2021. gads noslēdzas ar pozitīvu mazumtirdzniecības pieaugumu

Kopš pandēmijas sākuma, situāciju mazumtirdzniecības nozarē lielā mērā ietekmēja valstī noteiktā ārkārtējā situācija un dažādi ar tirdzniecību saistīti ierobežojumi. Šie ierobežojumi atspoguļojas arī mazumtirdzniecības datos. Pagājušā gada sākumā (janvāris, februāris) un beigās (oktobris, novembris), kad spēkā bija ārkārtējā situācija un nepārtikas preču iegāde bija ierobežota, mazumtirdzniecības apgrozījums kritās.
Tomēr kopumā 2021. gadā nozare spēja saglabāt pozitīvu mazumtirdzniecības apgrozījuma pieaugumu un tas bija par 2,5% augstāks nekā 2020. gadā. Pārtikas mazumtirdzniecības apgrozījums palika nemainīgs (sarukums par 0,1%). Neskatoties uz tirdzniecības ierobežojumiem, nepārtikas tirdzniecība 2021. gadā pieauga par 3,3%, savukārt degvielas mazumtirdzniecības apgrozījuma kāpums bija 6,3%. Tirgotāji ir veiksmīgi spējuši pielāgoties mainīgajai situācijai un arī pircēji ir pielāgojušies jaunajām iepirkšanās formām. 2021. gadā attālinātā tirdzniecība pieauga par 23% un iedzīvotāji arvien biežāk iepirkās Internetā.
Pērn decembrī mazumtirdzniecības apgrozījumu ietekmēja iepriekšējos mēnešos (21.10-14.11.2021.) noteiktie ierobežojumi, kad tika slēgti lielākā daļa nepārtikas preču veikali un ierobežota iedzīvotāju pārvietošanās. Decembrī tirdzniecība tika atjaunota epidemioloģiski drošā vidē jeb t.s. “zaļajā” drošības režīmā. 2021. gada decembrī mazumtirdzniecības apgrozījums bija par 9,9% augstāks nekā 2020 .gada decembrī (neizlīdzināti dati salīdzināmajās cenās).
Decembrī nepārtikas preču mazumtirdzniecības apgrozījums gada griezumā pieauga par 18,1%. Straujais pieaugums saistīts ar tirdzniecības ierobežojumu atcelšanu decembrī un zemo bāzi 2020. gada decembrī, kad bija ierobežota iespēja iegādāties nepārtikas preces. Decembrī tirdzniecības apgrozījuma pieaugums bija vērojams gandrīz visās preču kategorijās, izņemot informācijas un komunikāciju iekārtu tirdzniecību. Visstraujāk pieauga apģērbu un apavu tirdzniecība (par 64%), sporta preču un spēļu tirdzniecība (par 52%) un kultūras preču tirdzniecība (par 44%). Par 1/3 pieauga arī lietoto preču mazumtirdzniecība.
Arī sadalījumā pa tirdzniecības vietām pieaugums bija vērojams gandrīz visās kategorijās, izņemot pārējā mazumtirdzniecībā ārpus veikaliem, stendiem un tirgiem, kas saruka par 10%. Visstraujāk pieauga iepirkšanās pa pastu vai Interneta veikalos (par 17,3%)
Pārtikas preču mazumtirdzniecības apgrozījums decembrī bija līdzīgs kā pirms gada un pieauga vien par 0,7 procentiem.
Degvielas mazumtirdzniecības apgrozījums degvielas uzpildes stacijās decembrī pieauga par 9,4% salīdzinājumā ar 2020. gada decembri.
Līdzīgi kā iepriekš, arī šogad situāciju mazumtirdzniecībā ietekmēs pandēmijas turpmākā izplatība un spēja to ierobežot. Kā papildus slogs iedzīvotāju pirktspējai būs cenu kāpums, ko lielā mērā noteiks energoresursu cenu straujais pieaugums. Attiecīgi iedzīvotāji varētu būt piesardzīgāki lielāku pirkumu veikšanā.
