2021. gads noslēdzas ar pozitīvu mazumtirdzniecības pieaugumu

Kopš pandēmijas sākuma, situāciju mazumtirdzniecības nozarē lielā mērā ietekmēja valstī noteiktā ārkārtējā situācija un dažādi ar tirdzniecību saistīti ierobežojumi. Šie ierobežojumi atspoguļojas arī mazumtirdzniecības datos. Pagājušā gada sākumā (janvāris, februāris) un beigās (oktobris, novembris), kad spēkā bija ārkārtējā situācija un nepārtikas preču iegāde bija ierobežota, mazumtirdzniecības apgrozījums kritās.
Tomēr kopumā 2021. gadā nozare spēja saglabāt pozitīvu mazumtirdzniecības apgrozījuma pieaugumu un tas bija par 2,5% augstāks nekā 2020. gadā. Pārtikas mazumtirdzniecības apgrozījums palika nemainīgs (sarukums par 0,1%). Neskatoties uz tirdzniecības ierobežojumiem, nepārtikas tirdzniecība 2021. gadā pieauga par 3,3%, savukārt degvielas mazumtirdzniecības apgrozījuma kāpums bija 6,3%. Tirgotāji ir veiksmīgi spējuši pielāgoties mainīgajai situācijai un arī pircēji ir pielāgojušies jaunajām iepirkšanās formām. 2021. gadā attālinātā tirdzniecība pieauga par 23% un iedzīvotāji arvien biežāk iepirkās Internetā.
Pērn decembrī mazumtirdzniecības apgrozījumu ietekmēja iepriekšējos mēnešos (21.10-14.11.2021.) noteiktie ierobežojumi, kad tika slēgti lielākā daļa nepārtikas preču veikali un ierobežota iedzīvotāju pārvietošanās. Decembrī tirdzniecība tika atjaunota epidemioloģiski drošā vidē jeb t.s. “zaļajā” drošības režīmā. 2021. gada decembrī mazumtirdzniecības apgrozījums bija par 9,9% augstāks nekā 2020 .gada decembrī (neizlīdzināti dati salīdzināmajās cenās).
Decembrī nepārtikas preču mazumtirdzniecības apgrozījums gada griezumā pieauga par 18,1%. Straujais pieaugums saistīts ar tirdzniecības ierobežojumu atcelšanu decembrī un zemo bāzi 2020. gada decembrī, kad bija ierobežota iespēja iegādāties nepārtikas preces. Decembrī tirdzniecības apgrozījuma pieaugums bija vērojams gandrīz visās preču kategorijās, izņemot informācijas un komunikāciju iekārtu tirdzniecību. Visstraujāk pieauga apģērbu un apavu tirdzniecība (par 64%), sporta preču un spēļu tirdzniecība (par 52%) un kultūras preču tirdzniecība (par 44%). Par 1/3 pieauga arī lietoto preču mazumtirdzniecība.
Arī sadalījumā pa tirdzniecības vietām pieaugums bija vērojams gandrīz visās kategorijās, izņemot pārējā mazumtirdzniecībā ārpus veikaliem, stendiem un tirgiem, kas saruka par 10%. Visstraujāk pieauga iepirkšanās pa pastu vai Interneta veikalos (par 17,3%)
Pārtikas preču mazumtirdzniecības apgrozījums decembrī bija līdzīgs kā pirms gada un pieauga vien par 0,7 procentiem.
Degvielas mazumtirdzniecības apgrozījums degvielas uzpildes stacijās decembrī pieauga par 9,4% salīdzinājumā ar 2020. gada decembri.
Līdzīgi kā iepriekš, arī šogad situāciju mazumtirdzniecībā ietekmēs pandēmijas turpmākā izplatība un spēja to ierobežot. Kā papildus slogs iedzīvotāju pirktspējai būs cenu kāpums, ko lielā mērā noteiks energoresursu cenu straujais pieaugums. Attiecīgi iedzīvotāji varētu būt piesardzīgāki lielāku pirkumu veikšanā.
