• Tweet

Pirms desmit gadiem valsts galvoto studiju kredītu vēlējās apkalpot vairāki pretendenti, bet šogad izsole, kurā bija pieteikusies tikai SEB banka, beidzās bez rezultātiem.

Bankas nenoliedz, ka šis pakalpojums tām nav interesants, tāpēc nepiesakās uz to. Neviens pašlaik arī nemāk pateikt, kas notiks, ja komercbankas no šā kredīta izsniegšanas atteiksies.

Ik gadu Finanšu ministrija (FM) rīko izsoli kredītiestādēm par tiesībām izsniegt valsts galvotu studiju vai studējošo aizdevumu, un 2014. gadā tam tika ieplānoti 40 876 262 eiro. Šogad uz izsoli pieteicās tikai viens pretendents: SEB banka, kuras piedāvātā procentu likme pārsniedza FM maksimāli pieļauto.

Izsoles rezultātus neprognozē

Izsoles komisija, kurā ir FM, Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) un Valsts kases pārstāvji, nolēma, ka šāds kredītiestādes piedāvājums nav pieņemams, tāpēc izsoli rīkos atkārtoti. Rīkotāji cer, ka banka koriģēs procentlikmi un slēgs līgumu. Valsts kases pārstāve Eva Dzelme atzīst, ka «prognozēt turpmāko izsoļu attīstību pašlaik nav iespējams, līdz ar to nav paredzams arī iespējamais šo izsoļu rezultāts», bet Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pārstāve Laima Auza norāda, ka tas ir banku bizness un komisija šajā lietā neiejaucas. Viņa cerot, ka FM «kaut kā jau vienosies un nenonāks līdz tam, ka nebūs, kas sniedz šo pakalpojumu».

Trūkst konkurences

IZM Studiju un zinātnes administrācijas vadītājs Jānis Ķirsons spriež – ir slikti, ka nav konkurences. Pašos pirmsākumos izsolē piedalījušās pat četras kredītiestādes: SEB banka, Swedbank (tolaik Hansabanka), Latvijas Kredītbanka un Parex banka. Bijusi pat cīkstēšanās, kuras piedāvājums ir labāks, bet nu jau vairākus gadus savus pakalpojumus piedāvā tikai SEB banka. Mazās bankas šajā izsolē nekad neesot piedalījušās, jo tām ir mazs filiāļu tīkls un nepietiek resursu, lai uzņemtos šādu pienākumu. Turklāt vairākums banku izveidojušas savu studiju kredīta līniju, kas ir gana pieprasītas un arī noteikumu ziņā īpaši neatšķiras no tās, ko piedāvā valsts galvotā kredītlīnija, ko pērn izmantoja apmēram 3000 studentu (šis skaits ar katru gadu gan sarūk). Tajā pašā laikā Swedbank esot slēgusi apmēram 2000 savu līgumu. J. Ķirsons arī nenoliedz, ka var izveidoties situācija, ka neviena no komerciestādēm negribēs uzņemties šo uzdevumu. Par to gan neesot domāts, ko tad varētu darīt. «Ārzemju bankām uz patriotismu arī neuzspiedīsi, un slikti, ka nav Latvijas bankas, kas to darītu. Tā nu ir: bizness ir bizness,» secina J. Ķirsons.

Neizdevīgs piedāvājums

Finanšu eksperti tikai groza galvu: neesot šajā jautājumā iedziļinājušies. Savukārt banku pārstāvji liek saprast, ka finansējuma apsaimniekošana ir visai ķēpīga un arī atdeve nav tāda, kā gribētos. SEB bankas preses sekretāre Kristīne Martinsone norāda, ka katrai bankai ir sava stratēģija. SEB banka pēdējos gados tomēr piedalījusies izsolē, jo jaunieši esot viena no tās mērķauditorijām. Par atkārtoto izsoli banka nesaka ne jā, ne nē, vien piebilst, ka «pagaidām jautājums vēl ir atvērts».

Swedbank, kas savulaik arī bija uzņēmusies šo darbu, no tā jau vairākus gadus ir atteikusies. Swedbank preses sekretāre Kristīne Jakubovska ir lakoniska: bankai esot savs produkts, ko piedāvāt studentiem, un šobrīd bankai nav vēlmes atgriezties nišā, no kuras tā ir izgājusi.

Nordea kredītu produktu un pakalpojumu attīstības vadītājs Raivis Gūtmanis nosauc šādu pakalpojumu par neizdevīgu visām pusēm vairāku iemeslu dēļ: pirmkārt, augstas administratīvās izmaksas – nepamatoti daudzu atskaišu gatavošana, fizisku dokumentu parakstīšana, sūtīšana, kālab aizkavējas studiju maksas segšana, otrkārt, monopols – cilvēks spiests izmantot tikai vienu konkrētu banku, treškārt, netiek izvērtēts klienta kredītrisks, neviens neliedz studentam, kam jau ir aizņēmumi, dabūt aizdevumu no valsts galvotas programmas. Mūsu kaimiņvalstīs šī problēma esot atrisināta un programma darbojas daudz efektīvāk, līdz ar to bankas ir ieinteresētas izsolēs piedalīties.

***

Vai studiju un studējošo kredīta izmaksa apdraudēta?

Dana REIZNIECEOZOLA, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja:

– Noteikti jāmeklē risinājums, lai studenti nepaliek bez iespējas saņemt valsts galvotu kredītu. Nav pareizi, ka trūkst konkurences un jau vairākus gadus konkursā piedalās tikai viens pretendents, kura piedāvātie procenti galu galā izrādās pārāk augsti. Ja vēl būs jārīko atkārtotas izsoles, tas var aizkavēt naudas izsniegšanu. Manuprāt, jāizskata arī jautājums par studējošā kredīta apjoma palielināšanu. Diemžēl ar to summu jaunietis, kuru vecāki nespēj finansiāli atbalstīt, iztikt nevar.

Sanda LIEPIŅA, Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāre:

– Ja nākamā izsole notiks februārī un tā būs sekmīga, studentu kreditēšanas procesu reāli tas neietekmēs. Laikā kopš 2001. gada (kad sāka darboties šī kreditēšanas sistēma) līdz šim brīdim tādu precedentu, kad izsole kredītiestādēm par tiesībām izsniegt studiju un studējošo kredītus pirmajā izsoles reizē beigtos bez rezultāta, nav bijis. Ceram, ka atkārtota izsole būs veiksmīga un atrisinās šo kreditēšanas problēmu. Tomēr šis gadījums ir signāls tam, ka turpmāk nopietni jādomā par alternatīviem studiju un studējošo kreditēšanas risinājumiem. Piemēram, studiju un studējošo kreditēšanu, iespējams, varētu nodot kādai valstij piederošai bankai.

Avots: nra.lv /Aisma Orupe