• Tweet

Tā tikai šķiet, ka iepakot un izmest sadzīves atkritumus ir vienkāršāk par vienkāršu. Nekā! Rīgas domes Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas saistošie noteikumi paredz gan prasības atkritumu savākšanai, pārvadāšanai, pārkraušanai un uzglabāšanai, gan arī iedzīvotājiem nosaka veidu, kā atkritumus iesaiņot, kā arī vairākus aizliegumus.

Rīgā ir trīs sadzīves atkritumu apsaimniekošanas zonas: Centra rajona un Latgales priekšpilsētas administratīvā teritorija; Kurzemes rajona un Zemgales priekšpilsētas administratīvā teritorija; Vidzemes priekšpilsētas un Ziemeļu rajona administratīvā teritorija, raksta NRA.lv.

Tvertnes un mašīnas – ar identifikatoriem

Ar laiku atkritumu tvertnes Rīgā piederēs tikai pašvaldībai. Ir noteikts pārejas periods – līdz 2018. gada 1. janvārim, kad Rīgas pašvaldībai pakāpeniski jāveic savā teritorijā izvietoto atkritumu tvertņu nomaiņa pret pašvaldībai piederošām identificētām atkritumu tvertnēm. Tās no pašvaldības nomās un apsaimniekos atkritumu apsaimniekotāji. Saistošie noteikumi arī paredz, ka atkritumu apsaimniekotājiem piederošās atkritumu tvertnes līdz 2016. gada 1. janvārim jāpielāgo identificētām tvertnēm atbilstošām prasībām. Pašvaldība uzskata, ka šāds modelis nodrošina atkritumu apsaimniekošanas pakalpojuma nepārtrauktību situācijās, kad mainās atkritumu apsaimniekotāji kādā no zonām. Rīgā plānots periodiski izsludināt iepirkuma procedūras atkritumu apsaimniekotāja izvēlei, tāpēc iespējama atkritumu apsaimniekotāja maiņa katrā no atkritumu apsaimniekošanas zonām. Atsaucoties uz citu pašvaldību negatīvo pieredzi, Rīgā pieļauj, ka atkritumu tvertņu parka atrašanās pašvaldības īpašumā rada iespēju atkritumu apsaimniekotāja nomaiņas procesu veikt vienkāršoti un neradīt neērtības iedzīvotājiem.

Paredzēts, ka arī atkritumu izvešanas transports būs jāpielāgo speciālām prasībām – līdz 2016. gada 1. janvārim. Specializētajiem transportlīdzekļiem jābūt aprīkotiem ar pašvaldībai piederošām globālās pozicionēšanas sistēmas (GPS) ierīcēm, kas pašvaldībai nodrošina datu pieejamību tiešsaistes režīmā, kā arī ar ierīcēm datu nolasīšanai no identificēto tvertņu mikroshēmām.

Par lielgabarīta atkritumiem

Nereti iedzīvotājiem nav skaidrs, kur novietot vairs neizmantojamās lielgabarīta mantas – dīvānus, skapjus u. tml. Ja nepieciešams, apsaimniekotājam ir jānosaka lielgabarīta atkritumu novietošanas vieta, laiks un daudzums, kā arī jānoslēdz ar atkritumu apsaimniekotāju atsevišķs līgums par lielgabarīta atkritumu izvešanu. Lielgabarīta atkritumus novieto nekustamā īpašuma īpašnieka, tiesiskā valdītāja vai pārvaldnieka norādītā vietā.

Saistošie noteikumi paredz, ka arī kompostēt kritušās lapas un nopļauto zāli atļauts nekustamā īpašuma īpašnieka, tiesiskā valdītāja vai pārvaldnieka ierādītā vietā.

Jāaizsien un jāietin

Ja izmešanai sagatavoti nešķiroti sadzīves atkritumi, tad tie pirms ievietošanas atkritumu tvertnēs ir jāiesaiņo maisos un maisi ir jāaizsien. Ja atkritumu tvertnes novietotas norobežotā vietā, tad šai prasībai ir jēga, ja ne, tad aizsietos maisus saplēš un izber tie, kuri meklē kaut ko noderīgu, apēdamu, uzvelkamu vai kā citādi izmantojamu.

Bet noteikumi ir noteikumi. Un tie paredz, ka asie priekšmeti ir jāiesaiņo, lai izvairītos no kaitējuma cilvēku veselībai, kā arī sadzīves atkritumu savākšanas, pārvadāšanas un šķirošanas iekārtu bojājumiem.

Savukārt mājsaimniecībā radušies bioloģiski noārdāmie atkritumi ir ievietojami kopējā sadzīves atkritumu tvertnē, ja nekustamajā īpašumā nav nodrošināta iespēja šķirot bioloģiski noārdāmos atkritumus.

Ko aizliegts darīt

Rīgā sadzīves atkritumus aizliegts dedzināt, tajā skaitā tvertnēs un urnās; novietot uz ielām, skvēros, parkos, mežos vai citās pilsētas vietās ārpus to savākšanai vai apglabāšanai paredzētajām vietām; cieši sablīvēt un iesaldēt atkritumu tvertnēs.

Atkritumu tvertnēs aizliegts ievietot kvēlojošus, degošus, ugunsnedrošus un eksplozīvus priekšmetus, kā arī bīstamos atkritumus, šķidrus un lielgabarīta atkritumus, infekciozos atkritumus, būvgružus un citus remontdarbu un būvju nojaukšanas atkritumus.

