2021. gads noslēdzas ar pozitīvu mazumtirdzniecības pieaugumu

Kopš pandēmijas sākuma, situāciju mazumtirdzniecības nozarē lielā mērā ietekmēja valstī noteiktā ārkārtējā situācija un dažādi ar tirdzniecību saistīti ierobežojumi. Šie ierobežojumi atspoguļojas arī mazumtirdzniecības datos. Pagājušā gada sākumā (janvāris, februāris) un beigās (oktobris, novembris), kad spēkā bija ārkārtējā situācija un nepārtikas preču iegāde bija ierobežota, mazumtirdzniecības apgrozījums kritās.
Tomēr kopumā 2021. gadā nozare spēja saglabāt pozitīvu mazumtirdzniecības apgrozījuma pieaugumu un tas bija par 2,5% augstāks nekā 2020. gadā. Pārtikas mazumtirdzniecības apgrozījums palika nemainīgs (sarukums par 0,1%). Neskatoties uz tirdzniecības ierobežojumiem, nepārtikas tirdzniecība 2021. gadā pieauga par 3,3%, savukārt degvielas mazumtirdzniecības apgrozījuma kāpums bija 6,3%. Tirgotāji ir veiksmīgi spējuši pielāgoties mainīgajai situācijai un arī pircēji ir pielāgojušies jaunajām iepirkšanās formām. 2021. gadā attālinātā tirdzniecība pieauga par 23% un iedzīvotāji arvien biežāk iepirkās Internetā.
Pērn decembrī mazumtirdzniecības apgrozījumu ietekmēja iepriekšējos mēnešos (21.10-14.11.2021.) noteiktie ierobežojumi, kad tika slēgti lielākā daļa nepārtikas preču veikali un ierobežota iedzīvotāju pārvietošanās. Decembrī tirdzniecība tika atjaunota epidemioloģiski drošā vidē jeb t.s. “zaļajā” drošības režīmā. 2021. gada decembrī mazumtirdzniecības apgrozījums bija par 9,9% augstāks nekā 2020 .gada decembrī (neizlīdzināti dati salīdzināmajās cenās).
Decembrī nepārtikas preču mazumtirdzniecības apgrozījums gada griezumā pieauga par 18,1%. Straujais pieaugums saistīts ar tirdzniecības ierobežojumu atcelšanu decembrī un zemo bāzi 2020. gada decembrī, kad bija ierobežota iespēja iegādāties nepārtikas preces. Decembrī tirdzniecības apgrozījuma pieaugums bija vērojams gandrīz visās preču kategorijās, izņemot informācijas un komunikāciju iekārtu tirdzniecību. Visstraujāk pieauga apģērbu un apavu tirdzniecība (par 64%), sporta preču un spēļu tirdzniecība (par 52%) un kultūras preču tirdzniecība (par 44%). Par 1/3 pieauga arī lietoto preču mazumtirdzniecība.
Arī sadalījumā pa tirdzniecības vietām pieaugums bija vērojams gandrīz visās kategorijās, izņemot pārējā mazumtirdzniecībā ārpus veikaliem, stendiem un tirgiem, kas saruka par 10%. Visstraujāk pieauga iepirkšanās pa pastu vai Interneta veikalos (par 17,3%)
Pārtikas preču mazumtirdzniecības apgrozījums decembrī bija līdzīgs kā pirms gada un pieauga vien par 0,7 procentiem.
Degvielas mazumtirdzniecības apgrozījums degvielas uzpildes stacijās decembrī pieauga par 9,4% salīdzinājumā ar 2020. gada decembri.
Līdzīgi kā iepriekš, arī šogad situāciju mazumtirdzniecībā ietekmēs pandēmijas turpmākā izplatība un spēja to ierobežot. Kā papildus slogs iedzīvotāju pirktspējai būs cenu kāpums, ko lielā mērā noteiks energoresursu cenu straujais pieaugums. Attiecīgi iedzīvotāji varētu būt piesardzīgāki lielāku pirkumu veikšanā.
Vēl par tēmu:
2025. gadā mājsaimniecības pārtikai tērēja vidēji 318 eiro mēnesī, visvairāk – gaļas un piena produktiem
Pērn mājsaimniecību tēriņi pārtikai sasniedza 318 eiro mēnesī uz mājsaimniecību, bet uz katru mājsaimniecībā dzīvojošo personu – attiecīgi 151 eiro mēnesī. Pēdējo sešu gadu laikā...
Lasīt tālākKabatas nauda skolēnam: cik dot, cik bieži un par ko ļaut lemt pašam
Jaunā mācību gada sākums bērniem nozīmē atgriešanos pie ierastās ikdienas un lielāku patstāvību. Ceļš uz skolu un pulciņiem, pusdienas, ārpus skolas izklaides vai nelieli pirkumi kopā...
Lasīt tālākVK: Ārvalstu darbaspēka piesaistei trūkst skaidras politikas, darba atļauju process ir lēns, bet kontrole – ne vienmēr efektīva
Latvijā nav skaidras un uz darba tirgus vajadzībām balstītas pieejas ārvalstu darbaspēka piesaistei. Nav noteikts, kādās nozarēs un profesijās, kādā apjomā un no kurām valstīm nepieciešams...
Lasīt tālākNeraugoties uz pārtikas cenu kritumu, augustā inflāciju veicināja dārgāka degviela
Augustā cenu dinamiku Latvijā galvenokārt noteica straujš degvielas cenu kāpums, savukārt tā ietekmi daļēji mazināja sezonālais pārtikas, kā arī apģērbu un apavu cenu kritums. Saskaņā...
Lasīt tālākTautsaimniecības komisija: krīzes brīdī neviens novads nedrīkst palikt bez pieejas degvielai
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija otrdien, 8. septembrī, turpināja analizēt augusta vētrā izgaismotās problēmas. Deputātu uzmanības centrā bija degvielas...
Lasīt tālākAsociācija: Topošie vēja parki rada miljonos mērāmus pasūtījumus Latvijas uzņēmumiem
Vēja parku būvniecība Latvijā jau pirms elektroenerģijas ražošanas sākšanas rada miljonos mērāmu pienesumu Latvijas un reģionu ekonomikai. Smiltenes novadā topošā vēja parka “Augstkalni”...
Lasīt tālākKP: lielākie pārtikas mazumtirgotāji PVN likmes samazinājumu patērētājiem pārsvarā nodevuši pilnā apmērā
Konkurences padome (KP) tirgus uzraudzībā “Par samazinātās pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes pilotprojektu un pārtikas produktu uzcenojumu”, kas uzsākta 28.05.2026., vērtē samazinātās...
Lasīt tālākMēneša laikā degvielas cenas pieauga par 8,8%
2026. gada augustā, salīdzinot ar 2026. gada jūliju, vidējais patēriņa cenu līmenis degvielai pieauga par 8,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Būtiskākā ietekme uz degvielas...
Lasīt tālākSatiksmes ministrija: sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanai tiks novirzīti papildu 9,8 milj. eiro
Piektdien, 4. septembrī, Satiksmes ministrija iesniedza pieprasījumu par papildu nepieciešamajiem 9,8 miljoniem eiro sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanas nepārtrauktībai. Finansējums...
Lasīt tālākFM: apstrādes rūpniecības pieaugums jūlijā sasniedzis 8,2%
Apstrādes rūpniecības apjomi šā gada jūlijā pieauga par 8,2% attiecībā pret 2025. gada jūliju, kas ir lielākais pieaugums šā gada laikā, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes...
Lasīt tālāk