• Tweet

Eiropā virmojošais skandāls ap zirgu gaļu, kas, maldinot patērētāju, nonākusi produktos, kuriem vajadzētu sastāvēt no liellopu gaļas, Latviju pagaidām sasniedzis tikai informatīvi.

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) gan pievērsis pastiprinātu uzmanību tirdzniecībā esošo produktu kontrolei, taču pagaidām neesot pamata satraukumam, ka arī Latvijā būtu ievesti aprakstam neatbilstoši produkti.

PVD jau skandāla pirmajās dienās pārliecinājies, ka lielākie Latvijas lielveikalu tīkli nav saņēmuši firmu Comigel un Findus, kuru produkcijā Eiropā atrada zirga gaļu, produkciju un nesadarbojas ar šiem uzņēmumiem, informē dienesta Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Ilze Meistere. Savukārt ziņas, ka identiskā situācijā nonākusi arī starptautiskā firma Nestle, vēl tikšot pārbaudītas.

Latvijā neiepērk

Pašlaik PVD, līdzīgi kā citu dalībvalstu uzraudzības dienesti, gaida Eiropas Komisijas lēmumu par DNS pārbaužu veikšanu, jo no tā atkarīgs, kādas produktu grupas un uz ko pārbaudāmas, kā arī – vai un cik lielā apjomā EK finansēs paraugu izmeklēšanu. Tiklīdz šāds lēmums būs, PVD noteiktām produktu grupām ņems paraugus laboratoriskajām pārbaudēm. Tāpat tiks veiktas pārbaudes, lai konstatētu, vai zirgu gaļa nesatur veterināro zāļu – fenilbutazona – atliekvielas.

Eiropas Savienības veselības un patērētāju politikas komisārs Tonio Borgs gan ir aicinājis šajā jautājumā necelt paniku, jo pagaidām neesot pierādījumu, ka liellopu gaļai piemaisītajā zirga gaļā atradušies cilvēka veselībai bīstamu veterināro preparātu atliekas. Tādēļ šo incidentu pagaidām vērtē kā patērētāju tiesību aizskārumu.

Pārsvarā importē

Latvijā zirga gaļu pārstrādāt pārtikas produktos ir legāli. Gadījumus, kad tā būtu izmantota, piemēram, desu gatavošanā, bet tās klātbūtne izstrādājumā nav uzrādīta, PVD neesot atklājis. Izplatītāki esot gadījumi, kad nepareizi norādīta dzīvnieka vecuma kategorija, piemēram, aitas gaļu uzdod par jēra gaļu.

Viens no oficiāli Latvijā ražotajiem un pieejamajiem produktiem, kas satur zirga gaļu, ir Rīgas miesnieka ražotā Itāļu salami. Šim produktam nepieciešamo gaļu uzņēmums Latvijā neiepērk. Augsto kvalitātes prasību dēļ tā tiekot importēta no Itālijas, stāsta uzņēmuma mārketinga vadītāja Juliāna Juškeviča.

«Itāļu salami ražošanai Rīgas miesnieks iepērk Itālijā audzētu zirgu gaļu no sertificēta ražotāja. Zirga gaļa, kura tiek izmantota pārtikas ražošanā, ir audzēta analoģiski kā liellopu gaļa. Tā nav darba vai sporta zirgu gaļa,» stāsta J. Juškeviča. Vienā gadā Rīgas miesnieks pārstrādā līdz desmit tonnām zirgu gaļas, kas ir mazāk nekā viens procents no kopējā uzņēmuma ražošanas vajadzībām iepirktās gaļas apjoma.

Zirga gaļu savā produkcijā izmanto arī citi gaļas pārstrādes uzņēmumi, piemēram, Rēzeknes gaļas kombināts, kas gaļu pārstrādā desās un pelmeņos. Rīgā arī atrodami restorāni, piemēram, Čaihana Sato, kur pieejami ēdieni no zirga gaļas, taču līdzīgi Rīgas miesniekam restorāni gaļu importē, jo Latvijā netiek audzētas zirgu gaļas šķirnes.

Pārspīlēta uzmanība

Ņemot vērā, ka skandāls aizsākās Lielbritānijā, kur zirga gaļas piejaukums konstatēts saldētos burgeros, Neatkarīgā ar jautājumiem vērsās arī pie ātrās apkalpošanas restorānu ķēdes McDonald’s pārstāvjiem Latvijā. Uzņēmuma sabiedrisko attiecību konsultante Egita Māliņa mierināja, ka uzņēmuma klienti varot būt mierīgi, jo McDonald’s ar pašlaik uzmanības lokā nonākušajiem pārtikas produktu ražotājiem «neesot nekādas saistības».

Kopumā Latvijā pieprasījums pēc zirga gaļas ir niecīgs, un, piemēram, 2011. gadā Latvijā tika ievestas 62 tonnas gaļas. Statistika par aizvadīto gadu vēl nav apkopota, bet pērn Latvijā nokauti apmēram 400 pašu mājās izaugušu dzīvnieku, kas ir apmēram 1200 kilogramu gaļas, informē PVD.

To, ka līdz ar šo skandālu kāds aizsācis kampaņu pret zirga gaļas izmantošanu pārtikā, pieļauj Latvijas Zirgaudzētāju asociācijas prezidents Edgars Treibergs. «Domāju, ka šis skandāls ir uzpūsta pīle, tāpat kā bija ar putnu gripu. Zirga gaļa ir labāka nekā liellopa, un augstvērtīgu desu nemaz nevar uztaisīt bez zirga gaļas,» saka E. Treibergs.

Latvijā kautuvēs nonākot jau veci un savu mūžu nokalpojuši darba un sporta zirgi, taču, pirms dzīvnieks pamet kautuvi, lai pārdzimtu desā vai pelmeņos, tiekot veiktas pārbaudes, lai pārliecinātos, ka gaļa nesatur cilvēkam kaitīgu medikamentu pārpalikumus.

Avots: nra.lv /Jānis Lasmanis