdzniecības nozarē lielā mērā ietekmēja valstī noteiktā ārkārtējā situācija un dažādi ar tirdzniecību saistīti ierobežojumi. Šie ierobežojumi atspoguļojas arī mazumtirdzniecības datos. Pagājušā gada sākumā (janvāris, februāris) un beigās (oktobris, novembris), kad spēkā bija ārkārtējā situācija un nepārtikas preču iegāde bija ierobežota, mazumtirdzniecības apgrozījums kritās.
Tomēr kopumā 2021. gadā nozare spēja saglabāt pozitīvu mazumtirdzniecības apgrozījuma pieaugumu un tas bija par 2,5% augstāks nekā 2020. gadā. Pārtikas mazumtirdzniecības apgrozījums palika nemainīgs (sarukums par 0,1%). Neskatoties uz tirdzniecības ierobežojumiem, nepārtikas tirdzniecība 2021. gadā pieauga par 3,3%, savukārt degvielas mazumtirdzniecības apgrozījuma kāpums bija 6,3%. Tirgotāji ir veiksmīgi spējuši pielāgoties mainīgajai situācijai un arī pircēji ir pielāgojušies jaunajām iepirkšanās formām. 2021. gadā attālinātā tirdzniecība pieauga par 23% un iedzīvotāji arvien biežāk iepirkās Internetā.
Pērn decembrī mazumtirdzniecības apgrozījumu ietekmēja iepriekšējos mēnešos (21.10-14.11.2021.) noteiktie ierobežojumi, kad tika slēgti lielākā daļa nepārtikas preču veikali un ierobežota iedzīvotāju pārvietošanās. Decembrī tirdzniecība tika atjaunota epidemioloģiski drošā vidē jeb t.s. “zaļajā” drošības režīmā. 2021. gada decembrī mazumtirdzniecības apgrozījums bija par 9,9% augstāks nekā 2020 .gada decembrī (neizlīdzināti dati salīdzināmajās cenās).
Decembrī nepārtikas preču mazumtirdzniecības apgrozījums gada griezumā pieauga par 18,1%. Straujais pieaugums saistīts ar tirdzniecības ierobežojumu atcelšanu decembrī un zemo bāzi 2020. gada decembrī, kad bija ierobežota iespēja iegādāties nepārtikas preces. Decembrī tirdzniecības apgrozījuma pieaugums bija vērojams gandrīz visās preču kategorijās, izņemot informācijas un komunikāciju iekārtu tirdzniecību. Visstraujāk pieauga apģērbu un apavu tirdzniecība (par 64%), sporta preču un spēļu tirdzniecība (par 52%) un kultūras preču tirdzniecība (par 44%). Par 1/3 pieauga arī lietoto preču mazumtirdzniecība.
Arī sadalījumā pa tirdzniecības vietām pieaugums bija vērojams gandrīz visās kategorijās, izņemot pārējā mazumtirdzniecībā ārpus veikaliem, stendiem un tirgiem, kas saruka par 10%. Visstraujāk pieauga iepirkšanās pa pastu vai Interneta veikalos (par 17,3%)
Pārtikas preču mazumtirdzniecības apgrozījums decembrī bija līdzīgs kā pirms gada un pieauga vien par 0,7 procentiem.
Degvielas mazumtirdzniecības apgrozījums degvielas uzpildes stacijās decembrī pieauga par 9,4% salīdzinājumā ar 2020. gada decembri.
Līdzīgi kā iepriekš, arī šogad situāciju mazumtirdzniecībā ietekmēs pandēmijas turpmākā izplatība un spēja to ierobežot. Kā papildus slogs iedzīvotāju pirktspējai būs cenu kāpums, ko lielā mērā noteiks energoresursu cenu straujais pieaugums. Attiecīgi iedzīvotāji varētu būt piesardzīgāki lielāku pirkumu veikšanā.
Vēl par tēmu:
Mācību uzņēmumiem ar ieņēmumiem līdz 3000 eiro gadā nebūs jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem
Skolēnu mācību uzņēmumiem, kuru ieņēmumi gadā nesasniegs 3000 eiro, nebūs Valsts ieņēmumu dienestā jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem. To noteic Saeimā trešdien, 30.aprīlī,...
Lasīt tālākFM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākPārtikas cenas un piesardzīgs patēriņš martā ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu
2025. gada martā iedzīvotāju piesardzīgāka izturēšanās pret tēriņiem ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu. Gada laikā mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums salīdzināmajās...
Lasīt tālākRadīts īpašs “Kārums” un animācijas filmas “Straume” biezpiena sieriņš – ar arbūza garšu
Sadarbībā ar Oskara godalgotās animācijas filmas “Straume” (angliski “Flow”) veidotājiem, Latvijā vadošais piena pārstrādes uzņēmums “Food Union” radījis īpašu biezpiena sieriņu...
Lasīt tālākLBAS pauž izbrīnu par birokrātijas mazināšanas rīcības grupas publiskajiem paziņojumiem
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) ir nosūtījusi vēstuli Ministru prezidentei E. Siliņai, Valsts kancelejas vadītājam R. Kronbergam un labklājības ministram R. Uzulniekam, kurā...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālākPētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālākZelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālāk