1. ceturksnī vidējā darba samaksa – 1 623 eiro
2024. gada 1. ceturksnī pēc darba dienu un sezonāli nekoriģētiem datiem mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī par pilnas slodzes darbu bija 1 623 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Salīdzinot ar 2023. gada 1. ceturksni, mēneša vidējais atalgojums palielinājās par 162 eiro jeb 11,0%. Samaksa par vienu nostrādāto stundu pirms nodokļu nomaksas pieauga līdz 10,65 eiro jeb par 16,0%.
2024. gada 1. ceturksnī, salīdzinājumā ar 2023. gada 4. ceturksni, mēneša vidējā bruto darba samaksa pieauga par 0,8 %, bet stundas samaksa – par 1,3 %.
MĒNEŠA VIDĒJĀ DARBA SAMAKSA PĒC NODOKĻU NOMAKSAS – 1 180 EIRO
Vidējā neto darba samaksa (aprēķināta, izmantojot darba vietā piemērojamos darba nodokļus) bija 1 180 eiro jeb 72,7 % no bruto algas, un gada laikā tā pieauga par 10,2 %, apsteidzot patēriņa cenu kāpumu. Reālais neto algas pieaugums, ņemot vērā inflāciju, bija 9,3 %.
No 2024. gada 1. janvāra valstī noteiktā minimālā alga Latvijā pieauga no 620 līdz 700 eiro jeb par 12,9 %.
MĒNEŠA DARBA SAMAKSAS MEDIĀNA – 1 293 EIRO
Bruto darba samaksas mediāna par pilnas slodzes darbu 2024. gada 1. ceturksnī bija 1 293 eiro. Salīdzinot ar 2023. gada 1. ceturksni (1 149 eiro), tā pieauga par 144 eiro jeb 12,5 %. Darba samaksas mediāna pēc darba nodokļu nomaksas (neto) šī gada 1. ceturksnī bija 957 eiro, un gada laikā tā pieauga par 11,7 %.
SABIEDRISKAJĀ SEKTORĀ STRAUJĀKS GADA PIEAUGUMS
Gada laikā vidējais atalgojums sabiedriskajā sektorā pieauga par 7,4 procentpunktiem straujāk nekā privātajā – attiecīgi par 16,3 % un 8,9 %.
2024. gada 1. ceturksnī sabiedriskajā sektorā vidējā darba samaksa pirms nodokļu nomaksas bija 1 657 eiro, savukārt privātajā – par 43 eiro zemāka (1 614 eiro). Vispārējās valdības sektorā, kurā ietilpst valsts un pašvaldību iestādes, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētas un finansētas kapitālsabiedrības, vidējā darba samaksa pieauga līdz 1 606 eiro jeb par 17,6 %.
Salīdzinot ar 2023. gada 4. ceturksni, vidējā darba samaksa sabiedriskajā sektorā samazinājās par 0,7 %, vispārējās valdības sektorā samazinājums bija 1,6 %, bet privātajā sektorā bija vērojams 1,8 % pieaugums.
Saskaņā ar apstiprināto valsts budžetu 2024. gadam, atalgojums šogad pieaugs Iekšlietu ministrijas un Tieslietu ministrijas institūciju, veselības un sociālās jomas, izglītības, kā arī kultūras nozares darbiniekiem. Turpināsies 2022. gadā uzsāktā atalgojuma reforma valsts tiešās pārvaldes iestādēs.
Vidējās darba samaksas pārmaiņas ietekmē ne tikai darbinieku atalgojuma pieaugums vai samazinājums, bet arī darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma tendences un darba tirgus strukturālās izmaiņas.
Minēto faktoru ietekme kopumā parādās darba samaksas fonda un pilnas slodzes darbinieku skaita, kuri tiek izmantoti vidējās darba samaksas aprēķiniem, pārmaiņās.
Darba samaksas fonds 2024. gada 1. ceturksnī salīdzinājumā ar pagājušā gada 1. ceturksni valstī kopumā pieauga par 10,1 % jeb 324,0 milj. eiro, bet algoto darbinieku skaits, pārrēķināts pilnā slodzē, samazinājās par 6,5 tūkst. jeb 0,9 %.
Gada laikā vidējā darba samaksa visstraujāk pieauga izglītības nozarē – par 20,4 %, valsts pārvaldē un aizsardzībā – par 15,8 %, izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu, kā arī citu pakalpojumu nozarē (ietver sabiedrisko, politisko un citu organizāciju darbību, individuālās lietošanas priekšmetu un mājsaimniecības piederumu remontu, ķīmisko tīrītavu, frizieru, skaistumkopšanas, apbedīšanas un citus pakalpojumus) – par 13,8 %, transporta un uzglabāšanas nozarē – par 12,0 %.
LABĀK ATALGOTĀS NOZARES – FINANŠU, INFORMĀCIJAS UN KOMUNIKĀCIJAS
2024. gada 1. ceturksnī vidējā darba samaksa mēnesī par pilnas slodzes darbu lielāka par vidējo valstī bija finanšu un apdrošināšanas darbību (2 956 eiro), informācijas un komunikācijas pakalpojumu (2 675 eiro), enerģētikas (2 118 eiro), profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarē (2 092 eiro), valsts pārvaldes (1 883 eiro), veselības un sociālās aprūpes (1 680 eiro), kā arī ieguves rūpniecības un karjeru izstrādes (1 666 eiro) nozarē.
Viszemākā vidēja darba samaksa par pilnas slodzes darbu bija izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē – 1 071 eiro pirms nodokļu nomaksas.
