• Tweet

Komunālo maksājumu parādnieku skaits Latvijā licis aktivizēties Ekonomikas ministrijai (EM), izstrādājot priekšlikumus, ko darīt ar esošajiem parādiem un kā mazināt to rašanos.

Informatīvajā ziņojumā, ar kuru EM paredzējusi šajā vai nākamajā nedēļā iepazīstināt valdību, uzskaitīti ne tikai priekšlikumi, bet arī piedāvāti konkrēti uzdevumi un to izpildītāji. Atrasts kompromiss pat līdz šim nepārvarētajam šķērslim par banku, komunālo pakalpojumu sniedzēju un apsaimniekotāju interesēm. Tagad EM ierosina, ka gadījumā, ja komunālo un citu parādu piedziņa nav iespējama, jo īpašums ir apķīlāts bankā, bet īpašuma vērtība ir zemāka nekā ķīlas vērtība, visi kreditori savstarpēji vienojas, kā tiek segti šie parādi. Tas gan būtu pagaidu risinājums, un parādniekam jārēķinās, ka naudu no viņa tik un tā iekasēs. Parāda piedziņa būs spēkā visas parādnieka dzīves laikā – kamēr viņš norēķināsies.

Vēl viens no esošajā situācijā reālākajiem un saprātīgākajiem ierosinājumiem ir ļaut parādu piedzīt ārpustiesas ceļā, aicinot maksāt pa daļām un sastādot parāda atmaksas grafiku. Apsaimniekotāji atzīst, ka viņi šādi jau rīkojas, ja vien pats parādnieks izrāda labo gribu risināt situāciju.

Daži apsaimniekotāji un pašvaldības ķeras arī pie skarbākiem ietekmēšanas veidiem, piemēram, publiski izplata informāciju par parādiem un parādniekiem. Datu valsts inspekcija (DVI) 2010. un 2011. gadā ir saņēmusi vairākas iedzīvotāju sūdzības par dzīvojamo namu pārvaldnieku rīcību, izplatot informāciju par šo iedzīvotāju parādiem. Piemēram, pērn kādai juridiskai personai piemērots 1500 latu sods. Šis DVI lēmums esot pārsūdzēts administratīvajā tiesā.

Informāciju par konkrētu dzīvokļu īpašnieku parādiem nama pārvaldnieks drīkst izpaust citiem tā paša nama dzīvokļu īpašniekiem (nevis dzīvokļu iedzīvotājiem) tikai tad, ja dzīvokļa īpašnieks ir pieprasījis šādu informāciju un ja šī saistību neizpilde ietekmē vai var ietekmēt pieprasītāja intereses. Citos gadījumos ļauts izpaust tikai vispārīgu informāciju par nemaksātājiem, piemēram, pasta kastēs ievietot informāciju par nama kopējo parādu par apkuri.

Avots: nra.lv

***

IEROSINĀJUMI ĀTRAI KOMUNĀLO PARĀDU PIEDZIŅAI

1. Parādu atgūšana ārpus tiesas, tajā skaitā izveidojot parādnieku reģistru.

2. Jāveicina apsaimniekotāja dialogs ar dzīvokļu īpašniekiem parāda izveidošanās sākumposmā, kas ļautu samazināt parāda uzkrāšanos. Tāpēc Ekonomikas ministrija plāno rosināt grozījumus Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā. Viens no tiem – noteikt termiņus tiesvedības uzsākšanai pret dzīvokļa īpašnieku, ja tas atvēlētajā laikā nav nomaksājis parādu.

3. Jau ir pieņemti grozījumi Civilprocesa likumā par maza apmēra prasībām. To izskatīšana varētu būt īsāka nekā parastā tiesvedības procesā. Tāpēc nepieciešams samazināt arī valsts nodevas apmēru par prasības pieteikumu iesniegšanu lietās par maza apmēra prasībām. Apspriešanai piedāvāts kā vienīgo veidu personas aicināšanai uz tiesu noteikt aicinājuma sūtīšanu uz personas deklarēto dzīvesvietu.

4. Ceturtkārt, jāuzlabo nosacījumi efektīvai tiesas spriedumu izpildei. Ekonomikas ministrija piedāvā izstrādāt grozījumus Civilprocesa likumā – ceļot prasību par pārvaldīšanas maksas vai komunālo pakalpojumu parāda piedziņu, pieteicējam būtu tiesības bez papildu motivācijas lūgt tiesu noteikt prasības nodrošinājumu nekustamajam īpašumam. Piedāvāts arī pārskatīt maksājumu apmēru, ko veido tiesu izpildītāja amata atlīdzība un izpildu darbību veikšanai nepieciešamie izdevumi.

5. Ja parāda piedziņa nav iespējama, jo nekustamais īpašums ir apgrūtināts ar ķīlu un tā vērtība ir zemāka par ķīlas vērtību, tad vienīgais risinājums ir grozījumi Civilprocesa likumā, paredzot īpašniekam sniegto pakalpojumu piedziņas prioritāti pār zemesgrāmatā nostiprināto hipotēku. Tā kā pašlaik šādu pieeju neatbalsta ne banku sektors, ne Tieslietu ministrija, tad īstermiņā to var risināt ārpus normatīvo aktu regulējuma – ja visi kreditori savstarpēji vienojas par attiecīgo maksājumu segšanu kā pagaidu risinājumu.

Avots: Ekonomikas ministrija