• Tweet

Pieteikšanās termiņš pamatstudijām Latvijas augstskolās pamazām beidzas, un jaunie studenti savu izvēli izdarījuši. Augstskolas informē, ka ievērojamu izmaiņu studentu izvēlē nav un lielākais pieteikumu skaits ir uz programmām, kurās augstākās mācību iestādes ir specializējušās. Studentu sarukumu skaidro ne tikai ar demogrāfisko situāciju, bet arī ar jauniešu došanos studēt ārzemēs.

Latvijas Universitātes Studentu servisa direktors Jānis Cālītis vēsta, ka dokumentu iesniegšana universitātē norit kā parasti – bez īpašiem starpgadījumiem vai pārsteigumiem. Vispieprasītākās ir datorzinātnes, komunikāciju zinātnes, ekonomika, psiholoģija, politika, bet mazliet vairāk nekā parasti pieaudzis studētgribētāju skaits ārstniecībā. «Nav nekāda optimisma pazīmes, ka jauno studentu skaits palielinātos. Pagājušogad vidusskolu absolventu skaits saruka par 14%, bet augstskolās par 11%, šogad varētu būt līdzīgi. Prognozēts, ka nākamgad vidusskolu beidzēju skaits varētu būtiski nemainīties, tādēļ varētu gaidīt, ka jauno studentu skaits nākamgad nemainīsies,» informē J. Cālītis.

Pēc Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) jaunākajiem datiem, pirmajā nedēļā reģistrējušies 2900 reflektantu. Pieprasītākās ir medicīnas un fizioterapijas programmas, savukārt sociālajās zinātnēs tāpat kā pērn pieprasīta ir multimediju komunikācijas programma. Tāpat jaunie studenti izvēlas starptautiskās attiecības – Eiropas studijas un starptautisko mārketingu un reklāmu. RSU salīdzinājumā ar pērno gadu saņemto pieteikumu skaits nav būtiski mainījies, vien novērojams, ka piektā daļa reflektantu vidusskolu ir absolvējuši pirms gada vai vēl agrāk. Pamatstudiju programmās ar katru gadu vairāk piesakās cilvēki ap 30 gadiem un vecāki, ko RSU skaidro ar darba tirgus izmaiņām vai arī cilvēki nolēmuši, ko patiešām vēlas apgūt, raksta NRA.lv.

Vidzemes augstskola (VA) prognozē, ka pieprasītākās ir informācijas tehnoloģiju zinātnes, pēc kā seko tūrisms. VA pieredze liecina, ka ir daļa reflektantu, kuri grib apgūt programmas, kurās lielāka iespēja iekļūt budžeta vietās, nevis plānojot sev piemērotāko karjeru.

Savukārt Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) uzņemšanas komisijas galvenā speciāliste Rasma Veinberga norāda, ka studētgribētāju skaits, protams, krītas kā jebkurā augstākās izglītības iestādē Latvijā, taču nav sasniedzis riskantu robežu. «Jaunieši ir mobili un uz ārzemēm vairs nedodas, lai tikai strādātu, bet arī studētu, kas iespaido jauno studējošo skaitu Latvijā,» skaidro R. Veinberga. Programmās, kuras pārsvarā apgūst LLU, studējošo skaits ir liels. Tās ir lauksaimniecība, veterinārmedicīna un meža zinātnes. LLU novērojusi, ka ne visas programmas, kurās ir vairāk budžeta vietu, vidusskolu absolventi izvēlas vairāk. Piemēram, Lauksaimniecības fakultātē, kur ir 80 budžeta vietu, daļa reflektantu iestājas, lai iegūtu nepieciešamo izglītību un pārņemtu zemnieku saimniecību vadīšanu no saviem vecākiem.