• Tweet

Krievijas agresija informatīvajā telpā kļūst aizvien izteiktāka, diemžēl Latvijas administratīvā kapacitāte ir nepietiekama un sadrumstalota, lai pretotos kaimiņvalsts ofensīvai. Sabiedrība un arī mediju jomas eksperti steidzami mudina radīt atbildīgu institūciju, kas spētu koordinēt informatīvajā telpā notiekošo. Pašlaik tās izveide finansējuma trūkuma dēļ ir iestrēgusi valdībā.

Par Krievijas mediju lielo ietekmi uz notikumu attīstību Ukrainā un arī uz sabiedrisko domu Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un citām atbildīgajām institūcijām vēstulē savu satraukumu pauduši vairāki Latvijas sabiedrības pārstāvji. Viņi mudina uzlabot likumus, lai mediju darbībā tiktu ņemti vērā arī valsts drošības riski, nodrošināt plašu demokrātisku mediju pieejamību, palielināt sodu sankcijas, kad medijos konstatēti naida runas gadījumi, kā arī veidot mediju politiku, raksta NRA.lv.

Par bīstamām tendencēm liecina tas, ka 30% Latvijas sabiedrības aptaujā pauduši atbalstu Krimas aneksijai un autoritatīvajai un smagajai Krievijas rokai, komisijas sēdē vērsa uzmanību viens no vēstules autoriem – Andris Gobiņš, piebilstot, ka te esot vietā runāt par pašaizsardzīgo demokrātiju. Risinājumam jābūt kompleksam, kurā būtu iekļauti dažādi aspekti – juridiski, izglītojoši un citi. Jārīkojas apdomīgi, izsvērti un nekavējoties, teica A. Gobiņš.

Komisijas vadītāja Ināra Mūrniece atzina, ka vājākais punkts ir koordinējoša centra trūkums, jo pašlaik dažādas funkcijas pilda vairākas institūcijas. «Šobrīd esam bieži saskārušies ar to, ka uz sarežģītiem jautājumiem Latvijas ekspertiem pieredzes trūkuma dēļ nav atbildes. Raizes rada arī tas, vai mediju nodaļas izveide Kultūras ministrijā (KM), kas gan apstājusies līdzekļu trūkuma dēļ, nekļūs par ķeksīša pasākumu.» Vairāki sēdes dalībnieki iebilda, ka jāveido nopietna struktūrvienība, nevis neliela nodaļa ar trim līdz pieciem cilvēkiem. Latvijas Raidorganizāciju asociācijas izpilddirektore Gunta Līdaka uzsvēra, ka vajadzīgi vismaz septiņi cilvēki, jo Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP), kurā ir pieci locekļi, darbību par efektīvu nevar nosaukt.

Deputāts Dzintars Ābiķis situāciju raksturoja kā nopietnu – to patiesībā varot nodēvēt par informatīvo karu. Šādā situācijā varbūt pareizākais solis būtu jau nākamajā valdībā izveidot sabiedrisko lietu ministra posteni. Jo KM departaments gan būtu solis uz priekšu, bet pieredze rāda, ka ministrijas cita citu maz respektē, tāpēc atsevišķa institūcija būtu iespaidīgāks spēks.

Savukārt NEPLP vadītājs Ainārs Dimants norādīja uz nepieciešamību mainīt Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas noteikumus Eiropas Savienībā. Jau ir izveidota darba grupa, kurā priekšlikumus iesniegusi arī NEPLP, rosinot trešo valstu kanāliem noteikt, ka programmām, kas vērstas uz kādu ES dalībvalsti, ir jābūt ES jurisdikcijā. Viņš arī pauda atbalstu vienota Baltijas kanāla izveidei.

Lattelecom juridiskās daļas direktors Toms Meisītis un arī G. Līdaka mudināja mazāk domāt, kā apkarot svešus telekanālus, bet gan stiprināt savas sabiedriskās televīzijas lomu.

Sēdē nolemts rīkot plašu konferenci, lai diskutētu par starpnozaru sadarbību Latvijas mediju informatīvās telpas aizsardzībai.