Ogre pēc plūdiem – līdz elkoņiem dubļos un sveču gaismā
Plūdos cietušo Ogres māju pagalmos pagājušajā nedēļā auga krāmu kaudzes. Ūdens izmērcētas un ledus sašķaidītas lietas, pagrabos gadiem glabātas un nevajadzīgas lietas, arī tādas, kas vēl pirms divām nedēļām darīja dzīvi labāku.
Tagad visur dubļi, netīrība, smakas no pārplūdušām atejas bedrēm. Izmirkušās mājas ir tumšas un drēgnas. Dārzu vietā tuksnesis. Vien sniegpulkstenīši, kas izturējuši četras dienas zem ūdens, tagad saplaukuši brīnišķīgos ziedos, cenšas cilvēkus iepriecināt. Un vēl cilvēkus cenšas iepriecināt citi cilvēki.
Kurš par to maksās?
Tāda pleca sajūta Ogrē netiek piedzīvota pirmo reizi. Kopš Rīgas HES uzcelšanas šie ir jau trešie lielie plūdi. Pagalmā, kur upe pārrāva smilšu uzbērumu, vēl melnē kūstošie ledus gabali. Pie mājas rosās jauns vīrietis. Aivaram Grinhāgenam šodien darba kārtībā dažādas tehnikas atdzīvināšana – ūdens boileris strādā, kvadrocikls strādā, veļas mašīna gan pagaidām vēl nestrādā. Tieši šī māja Ogres ielā 2a pirmā nokļuva laikrakstos un interneta portālos. Trakojošajos palos izšķīstot uzbērumam, tā gandrīz pilnībā pazuda zem ūdens. Skatam palika vien jumta izbūves. Protams, māja stipri cietusi, bet tās iemītniekiem – trim ģimenēm – pagaidām nav skaidrs, vai te vispār ir vērts ko remontēt. Ja padomju laikos no smiltīm un māliem salipinātais pagaidu uzbērums tiks pārbūvēts par īstu dambi, betonēts vai ar metāla rievsienu stiprināts, māja traucēs būvdarbus. Tad var nāksies aiziet. Tikai neatbildēts vēl ir jautājums, kurš par to maksās. Un kurš maksās par visu pārējo? Ogres novada izpilddirektors Pēteris Špakovskis stāsta, ka neatliekamajiem darbiem jau iztērēti 20 000 latu, bet kompensācijās iedzīvotājiem vēl nāksies ziedot trīs ielas – respektīvi naudu, par ko tās bija iecerēts atjaunot. Pašvaldība plāno apmaksāt plūdos cietušajiem 70% zaudējumu – bojātās iekārtas, cietušās būves. Speciāla komisija šonedēļ apsekos visas applūdušās mājas. Kopumā tādas esot ap 100, bet nopietni bojātas 15. Visiem īpašniekiem tiks piešķirtas arī nekustamā īpašuma nodokļu atlaides 90% apmērā. Pašvaldība cer, ka pusi no palīdzībā iedzīvotājiem iztērētās naudas kompensēs valsts. Tā vismaz apsolīts. Savukārt, kas notiks ar dambja būvēšanu, vēl nav skaidrs. Pašvaldība pāris brīvus miljonus budžetā atrast nevar. Tātad jāiesaistās valstij. Galu galā tai piederošais Latvenergo ir visu šo nepatikšanu cēlonis. Pagaidām uzņēmums sarunās ar pašvaldību paudis vien morālu atbalstu. Tas ne nieka nemaksā.
