Valūtas nomaiņa dārgāka, nekā domāts
Eiro ieviešanas izmaksas valsts un privātajā sektorā kopumā tiek lēstas teju 200 miljonu eiro apjomā, tas ir, gandrīz 100 eiro uz vienu iedzīvotāju.
Turklāt Latvijai kā eirozonas valstij Eiropas stabilitātes mehānismā laika gaitā būs jāiemaksā arī 324 miljoni eiro, bet, ja kādai Eirozonas valstij kādreiz būs nepieciešama finansiāla palīdzība, no Latvijas var tikt prasīti pat 2,5 miljardi eiro (1,7 miljardi latu). Tomēr Finanšu ministrija uzskata, ka Latvijai eiro ieviešana izmaksā maz un ieguldīto jau šogad izdosies atpelnīt.
Eiro ieviešanas izmaksas tautsaimniecībai kopumā būs nenozīmīgas – mazākas par 1% no iekšzemes kopprodukta, Neatkarīgajai uzsvēra Euro biroja Euro komunikācijas nodaļas projektu vadītāja asistente Jolanta Sermā. Latvijas Bankas aprēķini liecina, ka eiro ieviešanas izmaksas valstij atmaksāsies jau pirmajā gadā.
Latvijā dārga ieviešana
Visdārgākā un redzamākā pozīcija eiro ieviešanā, pēc J. Sermās teiktā, ir jaunās eiro banknotes un monētas. Latvijas eiro monētu kalšana, piegāde, tāpat arī banknošu piegāde Latvijas Bankai un tālāka banku nodrošināšana ar skaidro naudu kopumā izmaksās aptuveni 12 miljonus latu. Ar šādu summu eiro ieviesēji rēķinājās arī iepriekš. Savukārt valsts sektorā eiro ieviešana izrādījās lētāka nekā par to sprieda 2013. gada jūlijā. Finanšu ministra Andra Vilka toreizējās aplēses liecināja, ka šim mērķim vajadzēs tērēt aptuveni 10,2 miljonus latu (14,5 miljonus eiro). «Kopumā par Latviju konkrētu skaitli nosaukt vēl ir grūti. Spekulācijas, protams, ir lielas, bet līdz šim valstīm, kas ieviesa eiro, šīs izmaksas ir veidojušas ap pusprocentu no iekšzemes kopprodukta,» jūlijā teica A. Vilks, uzverot, ka tās ir tikai aplēses. Valsts sektora pielāgošana jaunajai valūtai, pēc pašreizējām aplēsēm, izmaksāja 8,6 miljonus latu (12,2 miljonus eiro). Savukārt privātajā sektorā prognozes izrādījās pieticīgākas nekā realitāte. Eiro ieviešana no uzņēmumiem prasīja aptuveni 115 miljonus latu (163,6 miljonus eiro) lielus ieguldījumus, lai gan iepriekš šīs izmaksas tika lēstas 80 miljonu latu apmērā. Tiesa, arī šobrīd nav precīzas informācijas par to, cik šis process kopumā ir izmaksājis uzņēmumiem. Laika stara pētījumā savulaik bija noskaidrots, ka tautsaimniecības sektora izmaksas varētu veidot 230 miljonus latu (327 miljonus eiro).
FM aprēķinātās valsts un privātā sektora izmaksas eiro ieviešanā (nerēķinot eiro izgatavošanu un piegādi) – 123 miljoni latu (175 miljoni eiro) – ir aptuveni 0,79% no 2012. gada IKP. Slovākijas Centrālās bankas pētnieki bija izpētījuši, ka eiro ieviešanas tiešās izmaksas eirozonas valstīs bijušas robežās no 0,3 līdz 0,8 procentiem no šo valstu IKP.
Saistībās gandrīz puse budžeta
Iestājoties eirozonā, ES dalībvalstij, tātad arī Latvijai, jākļūst par Eiropas stabilitātes mehānisma (ESM) dalībnieci ar pilnām tiesībām un pienākumiem. Tas nozīmē, ka Latvijai tagad ir finansiālas saistības, kas izpaužas kā ieguldījums ESM pamatkapitālā jeb apmaksājamā kapitālā un vajadzības gadījumā – kapitāla pēc pieprasījuma nodrošināšanā. Vienlaikus Latvijas dalība šajā mehānismā paredz ESM atbalstu Latvijas valstij krīzes situācijās, tādējādi atvieglojot slogu uz sabiedrību krīzes apstākļos.
