• Rīga
    Cloudy
    12°C
     
22/07/2019, Kategorija: Sabiedrība, Svarīgākais

Prokurors Juris Juriss ne reizi vien masu medijos paudis nesaudzīgi skarbu viedokli par Ventspils mēru Aivaru Lembergu, kurā lietā viņš ir valsts apsūdzības uzturētājs. Juriss paudis dažnedažādus apgalvojumus par tā saucamo Lemberga lietu, norādot, ka “Lemberga tiesas process ir komplikāciju pilns”, un to, ka “Lemberga tiesvedības procesā pašlaik viena no lielākajām problēmām ir tā, ka likums tiek ļaunprātīgi interpretēts.” Lai arī prokuroram ir tiesības komentēt tiesvedības gaitu, aiz Jurisa izteikumiem jaušamas tādas kā psiholoģiskas manipulācijas metodes, kuru mērķis varētu būt pasniegt sabiedrībai subjektīvo prokurora viedokli kā vienīgo patieso. Portāla Tieslietas.lv uzrunātie tiesību zinātņu speciālisti vērtējuši neseno Jura Jurisa interviju LA.lv, norādot uz vairākiem valsts apsūdzības uzturētāja izteikumiem, kas liecina, ka Juriss varētu būt pārkāpis Latvijas Prokuroru Ētikas kodeksu.

Intervijā portālā LA.lv Juriss paudis, ka “Lembergs ļaunprātīgi izmanto savas kriminālprocesuālās tiesības”, minot, ka “šajā gadījumā tas ir drauds kriminālprocesa pabeigšanai saprātīgā termiņā”.

Prokurors savā intervijā īpašu uzmanību pievērš kriminālprocesa termiņam, norādot, ka notiekot apzināta kriminālprocesa novilcināšana. “Tiesas sēdēs esam izteikuši savu viedokli par šī kriminālprocesa novilcināšanu no Aivara Lemberga aizstāvju puses, jo viņi, mūsu kā valsts apsūdzību uzturošo prokuroru ieskatā, ļaunprātīgi izmanto savas kriminālprocesuālās tiesības,” norādījis prokurors Juriss un, vērtējot kriminālprocesa novilcināšanas iemeslus, īpaši uzsver, ka aizstāvība izmanto likumā noteiktās tiesības “ļaunprātīgi”.

Aptaujāto juristu ieskatā, šāds prokurora apgalvojums ir absurds un nepamatots, jo tas ir pretrunā ar paša kriminālprocesa likuma pamatnoteikumiem.

Jāatgādina, ka Kriminālprocesa likuma mērķis, kas definēts Kriminālprocesa likuma 1. pantā, ir “noteikt tādu kriminālprocesa kārtību, kas nodrošina efektīvu Krimināllikuma normu piemērošanu un krimināltiesisko attiecību taisnīgu noregulējumu bez neattaisnotas iejaukšanās personas dzīvē”. Tas nozīmē, ka pašā Kriminālprocesa likumā ir noteikta kārtība, kādā jānotiek procesam. Tajā ir noteiktas procesa dalībnieku tiesības, pienākumi un pilnvaras. Līdz ar to, rīkojoties Kriminālprocesa likumā noteikto normu ietvaros, nav iespējama to “ļaunprātīga” izmantošana, jo tās tiek izmantotas tā, kā likumā noteikts.

Tāpat tiek norādīts, ka Jurisa intervijā tiek apzināti sagrozīta Kriminālprocesa likuma nosacījumu jēga, lai lasītājs, kurš nav pēc izglītības jurists vai ar zināšanām krimināltiesībās, pieņemtu, ka skaidrojums par lietas gaitu, kuru pie tam vēl medija auditorijai sniedz valsts amatpersona – prokurors, atbilst izklāstītajam. Tomēr tā nav. Pirmkārt, kriminālprocesu nevar novilcināt apzināti, jo tas norisinās secīgi izpildot likumā norādītās procesuālās darbības. Tādēļ Kriminālprocesa likums nedefinē apzinātu novilcināšanu. Likums nosaka, ka kriminālprocesa pabeigšana saprātīgā termiņā ir saistīta ar lietas apjomu, juridisko sarežģītību, procesuālo darbību daudzumu, procesā iesaistīto personu attieksmi pret pienākumu pildīšanu un citiem objektīviem apstākļiem, kas atbilst, piemēram, t.s. Lemberga lietai, par kuru ir runa intervijā.

Portāls pamatoti norāda, ka bez “saprātīga termiņa ievērošanas” nosacījuma kriminālprocesā ir noteikti ne mazāk svarīgi arī vairāki citi principi, tai skaitā vienlīdzības princips un procesuālo pilnvaru līdzvērtības princips, tomēr izskatās, ka Juriss tos apzināti ignorē.

