Valūtas nomaiņa dārgāka, nekā domāts
Eiro ieviešanas izmaksas valsts un privātajā sektorā kopumā tiek lēstas teju 200 miljonu eiro apjomā, tas ir, gandrīz 100 eiro uz vienu iedzīvotāju.
Turklāt Latvijai kā eirozonas valstij Eiropas stabilitātes mehānismā laika gaitā būs jāiemaksā arī 324 miljoni eiro, bet, ja kādai Eirozonas valstij kādreiz būs nepieciešama finansiāla palīdzība, no Latvijas var tikt prasīti pat 2,5 miljardi eiro (1,7 miljardi latu). Tomēr Finanšu ministrija uzskata, ka Latvijai eiro ieviešana izmaksā maz un ieguldīto jau šogad izdosies atpelnīt.
Eiro ieviešanas izmaksas tautsaimniecībai kopumā būs nenozīmīgas – mazākas par 1% no iekšzemes kopprodukta, Neatkarīgajai uzsvēra Euro biroja Euro komunikācijas nodaļas projektu vadītāja asistente Jolanta Sermā. Latvijas Bankas aprēķini liecina, ka eiro ieviešanas izmaksas valstij atmaksāsies jau pirmajā gadā.
Latvijā dārga ieviešana
Visdārgākā un redzamākā pozīcija eiro ieviešanā, pēc J. Sermās teiktā, ir jaunās eiro banknotes un monētas. Latvijas eiro monētu kalšana, piegāde, tāpat arī banknošu piegāde Latvijas Bankai un tālāka banku nodrošināšana ar skaidro naudu kopumā izmaksās aptuveni 12 miljonus latu. Ar šādu summu eiro ieviesēji rēķinājās arī iepriekš. Savukārt valsts sektorā eiro ieviešana izrādījās lētāka nekā par to sprieda 2013. gada jūlijā. Finanšu ministra Andra Vilka toreizējās aplēses liecināja, ka šim mērķim vajadzēs tērēt aptuveni 10,2 miljonus latu (14,5 miljonus eiro). «Kopumā par Latviju konkrētu skaitli nosaukt vēl ir grūti. Spekulācijas, protams, ir lielas, bet līdz šim valstīm, kas ieviesa eiro, šīs izmaksas ir veidojušas ap pusprocentu no iekšzemes kopprodukta,» jūlijā teica A. Vilks, uzverot, ka tās ir tikai aplēses. Valsts sektora pielāgošana jaunajai valūtai, pēc pašreizējām aplēsēm, izmaksāja 8,6 miljonus latu (12,2 miljonus eiro). Savukārt privātajā sektorā prognozes izrādījās pieticīgākas nekā realitāte. Eiro ieviešana no uzņēmumiem prasīja aptuveni 115 miljonus latu (163,6 miljonus eiro) lielus ieguldījumus, lai gan iepriekš šīs izmaksas tika lēstas 80 miljonu latu apmērā. Tiesa, arī šobrīd nav precīzas informācijas par to, cik šis process kopumā ir izmaksājis uzņēmumiem. Laika stara pētījumā savulaik bija noskaidrots, ka tautsaimniecības sektora izmaksas varētu veidot 230 miljonus latu (327 miljonus eiro).
FM aprēķinātās valsts un privātā sektora izmaksas eiro ieviešanā (nerēķinot eiro izgatavošanu un piegādi) – 123 miljoni latu (175 miljoni eiro) – ir aptuveni 0,79% no 2012. gada IKP. Slovākijas Centrālās bankas pētnieki bija izpētījuši, ka eiro ieviešanas tiešās izmaksas eirozonas valstīs bijušas robežās no 0,3 līdz 0,8 procentiem no šo valstu IKP.
Saistībās gandrīz puse budžeta
Iestājoties eirozonā, ES dalībvalstij, tātad arī Latvijai, jākļūst par Eiropas stabilitātes mehānisma (ESM) dalībnieci ar pilnām tiesībām un pienākumiem. Tas nozīmē, ka Latvijai tagad ir finansiālas saistības, kas izpaužas kā ieguldījums ESM pamatkapitālā jeb apmaksājamā kapitālā un vajadzības gadījumā – kapitāla pēc pieprasījuma nodrošināšanā. Vienlaikus Latvijas dalība šajā mehānismā paredz ESM atbalstu Latvijas valstij krīzes situācijās, tādējādi atvieglojot slogu uz sabiedrību krīzes apstākļos.