Vēl par tēmu:
Mazie uzņēmumi saglabā stabilus izdevumus ikdienas darbībai, bet strauji palielina tēriņus mākslīgā intelekta un digitālajiem rīkiem
Swedbank dati rāda, ka mazie uzņēmumi joprojām lielāko daļu maksājumu veic par ikdienas darbībai nepieciešamiem pakalpojumiem un precēm, vienlaikus strauji pieaugot mākslīgā intelekta (MI)...
Lasīt tālāk2026. gada rudens ekonomikas prognoze: augstākas inflācijas apstākļos izaugsme turpināsies
ES ekonomika 2026. gada pirmajos trijos ceturkšņos noturējās labāk, nekā gaidīts, un paredzams, ka prognozes periodā tā turpinās augt, neraugoties uz spēcīgāku un noturīgāku inflācijas...
Lasīt tālākSM: ar sociālajiem partneriem esam vienisprātis, ka vēlamākais būtu saglabāt līdzšinējo braukšanas maksas atvieglojumu sistēmu
Šodien, 12. novembrī, Satiksmes ministrija (SM) ar sociālajiem partneriem pārrunāja iespējamos risinājumus sabiedriskā transporta finansēšanai turpmākajos četros gados. Kā uzsvēra SM valsts...
Lasīt tālāk2026. gada 3. ceturksnī vērojams pēdējos gados augstākais nodarbinātības un ekonomiskās aktivitātes līmenis
Jaunākie darbaspēka apsekojuma dati liecina, ka 2026. gada 3. ceturksnī Latvijas darba tirgū bija vērojama pozitīva nodarbinātības dinamika. Iedzīvotāju nodarbinātības līmenis sasniedza 66,1%,...
Lasīt tālākPirmo 28 tranzīta graudu paraugu analīžu rezultāti neliecina par to izcelsmi no Ukrainas
Zemkopības ministrija informē, ka ir saņemti pirmie tranzīta graudu izcelsmes pārbaudes rezultāti, izmantojot Apvienotajā Karalistē izstrādāto Graudu verifikācijas shēmu (Grain Verification...
Lasīt tālākFM: degvielas cenu kāpums palielina inflācijas spiedienu, bet pārtikas cenas to mazina
Patēriņa cenu līmenis šā gada oktobrī bija par 0,4% augstāks nekā iepriekšējā mēnesī un par 3,1% augstāks nekā pērnā gada oktobrī. Mēneša griezumā cenu kāpumu noteica elektroenerģijas,...
Lasīt tālākLBAS: valdības lēmumiem taupības un nodarbinātības jomā jābūt pamatotiem ar precīziem aprēķiniem un saskaņotiem reālā sociālajā dialogā
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) uzsver, ka jebkuriem finanšu ietaupījumiem ir jābūt pamatotiem ar izsvērtu ietekmes analīzi un saskaņotiem Nacionālajā trīspusējās sadarbības...
Lasīt tālākOktobrī kopējo cenu kāpumu ierobežoja mērens pārtikas cenu pieaugums
Oktobrī cenu dinamiku Latvijā galvenokārt noteica pakalpojumu un ar mājokli saistīto energoresursu cenu kāpums. Saskaņā ar jaunākajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2026. gada oktobrī,...
Lasīt tālākSeptembrī turpinājās stabila eksporta izaugsme
Preču eksporta izaugsme septembrī paātrinājās, vērtībai faktiskajās cenās gadā pieaugot par 12,8%, – tādējādi divciparu pieaugums noturējies jau ceturto mēnesi pēc kārtas. Vienlaikus...
Lasīt tālākAptauja: Latvijas uzņēmumi investīciju plānos ir piesardzīgāki, kaimiņvalstīs uzņēmēji optimistiskāki
Kamēr Lietuvas un Igaunijas uzņēmumi plāno ieguldījumus tehnoloģijās, produktivitātē un darbinieku prasmju attīstībā, Latvijā investīciju aktivitāte ir krietni mērenāka. Baltijas valstu...
Lasīt tālāk