Rietumvalstis bezspēcīgas pret Krieviju
Krimas parlamenta deputātu balsojums par pievienošanos Krievijas Federācijai vēl vairāk sarežģīs centienus atrisināt Ukrainas un Krievijas konfliktu. Savukārt Ukrainas politiskie līderi vakar Dublinā piedalījās Eiropas Tautas partijas (ETP) konferencē.
Paziņojot par balsojuma rezultātiem, Krimas parlaments arī ir vērsies pie Krievijas prezidenta Vladimira Putina ar lūgumu uzsākt procedūru, lai Krima tiktu uzņemta Krievijas Federācijā. Ja Krievija izteiks gatavību Krimu pievienot, Krimā desmit dienu laikā tiks rīkots referendums, raksta NRA.lv.
Referendumā iedzīvotājiem būs jāatbild, vai viņi Krimu vēlas redzēt Krievijas sastāvā, vai arī iestājas par tās pašreizējā statusa saglabāšanu.
1994. gadā pēc tam, kad Ukraina atteicās no kodolieročiem, Krievija, ASV, Lielbritānija un Francija parakstīja Budapeštas memorandu, ar kuru sniedza drošības garantijas Ukrainai, kā arī apņēmās sargāt Ukrainas teritoriālo vienotību. Taču Krievija neatzīst Ukrainas jauno valdību, un tā uzskata, ka nav spēkā arī Krievijas līdzšinējās saistības ar Ukrainu.
Ukrainas valdība turpretim paziņojusi, ka Krimas parlamenta lēmums ir pretrunā ar Ukrainas pamatlikumu. «Mēs neizstrādājam rīcības plānus Krimas atdalīšanās gadījumam, jo uzskatām, ka šādi notikumi ir nekonstitucionāli,» vakar paziņoja Ukrainas ekonomikas ministrs Pavlo Šeremeta.
Sagaidāms, ka Krimas parlamenta lēmums būtiski sarežģīs rietumvalstu diplomātu centienus panākt, lai Krievijas un Ukrainas pārstāvji iesaistās sarunās par krīzes noregulēšanu, norāda BBC. Trešdien Parīzē bez rezultātiem noslēdzās Krievijas un rietumvalstu sarunas, jo Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs atteicās tikties ar savu Ukrainas kolēģi. Savukārt vēl dienu iepriekš V. Putins pirmo reizi publiski runāja par situāciju Ukrainā, taču noliedza aculiecinieku un žurnālistu vēstīto, ka Krievijas karavīri Krimā būtu nobloķējuši Ukrainas spēkus. Pēc viņa stāstītā, to darot Krimas iedzīvotāju veidotās «pašaizsardzības vienības».
Pastāv iespēja arī, ka rietumvalstis noteiks sankcijas pret Krieviju, taču V. Putinam ir pamats domāt, ka šie draudi nav nozīmīgi. Arī 2008. gada karš Gruzijā parādīja, ka ilgstošu seku iebrukumam citas valsts teritorijā nav. Kā norāda BBC, Lielbritānijas valdība negrasās atbalstīt ekonomisko sankciju noteikšanu pret Krieviju, jo to gadījumā Lielbritānijas uzņēmumi ciestu lielākus zaudējumus nekā Krievijas uzņēmumi. Ciešo ekonomisko saišu dēļ līdzīga situācija ir arī daudzām citām Eiropas valstīm. Jāņem vērā arī tas, ka aptuveni ceturto daļu Eiropai nepieciešamās dabasgāzes piegādā tieši Krievija. Savukārt ASV prezidents Baraks Obama vakar parakstīja pavēli, kas atļauj piemērot sankcijas pret personām un iestādēm, kas «grauj Ukrainas institūciju demokrātiskos procesus un apdraud Ukrainas mieru, drošību, stabilitāti, suverenitāti vai teritorijas nedalāmību».