Likumprojekts Par Līgumu par Eiropas stabilitātes mehānisma dibināšanu liecina, ka pirmos piecus gadus pēc iestāšanās eirozonā Latvijai Eiropas stabilitātes mehānismā būtu jāiegulda aptuveni 44,24 miljoni eiro (31 miljons latu) katru gadu, bet pēc 12 gadu pārejas perioda atlikusī summa – aptuveni 103,2 miljoni eiro (72,5 miljoni latu). Šo naudu Latvija aizņemsies, maksājot par to, protams, aizņēmuma procentus, bet līdz ar to šīs iemaksas nepalielinās budžeta deficītu. Turklāt, kā uzsver Finanšu ministrijas Fiskālās politikas departamenta direktors Nils Sakss, šī nauda netiek nevienam dāvināta, bet gan ieguldīta kapitālā. Kopējais Latvijai ESM apmaksājamais kapitāls ir 324,4 miljoni eiro (227,99 miljoni latu), bet kapitāls pēc pieprasījuma – 2,514 miljardi eiro (1,767 miljardi latu). Salīdzināšanai – Latvijas šā gada valsts budžets ir aptuveni 7 miljardi eiro.
Avots: nra.lv /Ilze Šteinfelde
Vēl par tēmu:
Atsevišķiem pārtikas produktiem plāno samazināt pievienotās vērtības nodokli
Atsevišķiem pārtikas pamatproduktiem no nākamā gada vidus plānots noteikt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazināto likmi 12 procentu apmērā. To piektdien, 21.novembrī, atbalstījusi...
Lasīt tālākPieaugs akcīzes nodoklis alkoholam, tabakai, saldinātajiem dzērieniem
Lai mazinātu videi un veselībai kaitīgu vai neveselīgu produktu patēriņu, kā arī, lai nodrošinātu papildu ieņēmumus valsts budžetā, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piektdien,...
Lasīt tālākTuvākās nedēļas laikā bieži neliels sals naktīs mīsies ar atkusni dienās
Brīvdienās pakāpeniski pastiprināsies augsta spiediena apgabala ietekme, tādēļ sestdien un svētdien starp mākoņiem vairāk uzspīdēs saule un nokrišņi gaidāmi tikai vietām. Tomēr brīžiem...
Lasīt tālākVairāk nekā puse rīdzinieku apsvērtu iespēju pārcelties uz laukiem vai mazpilsētu
Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju dzīvo pilsētā, bet jaunākā Luminor bankas aptauja liecina, ka vairāk kā puse Rīgas (55 %) un citu lielo pilsētu (50 %) iedzīvotāju apsver vai vismaz...
Lasīt tālākVeidos Valsts aizsardzības un drošības fondu
Lai nodrošinātu papildu finansējumu valsts aizsardzības spēju attīstībai un sabiedrības noturības stiprināšanai, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ceturtdien, 20. novembrī,...
Lasīt tālākŠonedēļ gaidāms nokrišņiem bagāts laiks
No nedēļas vidus laika apstākļus turpinās noteikt ciklonu darbība - debesis būs pārsvarā klātas mākoņiem un bieži gaidāms lietus, slapjš sniegs, bet vietām arī sniegs ar nelielu sniega...
Lasīt tālākGalvaspilsētas galvenās Ziemassvētku egles šogad izraudzītas “Rīgas mežu” Tīreļu mežniecībā
Trešdien, 19. novembrī, Rīgas mērs Viesturs Kleinbergs kopā ar pašvaldības uzņēmuma “Rīgas meži” pārstāvjiem, kā arī bērnu un jauniešu vokālās studijas "RASA'' dalībniekiem...
Lasīt tālāk18. novembrī sabiedriskais transports Rīgā – bez maksas; satiksmē būs ierobežojumi un izmaiņas
18. novembrī, Latvijas Republikas proklamēšanas dienā, Rīgā notiks vairāki svētku pasākumi, kuru laikā tiks ieviesti satiksmes ierobežojumi, kas var ietekmēt sabiedriskā transporta kustību....
Lasīt tālākNedēļas izskaņā laiks kļūs vēsāks un vējš – brāzmaināks
Nedēļas nogalē un jaunās nedēļas sākumā laika apstākļus Latvijā noteiks ciklonu darbība, tādēļ debesis bieži būs mākoņainas un daudzviet gaidāmi nokrišņi – gan lietus, gan slapjš...
Lasīt tālāk2025. gada 3. ceturksnī vērojams straujš darba tirgus aktivitāšu pieaugums
Darba tirgus aktivitāte jau otro ceturksni pēc kārtas pakāpeniski atjaunojas. Pēc straujā uzlabojuma gada vidū pozitīva dinamika saglabājās arī trešajā ceturksnī, augot gan nodarbināto...
Lasīt tālāk