Vairāk tērē skaistos latus
Dizaina latu kolekciju papildinās vien divas monētas.
Apgrozībā vairāk parādījušās tās viena lata monētas, kas rotājas ar īpašu mākslinieku izstrādātu dizainu, liecina Neatkarīgās un banku speciālistu novērojumi. Iespējams, cilvēki, apzinoties, ka drīzumā valsts nauda mainīsies, šos vienlatniekus sākuši lietot, nevis glabāt kā ietaupījumus ar estētisku pievienoto vērtību.
Kopš 2001. gada, kad tika aizsākta īpaša dizaina viena lata apgrozības monētu programma, klajā nākusi 21 monēta, neieskaitot 1992. gadā kalto vienlatnieku ar lasi.
Monētas tradicionāli tiek izlaistas apgrozībā divas reizes gadā – neilgi pirms vasaras un ziemas saulgriežiem. Jau 10. jūnijā varam sagaidīt jaunu viena lata monētu – šoreiz ar kokles attēlu. «Dažādojam apgrozības naudaszīmju dizainu ar Latvijai raksturīgiem dabas un kultūras simboliem. Šo tradīciju godam turpināsim, līdz Latvija ieviesīs eiro, un arī šogad laidīsim klajā divas jaunas vienlatnieka monētas,» stāsta Latvijas Bankas preses sekretārs Mārtiņš Grāvītis.
2012. gada beigās kopumā apgrozībā bija 39,6 miljoni viena lata monētu, no kurām lielākā daļa ar laša attēlu. Citāda veidola vienlatnieku tirāžas ir nelielas, taču pietiekamas, lai monētas nonāktu pie cilvēkiem, kuri tās lieto vai uzglabā kā numismātikas vai mākslas vērtību. Kopš 2006. gada īpaša dizaina vienlatnieku metieni tika palielināti – no pusmiljona līdz miljonam, un kopējais līdz šim nokalto īpašā dizaina viena lata monētu skaits ir 17 miljonu, bet apgrozībā – maksājumos – šīs monētas iepriekš parādījās salīdzinoši reti.
«Kad pāriesim uz eiro, varēsim kalt ik gadu divas īpašas eiro piemiņas monētas ar Latvijas izraudzītu sižetu. Savukārt sudrabā, zeltā vai citā materiālā kaltās kolekcijas jeb jubilejas monētas turpināsim kalt, tikai viena lata nomināla vietā būs 5 vai 10 eiro,» sola M. Grāvītis.
Par skaisto latiņu lietošanas pieaugumu ikdienā Monētu dizaina komisijas locekle un Latvijas Bankas Kases un naudas apgrozības pārvaldes monētu daļas vadītāja Maruta Brūkle paskaidro, ka banka nav palielinājusi apgrozībā palaisto īpašo latu skaitu: «Ik pa brīdim šī nauda tiek lietota vairāk. Katram ir savs pamatojums izmantot naudu, kas, iespējams, dizaina dēļ atlikta krājkasītē neparedzētiem iemesliem. Viena no mūsu klientēm pat priecājas, ka šī nauda pašlaik tiek lietota vairāk, jo cer pabeigt savu kolekciju.»
Runājot par jēgu glabāt šo naudu, speciāliste teic, ka tai ir nominālvērtība naudas maiņas gadījumā, bet, ja būs eiro, šo monētu vērtību noteiks kolekcionāru pieprasījums. Viņa arī pastāstīja, ka iespējamās eiro ieviešanas dēļ novembrī iznākošajam latam paredzēta mazāka tirāža – vien pusmiljons. Cilvēku interese par naudu esot liela. To parādījušas arī milzu rindas pēc sudraba pieclatniekiem ar tautumeitu.
Uz eiro monētām arī būšot tautumeita un Latvijas ģerbonis.
Avots: nra.lv /Laura Sīle
Vēl par tēmu:
Pasažieru pārvadātāji pirms vēlēšanām aicina partijas sniegt risinājumus par nozares nepietiekamo finansējumu
Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācija (LPPA) aicina politiskās partijas pirms Saeimas vēlēšanām sniegt konkrētu redzējumu par sabiedriskā transporta nozares ilgtermiņa attīstību un...
Lasīt tālākSeptiņos mēnešos Vivi vilcienos pārvadāti 12 miljoni pasažieru; jūlijā 97,4 % reisu izpildīti laikā
Šī gada septiņu mēnešu laikā Vivi pārvadāja 12 miljonus vilcienu pasažieru. Tas ir par 0,6 % jeb 75 tūkstošiem mazāk nekā 2025. gadā. Pirmajos septiņos mēnešos lielākais pasažieru skaita...
Lasīt tālākNaudas glabāšana mājās var izmaksāt simtiem eiro gadā
10 tūkstoši eiro, kas gadu glabāti mājās, inflācijas dēļ zaudē aptuveni 340 eiro no savas pirktspējas. Lai gan neliela skaidras naudas rezerve ārkārtas situācijām ir ieteicama, lielāku summu...
Lasīt tālākKatrs desmitais mājokļa kredīta pieteikums tiek noraidīts negatīvas kredītvēstures dēļ
Neraugoties uz to, ka mājokļa kredīta pieteikuma iesniegšana šobrīd ir ātra un vienkārša, bankai pirms aizdevuma piešķiršanas rūpīgi jāizvērtē klienta finansiālā situācija un līdzšinējie...
Lasīt tālākMēneša laikā degvielas cenas samazinājās par 3,5%
2026. gada jūlijā, salīdzinot ar šī gada jūniju, vidējais patēriņa cenu līmenis degvielai samazinājās par 3,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Būtiskākā ietekme uz...
Lasīt tālākValsts rūpēsies, lai kriminālprocesā arestētā manta nezaudētu vērtību
Ministru kabinets otrdien, 4. augustā, atbalstīja Tieslietu ministrijas sagatavotos grozījumus Kriminālprocesa likumā. Tie paredz, ka kriminālprocesā arestēto mantu turpmāk varēs ne tikai glabāt,...
Lasīt tālākFM: Apstrādes rūpniecība pirmajā pusgadā augusi par 4%
Apstrādes rūpniecības apjomi šā gada pirmajā pusgadā pieauga par 4%, salīdzinot ar pērnā gada pirmo pusgadu, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Straujākā izaugsme bija...
Lasīt tālākJūlijā uzņēmēju noskaņojums uzlabojies rūpniecībā, mazumtirdzniecībā un pakalpojumu sektorā
Uzņēmēju noskaņojums 2026. gada jūlijā uzlabojies apstrādes rūpniecībā, mazumtirdzniecībā un pakalpojumu sektorā, bet pasliktinājies būvniecībā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes...
Lasīt tālākInflācijas slogs atgriežas: ECB varētu celt likmes jau rudenī
Eiropas Centrālā banka (ECB) jūlija sanāksmē nolēma procentu likmes nemainīt, saglabājot noguldījumu iespējas likmi 2,25 % līmenī. Tomēr nesenais naftas cenu kāpums liecina, ka jau nākamajā...
Lasīt tālākTrīs kļūdas, kas var mazināt pensijas uzkrājuma apjomu
Pensija var šķist tāls nākotnes jautājums, tāpēc daudzi par to sāk domāt tikai vēlāk. Tomēr, jo agrāk cilvēks sāk interesēties par savu pensiju un regulāri seko līdzi izvēlētajam pensiju...
Lasīt tālāk