Vēl par tēmu:
FM: ražojošās nozares trešajā ceturksnī nodrošina ekonomiskās izaugsmes paātrinājumu
Latvijas ekonomikas izaugsme pēc krituma iepriekšējos divos gados šogad ir atjaunojusies un trešajā ceturksnī paātrinājusies līdz 2,5% pret pagājušā gada attiecīgo ceturksni, liecina...
Lasīt tālākPēc Ekonomikas ministrijas rosinājuma atsaukta AS “Rīgas siltums” padome
28. novembrī norisinājās AS “Rīgas siltums” (RS) akcionāru ārkārtas sanāksme, kurā tika pieņemts lēmums atsaukt visu padomes sastāvu. Vienlaikus akcionāru sapulcē tika nolemts samazināt...
Lasīt tālākLai iedzīvotājiem samazinātu izmaksas par centralizēto siltumapgādi Rīgā, neatkarīgajiem siltumenerģijas ražotājiem plānots noteikt regulētu tarifu
Lai Rīgas iedzīvotāji nepārmaksātu par siltumu, Saeima ceturtdien, 27.novembrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus Enerģētikas likumā. Tie paredz noteikt neatkarīgajiem siltumenerģijas...
Lasīt tālākLatvijas Brīvo arodbiedrību savienība aicina nepieļaut trauksmes raisīšanu pierobežas iedzīvotājos
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) aicina valsts augstākās amatpersonas savos izteikumos un lēmumos ievērot maksimālu atbildību, jo īpaši jautājumos, kas skar cilvēkus, kuri...
Lasīt tālākValsts budžeta izdevumus vidējā termiņā plānots samazināt par 844 miljoniem eiro
Trešdien, 26. novembrī, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija noslēdza darbu pie 2026. gada valsts budžeta un vidējā termiņa budžeta ietvara, nolemjot to virzīt izskatīšanai Saeimā...
Lasīt tālākValsts kontroles likuma zaudējumu piedziņas mehānisms darbojas, bet jāpilnveido
Valsts kontrole ir veikusi izvērtējumu par to, kā pēdējo piecu gadu laikā darbojusies tai piešķirtā funkcija – lemt par nelikumīgas rīcības rezultātā nodarīto zaudējumu piedziņu....
Lasīt tālākLBAS aicina valdību saglabāt darbiniekiem noteiktās garantijas un neārdīt arodbiedrību brīvību un tiesības
Saeimas Sociālo un darba lietu komisija 2025. gada 25. novembrī izskatīja likumprojektu Grozījumi Darba likumā un nodeva to tālāk pirmajam lasījumam. Priekšlikumi otrajam lasījumam jāiesniedz...
Lasīt tālākSociālo un darba lietu komisija konceptuāli atbalsta plānotās izmaiņas Darba likumā
Saeimas Sociālo un darba lietu komisija otrdien, 25. novembrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus Darba likumā, lai pilnveidotu darba tiesisko attiecību regulējumu un nodrošinātu risinājumus,...
Lasīt tālākParedz pasākumus vietējo un ārvalstu investoru nodokļu sloga līdzsvaram
Lai uzlabotu uzņēmumu piekļuvi finanšu resursiem, samazinātu finansējuma izmaksas un līdzsvarotu nodokļu slogu starp vietējiem un ārvalstu investoriem–fiziskajām personām, vienlaikus...
Lasīt tālākRīgas pašvaldība plāno ieviest jaunu dzīvokļu īres maksas sistēmu – taisnīgu un ar atbalstu sociālajiem īrniekiem
Rīgas pašvaldība izstrādājusi jaunus saistošos noteikumus, kas regulē pašvaldības dzīvokļu īres maksas kārtību. Plānotā īres maksas sistēma paredz mūsdienīgu, saprotamu, detalizētu...
Lasīt tālāk