• Rīga
    Clear
    3°C
     
20/09/2011, Kategorija: Ekonomika

«Ja airBaltic darbība apstājas, mēs esam Tallinas lidostas līmenī ar diviem miljoniem pasažieru gadā. Aptuveni pusgada līdz gada laikā sasniegsim trīs miljonus, citām aviokompānijām pakāpeniski pārņemot airBaltic tiešos lidojumus,» Neatkarīgajai atbildēja lidostas Rīga valdes priekšsēdētājs Arnis Luhse.

Pirmā pēcvēlēšanu darba diena beidzās ar ziņām no Satiksmes ministrijas, ka airBaltic tomēr netikšot likvidēts. Ministrija lūdza valdību jau šodien izskatīt airBaltic akcionāru un kreditoru vienošanās projektu. Aviosabiedrības priekšnieks un līdzīpašnieks Bertolts Fliks esot pārvarējis savu kautrību un vismaz valdībai godīgi pateikšot, cik desmitus vai pat simtus miljonu latu lielus parādus viņš uzņēmumam radījis. Tāpat arī aizejošā valdība vairs nekautrēšoties no vēl vienas Parex vārdā saucamas shēmas un B. Flika parādus samaksāšot. Valdība, no vienas puses, cer piespiest arī B. Fliku piedalīties savu parādu segšanā, bet, no otras puses, prasa tādus pārveidojumus airBaltic, kas pielīdzināmi uzņēmuma nacionalizācijai. Šīs stīvēšanās laikā grūti saprast, kāds būtu airBaltic darbības optimālais apjoms, kas neradītu uzņēmumam zaudējumus. airBaltic biznesa plāna sastādīšana ir cieši saistīta ar lidostas Rīga biznesa plānu. Tikpat labi var teikt arī otrādi, ka airBaltic un aviopārvadājumu kopapjomu Latvijā noteiks valsts iespējas atvēlēt naudu lidostai.

Lidostas attīstības problēmas varētu labāk saprast, no šodienas skatpunkta pārlasot Neatkarīgās 2008. gada 1. augusta publikāciju Sola naudu lidostas celtniecībai. Solījums ietvēra vismaz daļēju jaunās lidostas atvēršanu jau 2011. gadā, t.i., šogad. Valsts ieguldīšot šajā projektā tikai zemi un liellidostas projektu, bet privātie investori iztērēšot 110–140 miljonus latu lidostai un vēl tikpat daudz lidlaukam, un milzīgam atpūtas un izklaides kompleksam ap to. To visu trekno gadu pēdējās dienās solīja toreizējais satiksmes ministrs Ainārs Šlesers un lidostas vadītājs Krišjānis Peters. Ministrs atsaucās uz lidostā apkalpoto pasažieru skaita pieaugumu kopš 2004. gada, kad viņš kļuvis par satiksmes ministru un bijis vienīgais, kurš paredzējis 2004.–2008. gadā reāli piedzīvoto avio pasažieru skaita pieaugumu. Turpinot šādu pieauguma līkni, tai vajadzēja atdurties pret 20 miljoniem Rīgā apkalpotu pasažieru 2032. gadā. Precīzāk sakot, šādu pasažieru daudzumu Rīgai atvēlēja Starptautiskās gaisa transporta asociācija (IATA – International Air Transport Association), koriģējot A. Šlesera prognozes samazinājuma virzienā. Neatkarīgā turpat norādīja, ka «citas A. Šlesera prognozes tomēr nav piepildījušās. Latvijas iepriekšējā valdība ar viņa līdzdalību sastādīja valsts 2008. gada budžetu, kurā inflācija un iekšzemes kopprodukta pieaugums bija noteikts aptuveni 7% līmenī. Reāli inflācija tuvojas 20%, bet kopprodukta pieaugums – nullei. Ja IATA pētījums vispār kaut ko parāda, tad tā ir avio pasažieru skaita saistība ar IKP pieaugumu. Pārskatā par pētījumu teikts, ka optimistiskā avio pasažieru skaita pieauguma prognoze Latvijai paredzot «augošu ekonomikas pieauguma tempu», bet īstenībā pieauguma temps ir strauji krītošs. Ļoti ticama ir IKP samazināšanās, ko neparedz pats pesimistiskākais IATA variants. Tagad A. Šleseram nāksies pierādīt investoriem iespēju nodrošināt kopējā avio pasažieru skaita pieaugumu Rīgā pat tad, ja Latvijas iedzīvotāju īpatsvars starp viņiem būs nevis 50%, bet tikai 5%.»