Likumprojekts Par Līgumu par Eiropas stabilitātes mehānisma dibināšanu liecina, ka pirmos piecus gadus pēc iestāšanās eirozonā Latvijai Eiropas stabilitātes mehānismā būtu jāiegulda aptuveni 44,24 miljoni eiro (31 miljons latu) katru gadu, bet pēc 12 gadu pārejas perioda atlikusī summa – aptuveni 103,2 miljoni eiro (72,5 miljoni latu). Šo naudu Latvija aizņemsies, maksājot par to, protams, aizņēmuma procentus, bet līdz ar to šīs iemaksas nepalielinās budžeta deficītu. Turklāt, kā uzsver Finanšu ministrijas Fiskālās politikas departamenta direktors Nils Sakss, šī nauda netiek nevienam dāvināta, bet gan ieguldīta kapitālā. Kopējais Latvijai ESM apmaksājamais kapitāls ir 324,4 miljoni eiro (227,99 miljoni latu), bet kapitāls pēc pieprasījuma – 2,514 miljardi eiro (1,767 miljardi latu). Salīdzināšanai – Latvijas šā gada valsts budžets ir aptuveni 7 miljardi eiro.
Avots: nra.lv /Ilze Šteinfelde
Vēl par tēmu:
Armands Krauze: skolēnu ēdināšanā vairāk jāizmanto pašmāju produkcija
Valdība otrdien, 2. septembrī, apstiprinājusi Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavoto rīcības plānu skolēnu ēdināšanas sistēmas pilnveidošanai Latvijā, lai nodrošinātu skolēnus ar veselīgu...
Lasīt tālākRinkēvičs sveic Zinību dienā: lai pietiek gribas darīt un arī apstāties, kad tas vajadzīgs
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs 1. septembrī uzrunājis skolēnus, pedagogus un vecākus. "Sirsnīgi sveicu jūs Zinību dienā! Dienā, kad atkal klāt jauns mācību gads! Šodien mums...
Lasīt tālākSeptembris iesāksies mēreni silts ar mainīgiem laika apstākļiem
Septembra sākumā laika apstākļi būs mainīgi – brīžiem starp mākoņiem izsprauksies kāds saules stars un vietām līs, naktīs veidosies migla, bet dažās dienās pastāv arī pērkona...
Lasīt tālākPreses izdevējiem piegādes izmaksas nākamajā gadā nepalielināsies
Kultūras ministrija kopā ar Satiksmes ministriju radusi risinājumus, kas paredz, ka nākamgad maksa par drukātas preses piegādi latviešu valodā preses izdevējiem nepieaugs. Vienlaikus Kultūras...
Lasīt tālākKrievijas Federācijas pensijas izmaksās līdz 10. septembrim
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) no Krievijas Federācijas (KF) Pensiju un sociālās apdrošināšanas fonda ir saņēmusi aktulizētos pensiju saņēmēju sarakstus Krievijas...
Lasīt tālākJaunajā mācību gadā mācības skolā uzsāks vairāk nekā 223 tūkstoši skolēnu
Jaunajā mācību gadā vispārējās izglītības iestādēs mācības uzsāks 223 696 skolēni, tai skaitā 19 956 pirmklasnieki un 2196 Ukrainas civiliedzīvotāju bērni, liecina Izglītības un...
Lasīt tālākAugusta izskaņā saglabāsies silts un lietains laiks
Augstāka gaisa temperatūra saglabāsies arī turpmākās dienās, taču nedēļas izskaņā nokrišņu daudzums atkal palielināsies. Piektdien saule mīsies ar mākoņiem un vietām gaidāms...
Lasīt tālākFinanšu nozare aicina lauksaimniekus ārkārtējās situācijas laikā laikus vērsties pie bankām
Ņemot vērā Ministru kabineta 2025. gada 5. augusta lēmumu līdz šī gada novembrim izsludināt ārkārtējo situāciju lauksaimniecībā saistībā ar lietavu un plūdu izraisītajām sekām,...
Lasīt tālāk“Selga” paplašina sortimentu un pārsteidz ar divu jaunu garšu dubultajiem cepumiem
Latvijā iecienītākais cepumu zīmols “Selga” turpina attīstīt savu produktu portfeli un šajā sezonā iepazīstina ar gardiem jaunumiem “Selga Treat” cepumu kolekcijā – divām jaunām...
Lasīt tālākBiedrība “Zemnieku saeima”: Rīgas dome krīzes laikā liedz palīdzību lauksaimniekiem nogādāt ražu ostā
Laikā, kad lauksaimniecība piedzīvo smagu krīzi, Rīgas dome ir noraidījusi biedrības “Zemnieku saeima” lūgumu ražas novākšanas periodā – no 22. jūlija līdz 1. novembrim – atļaut...
Lasīt tālāk