Vakar uz ETP konferenci Dublinā devās no ieslodzījuma nesen atbrīvotā Ukrainas politiķe Jūlija Timošenko, jaunais premjerministrs Arsēnijs Jaceņuks, kā arī viens no protestu līderiem Vitālijs Kļičko. ETP ir lielākā partiju apvienība Eiropas Parlamentā. J. Timošenko vadītā partija Batkivščina ir viena no ārpus Eiropas partijām, kas ietilpst Eiropas Parlamenta Tautas partijas grupā. Sanāksmē piedalījās arī Vācijas kanclere Angela Merkele, Spānijas premjerministrs Mariano Rahojs, Portugāles līderis Pedro Pasoss, Polijas premjerministrs Donalds Tusks un Somijas valdības vadītājs Jiki Katainens. Viens no viesiem bija arī Krievijas opozīcijas pārstāvis Leonīds Gozmans. «Vairums krievu atbalsta mūsu agresiju Krimā, un vairums krievu ir apmierināti ar mūsu plāniem anektēt Krimu un citas Ukrainas teritorijas,» sacīja politiķis, norādot, ka pēdējo nedēļu laikā ir pieaugusi V. Putina popularitāte.
Vēl par tēmu:
Apstrādes rūpniecība uzņēmusi apgriezienus, maijā izaugsmei sasniedzot 5,6%
Apstrādes rūpniecības apjoms salīdzināmajās cenās šā gada maijā pieaudzis par 5,6% pret pagājušā gada maiju, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Vairākas...
Lasīt tālākNedēļas izskaņā siltums atkāpsies un kļūs lietaināks
Šī darba nedēļa Latvijā iesākās ar mainīgiem laika apstākļiem. Pirmdien un otrdien visā valstī pūta brāzmains vējš, bet nedēļas otrajā pusē, pastiprinoties anticiklona ietekmei,...
Lasīt tālākEiropas Komisija piešķir 295,5 miljonus eiro Rail Baltica projekta tālākai attīstībai
Kopuzņēmums RB Rail AS, kas sadarbībā ar Rail Baltica projekta īstenotājiem koordinē arī Eiropas Savienības finansējuma pieteikumu sagatavošanu un iesniegšanu, informē, ka Rail Baltica...
Lasīt tālākLatvijā ieviesta šūnu apraide – jauns rīks agrīnās brīdināšanas sistēmā iedzīvotāju drošībai
No 2025. gada 1. jūlija Latvijā ir ieviesta šūnu apraide – efektīvs un mūsdienīgs risinājums sabiedrības brīdināšanai ārkārtas situācijās. Šūnu apraide papildina jau esošos informēšanas...
Lasīt tālākLaika zīmju vērotājs prognozē, kāds varētu būt jūlijs
Laika zīmju vērotājs Vilis Bukšs ir prognozējis, kāds būs jūlijs. “Ticējums saka, kāds janvāris, tāds jūlijs. Ja janvāris sauss un auksts, tad jūlijs sauss un karsts. Ja mīksts...
Lasīt tālākPilnībā “atslēgties” no darbiem vai daļēji būt pieejamam – par ko liecina mūsu atvaļinājuma paradumi?
[caption id="attachment_35407" align="alignnone" width="300"] Beautiful business woman looking at papers she holding in her arms while working on computer at her office[/caption] Vasara ir atvaļinājumu...
Lasīt tālākEkonomikas ministrs: Rīgas siltuma tarifa paaugstināšanai nav pamata
Ņemot vērā publiski izskanējušo informāciju par AS “Rīgas siltums” plāniem palielināt siltumenerģijas tarifu, ekonomikas ministrs Viktors Valainis uzsver, ka no Ekonomikas ministrijas...
Lasīt tālākPartnerības pirmais gads Latvijā – simtiem pāru reģistrējuši attiecības ar juridisku spēku
Šodien, 2025. gada 1. jūlijā, aprit gads kopš Latvijā ieviests Partnerības institūts. Tas piešķir tiesības divām pilngadīgām personām - neatkarīgi no dzimuma - juridiski nostiprināt...
Lasīt tālākFM: Līdz ar ES fondu izdevumu kāpumu šā gada piecos mēnešos kopbudžetā 420 miljonu eiro deficīts
Atbilstoši Valsts kases datiem 2025. gada piecos mēnešos konsolidētajā kopbudžetā bija deficīts 419,8 miljonu eiro apmērā, turpretī maija beigās pērn kopbudžetā bija pārpalikums 253,2...
Lasīt tālākNedēļas vidū termometra stabiņš vietām varētu pietuvoties +30°
Jūnijā Latvijas laika apstākļus noteica vairāku ciklonu darbība – daudzas dienas bija mākoņainas, lietainas, vēsas un vējš bija brāzmains. Jaunās nedēļas sākumā aizejošais ciklons...
Lasīt tālāk