Rimšēvičs: “Latvijas Krājbankas” dienas ir skaitītas
Latvijas Krājbankas darbības dienas ir skaitītas, tā Latvijas radio raidījumā Krustpunktā sacīja Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.
Intervijā Latvijas Bankas prezidents gan to neapgalvoja, bet sacīja pieļāvuma formā: „tā izskatās – krājbankas darbība ir cauri”. Pēc viņa domām, tas notiks līdz gada beigām. Viņš apgalvoja, ka informācija saņemta vēlu pirmdienas vakarā, taču nekādas sīkākas informācijas par to, kas bankā noticis viņam neesot. „Izskatās, ka līdzekļi ieķīlāti, bet neesam redzējuši dokumentus kam, šī nauda pašlaik nav pieejama,” stāstīja I. Rimšēvičs. Viņš atzina, ka ikdienas bankas darbības ir redzamas un Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) seko līdzi, tomēr ir lietas, kuras parādās vēlāk, piemēram, bilancē nevarot redzēt, vai kaut kas ir ieķīlāts.
I. Rimšēvičs, mierinot iedzīvotājus, sacīja, ka Latvijas Krājbanka „nav sistēmiska banka” un tās slēgšana neraisīs domino efektu, no kā varētu ciest visa banku sistēma Latvijā. Viņaprāt, galvenais valdības uzdevumus pietiekami ātri pieņemt lēmumus, kā rīkoties, iecelt bankas administratoru. „Šis gadījums būs pirmais, kad Latvijas vēsturē tiks iedarbināts noguldījumu aizsardzības fonds, tāpēc cilvēkiem nevajadzētu satraukties,” klāstīja I. Rimšēvičs, „krājbankas saistība ar citām bankām neliela, visticamāk, cilvēki savu naudu dabūs pietiekami ātri. Neredzam neko dramatisku, protams, tās ir neērtības cilvēkiem. Ceru, ka FKTK rūpēsies, lai cilvēki saņemtu naudu jau tuvākajās dienās.” Garantiju fondu finansē bankas, taču gadījumā, ja tajā nepietiks naudas, varētu iesaistīties valsts.
Attiecībā par uzņēmumiem, kuru nauda ir krājbankas kontos, I. Rimšēvičs sacīja: jāskatās likumā, kā arī tas būs atkarīgs no tā, ko noteiks administrators jeb bankas likvidators. Visticamāk, uzņēmumi saņems, kad tiks pārdoti bankas aktīvi. Viņa rīcībā arī nebija informācijas, cik liels iztrūkums pašlaik ir Latvijas Krājbankā.
„Šī situācija nedraud banku sistēmai nekādā gadījumā – Latvijas banku sistēma ir stabilākā Eiropā,” šādu pārliecību pauda Latvijas Bankas prezidents. Uz kāda klausītāja jautājumu: kā tas var būt, ka stabilākā sistēma, bet mana naudiņa ir „tu-tū”, I. Rimšēvičs teica: svarīgi saprast, ka šoreiz nauda nav „tu-tū”.
Avots: nra.lv
Vēl par tēmu:
Atsevišķiem pārtikas produktiem plāno samazināt pievienotās vērtības nodokli
Atsevišķiem pārtikas pamatproduktiem no nākamā gada vidus plānots noteikt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazināto likmi 12 procentu apmērā. To piektdien, 21.novembrī, atbalstījusi...
Lasīt tālākPieaugs akcīzes nodoklis alkoholam, tabakai, saldinātajiem dzērieniem
Lai mazinātu videi un veselībai kaitīgu vai neveselīgu produktu patēriņu, kā arī, lai nodrošinātu papildu ieņēmumus valsts budžetā, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piektdien,...
Lasīt tālākBudžeta komisija galīgajam lasījumam atbalsta izmaiņas izdienas pensiju sistēmā
Lai nodrošinātu taisnīgu, pret pārējiem sabiedrības locekļiem vienlīdzīgu un finansiāli ilgtspējīgu izdienas pensiju sistēmu, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ceturtdien,...
Lasīt tālākNo jaunā gada Latvijā minimālā alga būs 780 eiro
No 2026 gada 1. janvāra valstī noteiktā minimālā mēneša darba alga tiek paaugstināta no 740 eiro līdz 780 eiro. To paredz trešdien, 19. novembrī, valdības sēdē pieņemtie grozījumi...
Lasīt tālāk2025. gada 3. ceturksnī vērojams straujš darba tirgus aktivitāšu pieaugums
Darba tirgus aktivitāte jau otro ceturksni pēc kārtas pakāpeniski atjaunojas. Pēc straujā uzlabojuma gada vidū pozitīva dinamika saglabājās arī trešajā ceturksnī, augot gan nodarbināto...
Lasīt tālākLatvijas ekonomikas izaugsme 2025. gadā: kas to virza un kas var bremzēt?
Latvijas ekonomikai šis gads bijis viens no labākajiem pēdējā laikā – pēc vairāku gadu stagnācijas tā atkal sākusi augt. Izaugsmi veicinājuši vairāki faktori, kas stiprinājuši gan...
Lasīt tālākDzīvokļu īpašniekus savlaicīgi informēs par citu personu deklarēšanos viņu īpašumā
Dzīvokļa īpašnieks nekavējoties tiks informēts, ja viņa īpašumā savu dzīvesvietu būs deklarējusi cita persona bez likumiska pamata. To paredz Saeimā ceturtdien, 13.novembrī, konceptuāli...
Lasīt tālākKatrs ceturtais Latvijas iedzīvotājs pārtikas cenu pieauguma dēļ spiests atteikties no daļas produktu
Pārtikas cenu kāpums ietekmējis teju 80 % Latvijas mājsaimniecību, liecina bankas Citadeles aptaujas dati. Turklāt katrs ceturtais atzīst, ka nācies atteikties no daļas ierasto produktu, jo...
Lasīt tālākGandrīz puse Latvijas iedzīvotāju nezina savu elektroenerģijas tarifu
Līdz ar plašām izvēles iespējām energopakalpojumu tirgū aug arī klientu energopratības nozīme. Ko zinām par dažādiem tarifiem un pakalpojumu plāniem un vai vispār iedziļināmies savos...
Lasīt tālākPlāno mazināt administratīvo slogu sociālajiem uzņēmumiem
Saeimas Sociālo un darba lietu komisija otrdien, 11. novembrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus Sociālā uzņēmuma likumā, kas paredz paplašināt darba iespējas cilvēkiem ar invaliditāti...
Lasīt tālāk