Sākumdeklarēšanās mantiskā stāvokļa deklarācijas veidlapa jau izraisījusi paniku iedzīvotājos, jo, to pētot, cilvēki sapratuši, ka būs jāuzrāda gan īpašumi, gan uzkrājumi, kas ir vismaz 1000 latu vērti.

Tas nozīmē, ka deklarācija būtu jāaizpilda lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju, arī pensionāriem, kas 1000 latu zārka naudu iekrājuši, piemēram, kādā no privātajiem pensiju fondiem.

«Izlasīju www.likumi.lv publicēto Mantiskā stāvokļa deklarāciju un esmu šokā – tur septiņās vietās prasīts uzrādīt īpašumus vai naudu, kas pārsniedz 1000 latus,» Neatkarīgajai sacīja rīdziniece Dzintra. Bez īpaša skaidrojuma tiešām ir grūti vai pat neiespējami izprast veidlapā prasīto informāciju, vai, kad un kāpēc jāuzrāda īpašums vai uzkrājums, kas pārsniedz 1000 latus. «Pirms pāris nedēļām zvanīju uz Valsts ieņēmumu dienestu un jautāju, vai privatizēts, bet Zemesgrāmatā neierakstīts dzīvoklis Rīgā būs jādeklarē. Man paskaidroja, ka ne, ja dzīvokļa iegādes vērtība nepārsniedz 10 000 latu. Ja es esot to privatizējusi, tad jāskatās, kāda bijusi pirkuma cena, nevis kadastra vērtība. Mājokli nopirku par apmēram 70 sertifikātiem jeb gandrīz 2000 latiem. Tagad deklarācijas veidlapā lasu, ka īpašums, kura iegādes vērtība pārsniedz 1000 latus un kas nav ierakstīts zemesgrāmatā, tai skaitā jādeklarē. Kas man jāskaita, un kas jādeklarē?» jautājumi radušies arī kādai citai rīdziniecei.

Vakar no rīta, Neatkarīgajai zvanot uz Valsts ieņēmumu dienesta (VID) uzziņu tālruni 1898, arī darbiniece izklausījās satraukusies un pieļāva, ka radusies kļūda, pazaudējot vienu nulli un tādējādi deklarējamo summu samazinot no 10 000 latu uz vienu tūkstoti. Skaidrošanās par deklarācijas interpretāciju ilga vairāku stundu garumā, visbeidzot iesaistot arī Finanšu ministriju.

Kļūda nav pieļauta, uzsver Finanšu ministrijas sabiedrisko attiecību pārstāvis Aleksis Jarockis. Piemēram, deklarācijas veidlapā tiek prasīts deklarēt Latvijā īpašumā vai kopīpašumā esošu nekustamo īpašumu un tā daļas, īpašuma tiesības, uz kurām nav nostiprinātas zemesgrāmatā, tai skaitā norādīt informāciju par tādu nekustamo īpašumu vai tā daļu, kura iegādes vērtība pārsniedz 1000 latus vai to ekvivalentu ārzemju valūtā. Šo garo teikumu ir vērts citēt gandrīz bez saīsinājumiem, lai rastos priekšstats, cik viegli šajā formulējumā ir iespējams apjukt lielākai daļai cilvēku.

A. Jarockis skaidro, ka par 1000 latiem dārgākus īpašumus vai uzkrājumus ir jānorāda tikai atsevišķos gadījumos. Piemēram, kādam pieder vairāki privatizēti dzīvokļi, kuru kopējā iegādes vērtība par sertifikātiem pārsniedz 10 000 latu. Ja īpašumi nav ierakstīti zemesgrāmatā, tad deklarācijā būs jāuzrāda dzīvokļu skaits, to kopējā vērtība, bet vēl atsevišķi jāuzskaita tie īpašumi, kuru iegādes vērtība bijusi lielāka par tūkstoš latiem. Tas pats attiecas uz pensijas uzkrājumiem vai dzīvības apdrošināšanu. Ja cilvēkam ir atvērts tikai viens konts, kurā viņš ieskaita naudu, tad šie līdzekļi nav jādeklarē. Ja viņam ir pieci konti un katrā, piemēram, 2002 lati, tad deklarācija ir jāaizpilda un atsevišķi jānorāda katrs konts, kurā atrodas vismaz 1000 latu un viens santīms. Savukārt noteikti jādeklarē ikviens īpašums vai naudas uzkrājums ārzemēs, neatkarīgi no summas.

Līdz 1. februārim tiks izdoti noteikumi par kārtību, kādā bankas kontā būs jāieskaita skaidras naudas uzkrājumi, kas pārsniedz 10 000 latu. Ja zeķē tiek glabāti 15 000 latu, tad uz banku būs jānes tikai 5000 latu.

Nav nepieciešams deklarēt tos īpašumus (mašīna, zeme, māja, dzīvoklis u.tml.), par kuriem informāciju var atrast valsts reģistros.

«Ja cilvēks iesniegs deklarāciju un sapratīs, ka ir kļūdījies, tad triju mēnešu laikā varēs veikt izmaiņas. Mūsu mērķis nav sodīt iedzīvotājus, bet novērst iespējamo korupciju un krāpniecību. Par nelielu datu atšķirību deklarācijā netiks prasīti paskaidrojumi,» apgalvo A. Jarockis.

Viņš atzīst, ka sākumdeklarēšanās ir Latvijā līdz šim nebijusi sistēma, tāpēc var rasties neskaidrības ne tikai iedzīvotājiem, bet arī VID darbiniekiem. Iedzīvotāji tiek aicināti vērsties VID un katrā konkrētā gadījumā viņi saņems individuālu skaidrojumu, tomēr jau tagad tiekot apkopoti biežāk uzdotie jautājumi. Tādu esot daudz, un ar katru dienu rodoties arvien citi.

***

Kur saņemt informāciju par sākumdeklarēšanos

Informācija par biežāk uzdotajiem jautājumiem un skaidrojums par sākumdeklarēšanos:

• Finanšu ministrijas mājaslapā www.fm.gov.lv, sadaļa Svarīgi (Fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarēšana (sākumdeklarēšana));

• Valsts ieņēmumu dienesta uzziņu tālrunis 1898.

Avots: nra.lv