Cik bieži jāizved

Atkritumu apsaimniekotājam ir jānodrošina nešķiroto sadzīves atkritumu tvertņu iztukšošana, ņemot vērā īpašumā radīto atkritumu daudzumu (apjomu), bet ne retāk kā: dzīvojamās mājās – reizi nedēļā; nedzīvojamās ēkās – divas reizes mēnesī; individuālās dzīvojamās mājās – divas reizes mēnesī.

Atkritumu apsaimniekotājs nodrošina no pašvaldības iznomāto tvertņu labošanu un dezinfekciju vismaz divas reizes gadā.

Kurš sakops, kurš maksās?

Kādos gadījumos atkritumu apsaimniekotājam ir tiesības nesavākt atkritumus, kuri neatrodas tvertnēs? Bieži vien gadās novērot, ka iedzīvotāji vai nu sakrauj savus maisiņus kaudzēs pie konteineriem, vai arī bomži un citi izmētā atkritumu konteineros sakrautos labumus pa zemi.

Atkritumu izvedēji var nesavākt atkritumus, ja tie atkārtoti tiek novietoti ārpus atkritumu tvertnēm. Tad ir jāvienojas par papildmaksas noteikšanu par papildu savācamajiem atkritumiem un turpmāk savācamo sadzīves atkritumu apjoma palielināšanu (papildu tvertņu uzstādīšana vai izmaiņu izdarīšana tvertņu iztukšošanas grafikā). Tas nozīmē, ka iedzīvotājiem būs jāmaksā vairāk.

Par šķirotajiem atkritumiem

Saistošie noteikumi paredz, ka sadarbībā ar atkritumu apsaimniekotājiem Rīgas pilsētas pašvaldība līdz 2015. gada 1. janvārim rada šķirotu sadzīves atkritumu dalītas vākšanas iespēju visā Rīgas pilsētas teritorijā, pakāpeniski nodrošinot ne mazāk kā vienu atkritumu tvertni katram šķiroto sadzīves atkritumu veidam teritorijā ar 250 līdz 500 iedzīvotājiem. Nekustamā īpašuma īpašniekam, tiesiskajam valdītājam vai pārvaldniekam ir tiesības pieprasīt sadzīves atkritumu dalīto vākšanu, kā arī līdz 2015. gada 1. janvārim atteikties no sadzīves atkritumu dalītas vākšanas. Bet atkritumu apsaimniekotājam ir pienākums pārejas periodā līdz 2018. gada 1. janvārim par saviem līdzekļiem nepieciešamā daudzumā nodrošināt un izvietot sadzīves atkritumu (tajā skaitā dalīti savākto atkritumu) savākšanai un uzglabāšanai nepieciešamās atkritumu tvertnes.

Sadzīves atkritumu apsaimniekotājam ir pienākums atkritumu apsaimniekošanu veikt tā, lai tiktu ievērotas normatīvo aktu un noslēgto līgumu prasības, kā arī Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta noteiktās prasības kvalitatīva pakalpojuma nodrošināšanai (atkritumu izvešanas grafiku ievērošana, šķiroto sadzīves atkritumu tvertņu uzstādīšana pēc pirmā pieprasījuma, kā arī iedzīvotāju izglītošana par sadzīves atkritumu šķirošanu).

Sadzīves atkritumu radītāji savus sadzīvē radītos šķirotos sadzīves atkritumus novieto atkritumu tvertņu novietošanas vietās izvietotās šķiroto sadzīves atkritumu dalītai vākšanai paredzētās tvertnēs.

Šķirotajam papīram un kartonam, ko savāc speciālās papīram paredzētās tvertnēs, jābūt sausam un bez citu atkritumu piejaukuma, stiklam un plastmasas iepakojumam jābūt tīram, bez iepriekšējā pildījuma atliekām. Tas nozīmē, ka pudeles un burkas ieteicams izmazgāt.

Ja atkritumu apsaimniekotājs konstatē, ka šķiroto sadzīves atkritumu tvertnē ir novietoti vairāk nekā 30 procentu nešķiroto atkritumu, tas šādu dalīto atkritumu tvertni neiztukšo un nekavējoties informē nekustamā īpašuma īpašnieka, tiesiskā valdītāja vai pārvaldnieka pārstāvi un dokumentē faktu, sastādot aktu par tvertnes satura neatbilstību atkritumu veidam. Pēc minētā akta parakstīšanas atkritumi no attiecīgās tvertnes tiek izvesti kā nešķiroti sadzīves atkritumi. Izmaksas, kas saistītas ar šādas tvertnes iztukšošanu, sedz persona, kuras lietošanā tvertne ir nodota. Tātad – ja par atkritumu šķirošanu būtu paredzēta mazāka maksa, tad šajā gadījumā viena vai dažu neapzinīgu cilvēku dēļ pārējiem nāksies maksāt pēc pilnas programmas.

Maksu varēs mainīt

Saistošie noteikumi paredz, ka ne biežāk kā vienu reizi gadā atkritumu apsaimniekotājam ir tiesības iesniegt pašvaldībai sadzīves atkritumu apsaimniekošanas maksas aprēķinu un lūgt pašvaldību grozīt maksu par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu.