• Rīga
    Mostly cloudy
    7°C
     
20/09/2011, Kategorija: Ekonomika

«Ja airBaltic darbība apstājas, mēs esam Tallinas lidostas līmenī ar diviem miljoniem pasažieru gadā. Aptuveni pusgada līdz gada laikā sasniegsim trīs miljonus, citām aviokompānijām pakāpeniski pārņemot airBaltic tiešos lidojumus,» Neatkarīgajai atbildēja lidostas Rīga valdes priekšsēdētājs Arnis Luhse.

Pirmā pēcvēlēšanu darba diena beidzās ar ziņām no Satiksmes ministrijas, ka airBaltic tomēr netikšot likvidēts. Ministrija lūdza valdību jau šodien izskatīt airBaltic akcionāru un kreditoru vienošanās projektu. Aviosabiedrības priekšnieks un līdzīpašnieks Bertolts Fliks esot pārvarējis savu kautrību un vismaz valdībai godīgi pateikšot, cik desmitus vai pat simtus miljonu latu lielus parādus viņš uzņēmumam radījis. Tāpat arī aizejošā valdība vairs nekautrēšoties no vēl vienas Parex vārdā saucamas shēmas un B. Flika parādus samaksāšot. Valdība, no vienas puses, cer piespiest arī B. Fliku piedalīties savu parādu segšanā, bet, no otras puses, prasa tādus pārveidojumus airBaltic, kas pielīdzināmi uzņēmuma nacionalizācijai. Šīs stīvēšanās laikā grūti saprast, kāds būtu airBaltic darbības optimālais apjoms, kas neradītu uzņēmumam zaudējumus. airBaltic biznesa plāna sastādīšana ir cieši saistīta ar lidostas Rīga biznesa plānu. Tikpat labi var teikt arī otrādi, ka airBaltic un aviopārvadājumu kopapjomu Latvijā noteiks valsts iespējas atvēlēt naudu lidostai.

Lidostas attīstības problēmas varētu labāk saprast, no šodienas skatpunkta pārlasot Neatkarīgās 2008. gada 1. augusta publikāciju Sola naudu lidostas celtniecībai. Solījums ietvēra vismaz daļēju jaunās lidostas atvēršanu jau 2011. gadā, t.i., šogad. Valsts ieguldīšot šajā projektā tikai zemi un liellidostas projektu, bet privātie investori iztērēšot 110–140 miljonus latu lidostai un vēl tikpat daudz lidlaukam, un milzīgam atpūtas un izklaides kompleksam ap to. To visu trekno gadu pēdējās dienās solīja toreizējais satiksmes ministrs Ainārs Šlesers un lidostas vadītājs Krišjānis Peters. Ministrs atsaucās uz lidostā apkalpoto pasažieru skaita pieaugumu kopš 2004. gada, kad viņš kļuvis par satiksmes ministru un bijis vienīgais, kurš paredzējis 2004.–2008. gadā reāli piedzīvoto avio pasažieru skaita pieaugumu. Turpinot šādu pieauguma līkni, tai vajadzēja atdurties pret 20 miljoniem Rīgā apkalpotu pasažieru 2032. gadā. Precīzāk sakot, šādu pasažieru daudzumu Rīgai atvēlēja Starptautiskās gaisa transporta asociācija (IATA – International Air Transport Association), koriģējot A. Šlesera prognozes samazinājuma virzienā. Neatkarīgā turpat norādīja, ka «citas A. Šlesera prognozes tomēr nav piepildījušās. Latvijas iepriekšējā valdība ar viņa līdzdalību sastādīja valsts 2008. gada budžetu, kurā inflācija un iekšzemes kopprodukta pieaugums bija noteikts aptuveni 7% līmenī. Reāli inflācija tuvojas 20%, bet kopprodukta pieaugums – nullei. Ja IATA pētījums vispār kaut ko parāda, tad tā ir avio pasažieru skaita saistība ar IKP pieaugumu. Pārskatā par pētījumu teikts, ka optimistiskā avio pasažieru skaita pieauguma prognoze Latvijai paredzot «augošu ekonomikas pieauguma tempu», bet īstenībā pieauguma temps ir strauji krītošs. Ļoti ticama ir IKP samazināšanās, ko neparedz pats pesimistiskākais IATA variants. Tagad A. Šleseram nāksies pierādīt investoriem iespēju nodrošināt kopējā avio pasažieru skaita pieaugumu Rīgā pat tad, ja Latvijas iedzīvotāju īpatsvars starp viņiem būs nevis 50%, bet tikai 5%.»