Bēgšana no ledus
Kārtīgs dambis ir vajadzīgs. Tas saprotams katram ogrēnietim. Stāvot pārrāvuma vietā, Velgu Ritumu neviļus pārņem baigās nakts satraukums. Viņa vienīgā redzēja brīdi, kad viss aizgāja pa gaisu. «Atnācu apskatīties, cik tālu ūdens uzkāpis, un tad tas notika… Kā es skrēju, galošas krita nost no kājām, bet pakaļ man ūdens un milzīgi ledus gabali. Jau pa gabalu kliedzu dēlam, lai lec iekšā mašīnā…» Viens ledus klucis iztriecās cauri Ritumu ģimenes vecās mājas sienai, otrs caur garenās formas logu iegāzās jaunās mājas pagrabā. Kaimiņiem ūdens aizrāva pirms trim gadiem būvēto garāžu, gāzbetona blokus izmētājot kaimiņu īpašumos. Domājams, vēl ilgu laiku lietas meklēs savus īpašniekus. Kopā ar Neatkarīgo apstaigājot izpostīto īpašumu, gruntsgabala attālākajā malā pie pakaļkājās saslējušās tualetes būdiņas Ritumu laulātais pāris atrod senlaicīgu šujmašīnu ar galdiņu. Tā veikusi vismaz savus 300 metrus. Viss te ir peldējis. Otros kaimiņos celtniecības vagoniņš kā tāds pludiņš pāris dienas kūļājies.
Aukstumā un sveču gaismā
Jo tālāk no upes, jo augstāk atrodas mājas un ūdens mazāk tās skāris. Tomēr visiem applūduši pagrabi un tieši tajos atrodas komunikācijas, elektrības skapji, apkures sūkņi, veļas telpas ar tehniku, pirtis. Nekas nedarbojas. Akās ir nedzerams ūdens, un arī kanalizācijas akas jāpumpē laukā. Asenizācijas muca stāv pie Plūsmas ielas 2. nama, un vismaz te viena problēma būs atrisināta. Pagalmā ap mantu kaudzēm lodā saimniece Kristīne Sparāne. Iekšā mājā iet pagalam negribas: «Tur ir šausmīgi auksts un mitrs. Vienkārši briesmīgi.» Bet jāiet, jo bērni jāpieskata.
Tā nu vietējie iedzīvotāji te vada savu laiku – pa dienu rokas līdz elkoņiem dubļos, bet vakarā salst sveču gaismā. Un nav brīnums, ja kāds apaukstējas. Arī Velgai Ritumai vajadzētu gulēt gultā un dzert kumelīšu tēju, taču viņai atkal jādodas cīņā ar upes radīto haosu. Vīrs Daris ielien pagrabā un cauri sanesto drazu un sagāzto mantu kaudzei ar kārti aizsniedzas līdz grīdai. Koksne nepaliek tumšāka – tas nozīmē, ka jauns darba cēliens ir klāt.
Viss jāsāk no nulles
Sestdien Lielajā talkā plūdos cietušajiem palīgā bija pieteikušies ap 300 strādātāju (ministru prezidents arī pieteicies pavizitēt). Darba uzdevumi jau piektdien bija skaidri – jārok, jāmazgā, jāvāc atkritumi, jājauc nost pussabrukušu būvju paliekas. Tiesa, darba te ir nevis dažām stundām, bet vismaz pus gadam, un visu tāpat saglābt nav iespējams.
«Viss jāsāk no nulles,» filozofiski nosaka Velga. Pārvelkot roku dīvainam priekšmetam – uz čuguna karkasa savilktām stieplēm – viņa izvilina skaņu gammu. Kādreiz tās bija klavieres un Velga mājiniekiem par prieku tās spēlēja. Tagad klavieres izārdītas, stīgas vēl skan.
Nelaimē cilvēki kļuvuši it kā tuvāki cits citam, saprot, uz ko var paļauties, novērtē arī svešinieku pasniegtu roku. Neatkarīgajai apmeklējot posta vietu, te ieradušies arī cilvēki no Latvijas Sarkanā Krusta Ogres komitejas. Mudīte Tēraudkalna un Igors Milčs atveduši siltākas drēbes un segas. Pagaidām palīdzību lūgušas 12 ģimenes, pārējās laikam vēl nav tikušas līdz savu vajadzību apzināšanai. Līdzīgi spriež Jāzepa fonda ļaudis. Arī viņi palīdzējuši ar pirmās nepieciešamības precēm, apģērbu, gumijniekiem, atveduši arī pārtikas pakas. Dace Joele bija pirmā, kas apķērās, ka cilvēki taču būs jāpabaro. Aizbrauca, apskatījās. Vienai ļoti izsalkušai sieviņai ātri uzcepa kartupeļus, bet pēc tam sazinājās ar vietējiem zemniekiem un sagādāja ēdamo arī pārējiem, kam vajadzēja. Ūdeni atgādāja pašvaldība. Domājot par notikušo, Dacei atmiņā gluži kā fotogrāfija iespiedusies aina pie kādas ūdens ieskautas ēkas – maza meitenīte stāv krietnu gabalu nostāk sausumā un bildē telefonā māju, kurā iesprostoti abi viņas vecāki.