Patiešām – turpmākajos gados Latvijas IKP zaudēja kopumā 25% un lika airBaltic pārorientēties uz tranzītpasažieriem, kuru piesaistīšana izrādījās pārāk dārgs pasākums. Ticēsim, ka airBaltic naudu B. Fliks nav nozadzis, bet iztērējis, piemaksājot, sacīsim, Uzbekistānas iedzīvotājiem par to, ka viņi lidojuši no Taškentas uz Stokholmu caur Rīgu. Bet cik ilgi divi miljoni Latvijas iedzīvotāju spētu finansēt 30 miljonu uzbeku vizināšanos pa gaisu? Turklāt airBaltic maršrutu ekspansija aptvēra teritorijas ar simtiem miljoniem cilvēku. Viņiem visiem tika dota iespēja kaut epizodiski lidot par mākslīgi pazeminātām cenām. Tā, lūk, airBaltic sasniedza lieliskus pārvadāto pasažieru pieauguma rādītājus, bet radīja problēmas lidostai Rīga un vienlaikus Latvijas valstij. Lidosta iestiga bezcerīgos mēģinājumos izstrādāt tādu paplašināšanās projektu, kas atbilstu vienlaikus airBaltic diktētajam pasažieru skaita pieaugumam un Latvijas valsts finansiālajām iespējām. Nebija vairs atrodami tādi ar aviācijas nozari saistīti investori, kuri nesaprastu, ka airBaltic pūš pasažieru pārvadājumu burbuli. Lai kā to centās nepamanīt divas Valda Dombrovska valdības, kuras atšķīrās arī ar satiksmes ministru personālijām, ir pienācis laiks burbulim sprāgt ar pienācīgu troksni.

Avots: nra.lv

443 skatījumi




Video

Kariņš: Jaunās nodokļu reformas mērķis būs taisnīgums un cīņa pret ēnu ekonomiku

15/01/2020 | Autors: Anete Jansone, Labdien.lv

Finanšu ministrija (FM) februāra sākumā varētu nākt klajā ar sagatavoto nodokļu sistēmas uzlabošanas plāna sākotnējo piedāvājumu, trešdien intervijā TV3 raidījumam “900 sekundes”...

Lasīt tālāk
Video

Patēriņa cenu līmeni pērn visbūtiskāk ietekmēja cenu kāpums pakalpojumiem

10/01/2020

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2019.gada decembrī, salīdzinot ar 2019.gada novembri, patēriņa cenu līmenis samazinājās par 0,2%. Precēm vidējais cenu līmenis samazinājās...

Lasīt tālāk
Video

No 2021. gada ienākumu deklarācijas, iespējams, varēs iesniegt tikai elektroniski

09/01/2020

Saeima ceturtdien, 9. janvārī, pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus nodokļu un nodevu likumā, kas paredz, ka iesniegumus Valsts ieņēmumu dienestam (VID) nodokļu administrēšanas jautājumos...

Lasīt tālāk
Video

Nemiro: 2019. gadā no OIK mums izdevās ieekonomēt 24 miljonus eiro

08/01/2020

Obligātās iepirkuma komponentes (OIK) likvidēšana varētu notikt ar 2021. gadu, intervijā Neatkarīgajai norādīja ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV). "Šis jautājums ir komplicēts,...

Lasīt tālāk
Video

Petraviča: Garantēto minimālo ienākumu līmenis jāceļ pakāpeniski

03/01/2020 | Autors: Zane Grodiņa, Labdien.lv

Garantēto minimālo ienākumu līmenis noteikti būtu jāceļ straujāk, bet tas jādara pakāpeniski un valsts budžeta ietvaros, piektdien intervijā LTV raidījumam "Rīta Panorāma" sacīja labklājības...

Lasīt tālāk
Video

Gandrīz 18 000 iedzīvotāju vēl nav atmaksājuši nodokļu parādu

02/01/2020 | Autors: Anete Jansone, Labdien.lv

17 800 cilvēki joprojām nav atmaksājuši nodokļu reformas rezultātā pērn radušos nodokļu parādu. Tostarp ir iedzīvotāji, kuriem nodokļu parāds pārsniedz 10 000 eiro. Valsts ieņēmumu...

Lasīt tālāk
Video

Aizejošā gada atstātie brīdinājumi

30/12/2019 | Autors: nra.lv

Aizejošajā, 2019. gadā Latviju dauzīja vismaz trīs akmeņi, kas veļas pa priekšu 2016. gada sākumā Neatkarīgajā pieteiktajam naudas šļūdonim. 2016. gada 22. janvāra publikācija Dzīve...

Lasīt tālāk
Video

Čeku loterijas prieki un vilšanās

30/12/2019 | Autors: nra.lv

Šogad Latvijā viens no visvairāk meklētajiem vārdu savienojumiem Google ir bijis čeku loterija. Tiešām iedzīvotāju interese par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) rīkoto čeku loteriju...

Lasīt tālāk
Video

Ekonomists: Nākamgad Latvijas izaugsme kļūs lēnāka

23/12/2019 | Autors: Anete Jansone, Labdien.lv

Lai arī Latvijas ekonomikā arī nākamgad turpināsies lēna izaugsme, krīze nav gaidāma – šādu viedokli intervijā Latvijas Radio pauda Latvijas Bankas ekonomists Uldis Rutkaste. "Kopumā...

Lasīt tālāk
Video

Sankciju ieviešanu varēja veicināt arī Lemberga asie izteikumi par ASV politiku

16/12/2019 | Autors: Jānis Lācis, Labdien.lv

Pirms nedēļas kļuva zināms, ka ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles birojs (OFAC), balstoties uz tā dēvēto Magņitska likumu, par korupciju noteicis sankcijas virknei personu un viņu...

Lasīt tālāk