Šuplinska: Augstākās izglītības lomai ir jāmainās atbilstoši mūsdienām
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) ir ņēmusi vērā nozares viedokli un mainījusi universitātes statusa piešķiršanas kritērijus, pieļaujot, ka statusu var saņemt arī tad, ja iestādē ir mazāks studējošo skaits, piektdien intervijā LTV raidījumā “Rīta panorāma” sacīja izglītības ministre Ilga Šuplinska (JKP).
“Ja mēs skatāmies augstākās izglītības institūciju skaitu uz vienu iedzīvotāju, tad visos rādītājos Latvijas situācija noteikti nav tā labākā. Nepieciešama noteikta programma, lai koncentrētu labākos cilvēkresursus, finanses, infrastruktūru,” norādīja Šuplinska.
Tāpat viņa minēja, ka augstskolās mācībspēku rindās nenotiek paaudžu nomaiņa, pietrūkst jaunu cilvēku izglītībā, bet mūsdienu izaicinājumi ir pārāk ātri, mobili, starpnozaru aspektā skatāmi.
“Detaļas, kas visvairāk uztrauc augstāko izglītību šajā brīdī, ir saistīts, pirmkārt, ar kritēriju, kas paredz noteikt studējošo skaitu, otrs – finansējuma sistēmu, vai būs papildu finansējums,” atzina ministre.
Viņa sacīja, ka patlaban norit zinātnisko institūciju izvērtējums. “Zinātnisko institūciju izvērtējumā saņemot četri un vairāk, netiks ņemts vērā universitātes statusa saņemšanai noteiktais minimālā studentu skaita kritērijs,” atzina ministre.
“Tā ir iespēja apliecināt universitātes spēku un varēšanu pēc pārējiem kvalitatīvajiem kritērijiem arī šobrīd tik daudz medijos afišētajās Daugavpils un Liepājas universitātēs,” pauda ministre.
IZM informācija liecina, ka salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, Latvijā augstākās izglītības iestāžu skaits ir daudz lielāks, taču tajās mācās mazāk studentu. Latvijā uz 1,92 miljoniem iedzīvotāju ir 54 augstākās izglītības iestādes jeb viena augstskola uz 35 556 iedzīvotājiem. Igaunijā viena augstskola ir uz 63 095 iedzīvotājiem, Lietuvā – uz 63 477 iedzīvotājiem, Somijā – uz 143 243 iedzīvotājiem, bet Dānijā – uz 144 872 iedzīvotājiem. Studentu skaita ziņā vidēji vienā institūcijā 2017./18. mācību gadā Latvijā mācījās 1 511 studenti, Igaunijā 2 200 studenti, Lietuvā 2 677 studenti, Somijā 4 147 studenti un Dānijā 3 608 studenti. Latvijas augstskolu infrastruktūra veidota uz aptuveni 150–160 tūkstošiem studējošo, taču patlaban valstī ir aptuveni 80 tūkstoši studējošo.
Vienlaikus IZM strādā pie motivējošiem finanšu instrumentiem, kas veicinātu reformu virzību un piedāvātu atbalstu tām augstākās izglītības iestādēm, kuras apsver padomju izveidošanu un tam nepieciešamo iekšējo regulējumu sakārtošanu.
IZM izstrādājusi konceptuālā ziņojuma projektu par augstskolu iekšējās pārvaldības modeļa maiņu, kas paredz kompleksus strukturālos risinājumus augstākās izglītības un zinātnes nozares starptautiskajai konkurētspējai, fokusējoties uz pārvaldību, finansējumu un cilvēkresursiem. Patlaban tas nosūtīts izvērtēšanai sociālajiem partneriem. Pēc atkārtotas priekšlikumu saņemšanas konceptuālo ziņojumu februārī plānots izskatīt valdībā.
Foto: Valsts kanceleja
Vēl par tēmu:
Piektdien gaidāmas ļoti stipras pērkona lietusgāzes, brīvdienas nokrišņu daudzums mazināsies
Šonedēļ laikapstākļus Latvijā nosaka aktīvi cikloni, līdz ar ko debesis lielākoties ir klājuši mākoņi un valsts teritoriju šķērsojušas vairākas nokrišņu zonas - daudzviet lija,...
Lasīt tālākKriminālvajāšanai nodots process par bezvēsts pazudušā bērna nāvi Rēzeknes novadā
Šā gada 1. februārī Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirkņa amatpersonas saņēma informāciju, ka Rēzeknes novada Lendžu pagastā no mājas izgājis un bezvēsts...
Lasīt tālākParedzamība rada drošību – kā bērniem un vecākiem adaptēties pirmsskolā?
Vasara bieži asociējas ar atpūtu un bezrūpību, taču daudzām ģimenēm šis ir arī nozīmīgs pārmaiņu laiks - īpaši tad, ja tuvojas bērna pirmsskolas gaitu uzsākšana. Jūlijs vēl aizvien...
Lasīt tālākŠonedēļ gaidāms lietains laiks
Jaunajā darba nedēļā laikapstākļus turpinās noteikt ciklonu darbība. Debesis lielākoties būs mākoņainas, tikai brīžiem uzspīdēs saule. Nokrišņi gaidāmi visā valsts teritorijā –...
Lasīt tālākNedēļas izskaņā siltums atkāpsies un kļūs lietaināks
Šī darba nedēļa Latvijā iesākās ar mainīgiem laika apstākļiem. Pirmdien un otrdien visā valstī pūta brāzmains vējš, bet nedēļas otrajā pusē, pastiprinoties anticiklona ietekmei,...
Lasīt tālākLatvijā ieviesta šūnu apraide – jauns rīks agrīnās brīdināšanas sistēmā iedzīvotāju drošībai
No 2025. gada 1. jūlija Latvijā ir ieviesta šūnu apraide – efektīvs un mūsdienīgs risinājums sabiedrības brīdināšanai ārkārtas situācijās. Šūnu apraide papildina jau esošos informēšanas...
Lasīt tālākLaika zīmju vērotājs prognozē, kāds varētu būt jūlijs
Laika zīmju vērotājs Vilis Bukšs ir prognozējis, kāds būs jūlijs. “Ticējums saka, kāds janvāris, tāds jūlijs. Ja janvāris sauss un auksts, tad jūlijs sauss un karsts. Ja mīksts...
Lasīt tālākIZM rosina augstskolas pielāgot iestājpārbaudījumu kārtošanu VAD brīvprātīgajiem
Reaģējot uz privātpersonu ierosinājumiem un atbalstot jauniešus, kuri brīvprātīgi izvēlas dienēt Valsts aizsardzības dienestā (VAD), Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) ir vērsusies...
Lasīt tālākPartnerības pirmais gads Latvijā – simtiem pāru reģistrējuši attiecības ar juridisku spēku
Šodien, 2025. gada 1. jūlijā, aprit gads kopš Latvijā ieviests Partnerības institūts. Tas piešķir tiesības divām pilngadīgām personām - neatkarīgi no dzimuma - juridiski nostiprināt...
Lasīt tālākNedēļas vidū termometra stabiņš vietām varētu pietuvoties +30°
Jūnijā Latvijas laika apstākļus noteica vairāku ciklonu darbība – daudzas dienas bija mākoņainas, lietainas, vēsas un vējš bija brāzmains. Jaunās nedēļas sākumā aizejošais ciklons...
Lasīt tālāk