Avots: nra.lv /Imants Vīksne
Vēl par tēmu:
Palielinās mājokļa pabalstus iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem un ģimenēm ar bērniem
Sociālo un darba lietu komisija otrdien, 24. februārī, galīgajam lasījumam Saeimā atbalstīja par steidzamām atzītās likuma izmaiņas, lai šajā aukstajā ziemā palielinātu mājokļa pabalstus...
Lasīt tālākŠonedēļ laika apstākļi būs mainīgi, dienās gaiss iesils virs 0°
Šonedēļ laika apstākļi būs mainīgi – valsti šķērsos vairākas nokrišņu zonas, kas daudzviet atnesīs sniegu, bet, gaisa temperatūrai paaugstinoties, tas pāries slapjā sniegā, lokāli...
Lasīt tālākNedēļas izskaņā gaisa temperatūra ievērojami paaugstināsies
Šīs nedēļas sākumā vēl tika aizvadītas aukstas naktis, kad vietām dienvidu rajonos termometra stabiņš noslīdēja zem -30° atzīmes. Nedēļas otrajā pusē Latvijā pakāpeniski ieplūdīs...
Lasīt tālākNedēļas sākumā bez ievērojamiem nokrišņiem, naktīs gaidāms stiprs sals
Aizvadītās nedēļas otrajā pusē laika apstākļus Latvijā ietekmēja ciklona darbība – debesis aizsedza mākoņi, palaikam sniga, turklāt gan piektdien, gan naktī uz sestdienu visā valsts...
Lasīt tālākPiektdien un naktī uz sestdienu stipri snigs un putinās
Šī nedēļa Latvijā iesākās ar samērā mierīgu laiku, taču nedēļas otrajā pusē, pastiprinoties ciklonu ietekmei, debesis biežāk aizklāja mākoņi un sāka snigt. Ceturtdienas agrā rītā...
Lasīt tālākSaeima pauž atbalstu Ukrainas sportistiem un nosoda Starptautiskās Olimpiskās komitejas rīcību
Latvijas Republikas Saeima ceturtdien, 12.februārī, pieņēma lēmumu par atbalstu Ukrainas sportistiem, godinot Ukrainas aizstāvēšanās karā kritušo biedru piemiņu Milānas–Kortīnas 2026.gada...
Lasīt tālākNoteic cenu griestus siltumenerģijai
Lai mazinātu iedzīvotāju izdevumus par siltumapgādi, Saeima ceturtdien, 12.februārī, pieņēma grozījumus Enerģētikas likumā, kas paredz noteikt siltumenerģijas cenu griestus. Grozījumi...
Lasīt tālākFM: patēriņa cenu skrējiens rimstas
Patēriņa cenu līmenis 2026. gada janvārī palika nemainīgs salīdzinājumā ar aizvadītā gada decembri. Savukārt gada griezumā inflācija turas aizvien augstā 2,9% līmenī. Tomēr šāds...
Lasīt tālākLatvijā gripas izplatība saglabājas augsta, pieaug stacionēto pacientu īpatsvars
Pagājušās nedēļas epidemioloģiskā situācija Latvijā liecina, ka gripas vīruss joprojām aktīvi cirkulē sabiedrībā. Nacionālās mikrobioloģijas references laboratorijas (NMRL) monitoringa...
Lasīt tālākTuvākajās dienās sals pastiprināsies
Salīdzinot ar nedaudz siltākām brīvdienām, jaunās nedēļas sākumā sals atkal pastiprināsies, un naktīs vietām termometra stabiņš noslīdēs līdz -25° atzīmei. Nedēļas otrajā pusē,...
Lasīt tālāk