Patiešām – turpmākajos gados Latvijas IKP zaudēja kopumā 25% un lika airBaltic pārorientēties uz tranzītpasažieriem, kuru piesaistīšana izrādījās pārāk dārgs pasākums. Ticēsim, ka airBaltic naudu B. Fliks nav nozadzis, bet iztērējis, piemaksājot, sacīsim, Uzbekistānas iedzīvotājiem par to, ka viņi lidojuši no Taškentas uz Stokholmu caur Rīgu. Bet cik ilgi divi miljoni Latvijas iedzīvotāju spētu finansēt 30 miljonu uzbeku vizināšanos pa gaisu? Turklāt airBaltic maršrutu ekspansija aptvēra teritorijas ar simtiem miljoniem cilvēku. Viņiem visiem tika dota iespēja kaut epizodiski lidot par mākslīgi pazeminātām cenām. Tā, lūk, airBaltic sasniedza lieliskus pārvadāto pasažieru pieauguma rādītājus, bet radīja problēmas lidostai Rīga un vienlaikus Latvijas valstij. Lidosta iestiga bezcerīgos mēģinājumos izstrādāt tādu paplašināšanās projektu, kas atbilstu vienlaikus airBaltic diktētajam pasažieru skaita pieaugumam un Latvijas valsts finansiālajām iespējām. Nebija vairs atrodami tādi ar aviācijas nozari saistīti investori, kuri nesaprastu, ka airBaltic pūš pasažieru pārvadājumu burbuli. Lai kā to centās nepamanīt divas Valda Dombrovska valdības, kuras atšķīrās arī ar satiksmes ministru personālijām, ir pienācis laiks burbulim sprāgt ar pienācīgu troksni.

Avots: nra.lv

445 skatījumi




Video

Valdība paplašina atbalsta saņēmēju loku dīkstāves pabalstam un nodokļu brīvdienām

02/04/2020

Ministru kabineta 2. aprīļa sēdē apstiprināti grozījumi Ministru kabineta 2020. gada 26. marta noteikumos Nr.165 "Noteikumi par Covid-19 krīzē skartiem darba devējiem, kuri kvalificējas dīkstāves...

Lasīt tālāk
Video

Ekonomikas ministra amatā apstiprināts Jānis Vitenbergs

02/04/2020

Saeima šodien ārkārtas sēdē ekonomikas ministra amatā apstiprināja Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vadītāju Jāni Vitenbergu (KPV.LV). Ekonomikas...

Lasīt tālāk
Video

Lembergs: Ir skaidri redzams, ka valdība nav sagatavojusies krīzes situācijai

01/04/2020 | Autors: Anete Jansone, Labdien.lv

Ventspils mērs Aivars Lembergs uzskata, ka nav pareizi, ka dīkstāves pabalsts attieksies tikai uz privātajiem uzņēmumiem, jo grūtībās ir nonākuši daudz vairāk uzņēmumu, iestāžu un organizāciju....

Lasīt tālāk
Video

Pieļauj bezdarbnieka pabalsta izmaksas termiņa pagarinājumu

31/03/2020 | Autors: Zane Grodiņa, Labdien.lv

Jaunā koronavīrusa radītās krīzes dēļ bezdarbnieku pabalsta izmaksas ilgumu, visticamāk, būs jāpārskata, intervijā Latvijas Radio izteicās labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV...

Lasīt tālāk
Video

Elektroenerģijas cena sasniegusi rekordzemu līmeni

31/03/2020

Šogad Latvijā vērojams straujš elektroenerģijas vairumtirdzniecības cenas samazinājums. Martā cena Nord Pool biržas Lartvijas cenu zonā sasniegusi vēsturiski zemāko slieksni – 24,02 EUR/MWh,...

Lasīt tālāk
Video

Lembergs: Par tautsaimniecības problēmām šobrīd netiek domāts

30/03/2020 | Autors: Anete Jansone, Labdien.lv

Valdība šobrīd nedomā par tautsaimniecības problēmām, kas radīsies “Covid-19” sakarā, žurnālistiem sacīja Ventspils mērs Aivars Lembergs. “Šobrīd ir ļoti viegli pieņemt visādus...

Lasīt tālāk
Video

VID sāks izmaksāt dīkstāves pabalstus

27/03/2020 | Autors: Anete Jansone, Labdien.lv

Šodien Valsts ieņēmumu dienests (VID) sāks izmaksāt dīkstāves pabalstus to uzņēmumu strādājošajiem, kurus negatīvi ietekmējusi Covid-19 izraisītā krīze. Ja darba devējs darbinieku...

Lasīt tālāk
Video

FM: Pirmajos divos mēnešos COVID-19 ietekme kopbudžetā vēl nav jūtama

26/03/2020

Gada pirmajos divos mēnešos koronavīrusa COVID-19 ietekme kopbudžetā vēl nebija vērojama. Kopbudžeta ieņēmumi bija par 0,6% augstāki nekā pērn janvārī-februārī, bet izdevumi palielinājās...

Lasīt tālāk
Video

Dīkstāves pabalstiem var pieteikties uzņēmumi bez nodokļu parādiem

25/03/2020 | Autors: Anete Jansone, Labdien.lv

Šodien, 25. martā, Valsts ieņēmuma dienesta (VID) Elektroniskās deklarēšanās sistēmā (EDS) kļūs pieejama iesniegumu forma uzņēmumiem, lai pieteiktos dīkstāves pabalstiem darbiniekiem....

Lasīt tālāk
Video

Kariņš: Mērķis valsts darbam cīņā par Covid-19 ir iziet cauri krīzei veselīgi

25/03/2020 | Autors: Anete Jansone, Labdien.lv

Ar vīrusu Covid-19 nāksies vēl ilgi dzīvot, bet jāpanāk, lai turpmāk izplatība būtu minimāla un kontrolējama, trešdien intervijā LTV raidījumā "Rīta panorāmā" sacīja premjers Krišjānis...

Lasīt tālāk