Publikācijā tiek atzīmēts, ka, realizējot savus uzdevumus, prokurors kā valsts apsūdzības uzturētājs ir tikai viena no pusēm tiesā, savukārt aizstāvība ir otra puse – ar citiem uzdevumiem kriminālprocesā. Apsūdzētajam savas tiesības uz aizstāvību palīdz īstenot tikai un vienīgi aizstāvis, turpretī apsūdzības pusē ir valsts vara, kuras pilnvaras ir ievērojami plašākas par aizstāvības pilnvarām.

Tāpat tiesību zinātņu speciālisti bez vērības neatstāj arī apstākli, ka arī prokurors ir ieinteresēts lietas iznākumā, jo, pabeidzot kriminālvajāšanu un nosūtot lietu uz tiesu, kurā gan pirmstiesas, gan tiesas process ilgst vairākus gadus, jābūt pārliecībai, ka tiesa pieņems notiesājošu spriedumu. Tomēr, ja tiesa šādā lietā pieņemtu attaisnojošu spriedumu, tad prokurora darbā lietas “nenostrādāšana” būtu milzīgs “brāķis”, kā arī nelietderīgi iztērēti valsts resursi un līdzekļi.

Kas attiecas uz tiesu debašu runas kvalitāti, tad to iespējams vērtēt, tikai noklausoties konkrēto runu norādītajā tiesas sēdē, jo pretējā gadījumā, kā šajā intervijā, redzams tikai vienas puses – prokurora – subjektīvais vērtējums.

Tāpat publikācijā pievērsta uzmanība apstāklim, ka, ja jau prokurora debašu runa sarežģītā lietā pieļaujama vairāku mēnešu garumā, nav saprotams, kādēļ šādu pašu pieeju aizstāvības debašu runai nosaukt par “ļaunprātīgu aizstāvības tiesību izmantošanu”.

Termins “ļaunprātīgs” tiek skaidrots kā ļauns nolūks, ar iepriekšēju nodomu izdarīts, tīšs. Intervijā gan nav minēti apstākļi, kas norādītu uz aizstāvības iepriekšēju, tīšu un apzinātu nolūku, kā vien to, ka aizstāvība realizē savas Kriminālprocesa likumā noteiktās tiesības, tādēļ tāds apzīmējums aizstāvības runai ir nekorekts, neētisks un neprofesionāls.

Apsūdzības uzturētāja apstākļi, sakarā ar kuriem tika novilcināta lietas izskatīšana, prokurora prāt, ir attaisnojoši lietas novilcināšanai, bet, savukārt, – aizstāvības debašu runa, kas paredzēta likumā, – ir ļaunprātība. Tik neviennozīmīgs ir prokurora izklāstījums par lietu.

Tiek norādīts, ka sapratīga termiņa ievērošanas nosacījums nedrīkst ierobežot tiesības uz aizstāvību un tiesības uz taisnīgu tiesu, kas kopumā tiek ieliktas aizstāvības runas pamatā.

Kriminālprocesa likums neparedz prokuroram tiesības pārtraukt aizstāvības debašu runu, tomēr prokurors to ir atļāvies darīt vairākkārt, neievērojot likuma prasības. Fakts, ka apsūdzības un aizstāvības viedokļi ir pretēji un “saduras”, prokuroram nebūtu jānostāda augstāk par likumu, ētikas, tolerances un cieņas nostādnēm pret aizstāvi – tiesu sistēmai piederīgu personu, pretēji savai klaji paustai “pusaudža neiecietībai”.

Tāpat arī portāls uzsver, ka intervijā medijam prokurors Juriss četras (!!!) reizes atkārtojis terminu “ļaunprātība”, taču no tā, ka šāds termins tiek vairākkārt atkārtots, aizstāvības rīcība nekļūst “ļaunprātīga”, jo netiek konstatēti tādi fakti, kas to pamatotu. Prokurora teiktais drīzāk izskatās pēc lēta scenārista trika, kas filmas sižetā skatītājam vienu un to pašu atgādina vairākas reizes, lai skatītājs ievērotu, ka šim apstāklim tālāk sižetā būs būtiska nozīme. Ja prokurors Juriss ir tiesīgs savā īsajā intervijā četras reizes atkārtot vienu frāzi, kādēļ gan, prokurora prāt, advokāts nevarētu izmantot šo pašu runas argumentāciju, uz būtisko vēršot tiesas uzmanību vairākkārt?

Tieslietas.lv uzrunāto juristu ieskatā, Jurisa sniegtā intervija vērtējama tikai kā subjektīvs prokurora viedoklis, interešu sadursmē aizstāvības tiesību realizēšanā, taču ir vērojami priekšnoteikumi, kas varētu liecināt, ka Juriss varētu būt pārkāpis Latvijas Prokuroru Ētikas kodeksu, jo vienā tā punktā norādīts sekojošais – “Prokurora oficiāliem rakstiskiem un mutiskiem paziņojumiem masu informācijas līdzekļos un publiskām uzstāšanām jābūt lietišķām, pārdomātām, apzinoties, ka tās var tikt vērtētas kā prokuratūras viedoklis.”