STRAUJĀKS DARBA SAMAKSAS PIEAUGUMS LATGALĒ
2024. gada 1. ceturksnī salīdzinājumā ar 2023. gada 1. ceturksni vidējā darba samaksa pirms nodokļu nomaksas visstraujāk ir augusi Latgalē (12,5 %), Vidzemē (11,6 %) un Zemgalē (11,2 %).
Vislielākā vidējā bruto darba samaksa par pilnas slodzes darbu bija Rīgā – 1 804 eiro, savukārt viszemākā – Latgalē (1 151 eiro), kas ir par 36 % mazāk nekā galvaspilsētā. Vidējā atalgojuma plaisa starp Rīgu un reģioniem gada laikā ir nedaudz samazinājusies visos reģionos, izņemot Kurzemi. Lielākais samazinājums bija vērojams Latgalē (1,0 procentpunkts).
DARBA SAMAKSA NOSTRĀDĀTĀ STUNDĀ – 10,65 EIRO
Bruto darba samaksa par vienu nostrādāto stundu 2024. gada 1. ceturksnī bija 10,65 eiro, un gada laikā tā pieauga par 16,0 % (2023. gada 1. ceturksnī – 9,18 eiro).
Vienas stundas darbaspēka izmaksas, kas ietver gan darba samaksu, gan citus ar darbaspēku saistītos darba devēja izdevumus, gada laikā pieauga no 11,56 līdz 13,50 eiro jeb par 16,9 %, ko ietekmēja kopējo darbaspēka izmaksu kāpums par 10,9 % un nostrādāto stundu samazinājums par 5,1 % gada laikā. Jāatzīmē, ka šī gada 1. ceturksnī bija par divām darba dienām mazāk nekā 2023. gada 1. ceturksnī.
NO BALTIJAS VALSTĪM VIDĒJAIS ATALGOJUMS VISSTRAUJĀK AUDZIS LATVIJĀ
2024. gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar 2023. gada 1. ceturksni, visstraujāk vidējā darba samaksa pirms nodokļu nomaksas pieauga Latvijā – par 11,0 %, Lietuvā – par 10,3 %, bet Igaunijā gada pieaugums bija viszemākais – 8,8 %.
Visās Baltijas valstīs 2024. gadā ir augusi valstī noteiktā minimālā alga, un tās attiecība pret vidējo atalgojumu šī gada 1. ceturksnī visās valstīs bija līdzīga – 43 %.
Vēl par tēmu:
Ekonomikas ministrs: Rīgas siltuma tarifa paaugstināšanai nav pamata
Ņemot vērā publiski izskanējušo informāciju par AS “Rīgas siltums” plāniem palielināt siltumenerģijas tarifu, ekonomikas ministrs Viktors Valainis uzsver, ka no Ekonomikas ministrijas...
Lasīt tālākFM: Līdz ar ES fondu izdevumu kāpumu šā gada piecos mēnešos kopbudžetā 420 miljonu eiro deficīts
Atbilstoši Valsts kases datiem 2025. gada piecos mēnešos konsolidētajā kopbudžetā bija deficīts 419,8 miljonu eiro apmērā, turpretī maija beigās pērn kopbudžetā bija pārpalikums 253,2...
Lasīt tālākSamazinās administratīvo slogu digitālo platformu operatoriem
Trešdien, 25. jūnijā, Ministru kabinets izskatīja Finanšu ministrijas sagatavotos grozījumus “Noteikumos par automātisko informācijas apmaiņu par pārdevējiem, kuri gūst ienākumus, izmantojot...
Lasīt tālākKrievijas un Baltkrievijas pilsoņi Latvijā nedrīkstēs iegādāties nekustamos īpašumus
Lai stiprinātu nacionālo drošību un novērstu iespējamo apdraudējumu tās interesēm, Saeima ceturtdien, 19.jūnijā, galīgajā lasījumā pieņēma jaunu likumu, kas paredz Krievijai un Baltkrievijai,...
Lasīt tālākSaeima noteic principu “parāds seko dzīvoklim” – atbildīgs būs jaunais īpašnieks
Par dzīvokļa parādiem atbildīgs būs tā jaunais īpašnieks, paredz Saeimā ceturtdien, 19.jūnijā, galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā. Tādējādi ieviests...
Lasīt tālākZemākais algas nodokļu plaisas īpatsvars kopš 2020. gada
Jaunākais Valsts ieņēmumu dienesta (VID) veiktais algas nodokļu – valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) un iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) – plaisas novērtējums...
Lasīt tālākSaeima pieņem likuma grozījumus latviešu valodas lietojuma stiprināšanai kredītiestādēs
Saeima ceturtdien, 12.jūnijā, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Kredītiestāžu likumā, lai stiprinātu valsts valodas lietojumu kredītiestādēs. “Kredītiestādēs darba valodai...
Lasīt tālākPētījums: Ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2024. gadā turpinājis mazināties
Atbilstoši jaunākajiem Rīgas Ekonomikas augstskolas – Stockholm School of Economics in Riga (SSE Riga) “Ēnu ekonomikas indeksa Baltijas valstīs” datiem, ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2024....
Lasīt tālākFM: degvielas cenas uz brīdi piebremzē inflācijas kāpumu
Patēriņa cenu pieaugums Latvijā maijā ir kļuvis nedaudz lēnāks – pret iepriekšējo mēnesi cenas ir samazinājušās par 0,1%, bet pieaugums pret pērnā gada attiecīgo mēnesi sarucis līdz...
Lasīt tālākValsts pārvaldes komisija galīgajam lasījumam atbalsta principu “parāds seko dzīvoklim”
Par dzīvokļa parādiem atbildīgs būs tā jaunais īpašnieks, paredz Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā otrdien, 3. jūnijā, galīgajam lasījumam atbalstītie grozījumi Dzīvokļa...
Lasīt tālāk