Un uzreiz arī portāls uzdod jautājumu – vai šādu vienpusēju situācijas izklāstu ar, iespējams, pat manipulatīviem akcentiem tiešām var uzskatīt par visas prokuratūras viedokli?

Kopumā medijs aicina izsvērt iespēju izvērtēt Jura Jurisa atbilstību ieņemamajam amatam, liekot noprast, ka nepieciešams vērtēt, vai prokurora darbība atbilst tiesiskuma un sabiedrības vai tomēr, iespējams, kādu citu ieinteresēto pušu interesēm.

1,118 skatījumi




Video

Augstākās tiesas plēnums atzīst, ka ģenerālprokurora atlaišanai nav pamata

18/10/2019

Augstākās tiesas plēnumā vienbalsīgi nolemts, ka nav pamata ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera atlaišanai no amata. Augstākās tiesas plēnums šodien uzklausīja un apsprieda senatores...

Lasīt tālāk
Video

Pūce lūdz Ģenerālprokuratūrai izvērtēt RD amatpersonu rīcību

18/10/2019

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), ņemot vērā publiski izskanējušo informāciju par to, ka Rīgas domes (RD) amatpersonas neplāno piedzīt zaudējumus no bijušiem...

Lasīt tālāk
Video

ASV nosaka rekordlielus muitas tarifus ES ražojumiem

18/10/2019 | Autors: Anete Jansone, Labdien.lv

Amerikas Savienotās valstis (ASV) noteikušas muitas tarifus Eiropas Savienības (ES) ražojumiem 7,5 miljardu ASV dolāru (6,7 miljardu eiro) vērtībā. Sieri, vīns, olīvas un daudzas citas...

Lasīt tālāk
Video

Džonsons pārliecināts, ka izdosies pārliecināt parlamentu atbalstīt “Brexit” vienošanos

18/10/2019 | Autors: Anete Jansone, Labdien.lv

Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons ir pārliecināts, ka britu parlaments pieņems “Brexit” vienošanos, ko viņš panācis ar Eiropas Savienību (ES). Pēc tikšanās ar Eiropas...

Lasīt tālāk
Video

Streičs: Ar kādām tiesībām valdība pieņem partiju politisko puzli, kas salikta uz kartes Latvijas kontūrās?

18/10/2019

Nu skatos partiju puzlē un brīnos, kāda slepenā grupējuma interesēs ir iezīmēti šie novadu izaugumi, kas spiežas kaimiņu teritorijās, runājot par administratīvi teritoriālo reformu,...

Lasīt tālāk
Video

Nākamajā nedēļā laika apstākļi būs mainīgi

18/10/2019

Nedēļas izskaņā un nākamās nedēļas sākumā bieži līs lietus, savukārt sākot ar nākamās darba nedēļas vidu - pastiprināsies anticiklona ietekme un nokrišņu būs mazāk, vēsta Latvijas...

Lasīt tālāk
Video

Cik izmaksā ministrijas viedoklim pieskaņoti pētījumi?

17/10/2019 | Autors: Latvijas Žurnālistikas centrs

Neraugoties uz pašvaldību plašajiem un pamatotajiem iebildumiem, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) turpina tālāk virzīt likumprojektu “Administratīvo teritoriju...

Lasīt tālāk
Video

Saeima vienojas izbeigt nepilsoņa statusa piešķiršanu jaundzimušajiem

17/10/2019

Jaundzimušajiem no nākamā gada 1. janvāra vairs netiks piešķirts nepilsoņa statuss paredz Saeimā ceturtdien, 17. oktobrī, galīgajā lasījumā atbalstītais likumprojekts. Iecerēts, ka...

Lasīt tālāk
Video

Kučinskis: Naudu mediķu un pedagogu prasībām varēja atrast

17/10/2019 | Autors: Anete Jansone, Labdien.lv

Ekspremjers, Saeimas deputāts Māris Kučinskis (ZZS) ir pārliecināts, ka nākamā gada valsts budžetā naudu mediķu un pedagogu prasībām varēja atrast. Intervijā LNT raidījumā “900...

Lasīt tālāk
Video

Čenuns balta zirga mugurā sola pārvarēt ASV sankcijas

17/10/2019 | Autors: Anete Jansone, Labdien.lv

Ziemeļkorejas līderis Kims Čenuns nevainojami baltā zirgā demonstratīvi uzjājis Pektu kalnā, solot pārvarēt ASV vadībā noteiktās sankcijas. Korejas pussalā esošais kalns tiek uzskatīts...

Lasīt tālāk