• Tweet

Lauksaimniecības zemei pēdējo gadu laikā ir bijis straujākais cenu kāpums Latvijas nekustamo īpašumu tirgū. Saskaņā ar Valsts zemes dienesta (VZD) aplēsēm, šim pieaugumam līdzinās vien daži ekskluzīvie jaunie mājokļu projekti Rīgā un Jūrmalā.

Līdz šim par lauksaimniecības zemju augstajām cenām lielākoties sūkstījās Zemgales zemnieki, taču šobrīd arī atsevišķas saimniecības Latgalē, kas vēlas paplašināties, zemes iegādei ir spiestas tērēt lielu naudu.

Arī Latgalē kāpj cenas

Daugavpils novada Višķu pagastā saimniekojošais Māris Kursītis, kurš izveidojis SIA MK Gold un audzē augļu kokus un zemenes, Neatkarīgajai atzina, ka šobrīd Višķu apkārtnē labu lauksaimniecības zemi par saprātīgu cenu ir grūti nopirkt. Līdz ar to jaunajiem lauksaimniekiem uzsākt saimniekošanu nav viegli. Māris priecājas, ka viņam ir izdevies nopirkt zemi vēl par pieejamu cenu, lai gan tās savešana kārtībā arī prasījusi ne mazums pūļu un līdzekļu. Lauks, kurā šobrīd taisnās rindās aug ābeļu, plūmju, aprikožu un citu augļu koku stādiņi, vēl pirms pāris gadiem bija latvāņu aizauguši džungļi.

«Taču, kad vajadzēs paplašināties, un tāds brīdis noteikti pienāks, atrast piemērotu zemes gabalu par saprātīgu maksu būs sarežģīti,» spriež jaunais saimnieks. Bez augļu kokiem un zemenēm M. Kursītis audzē arī ziemājus, vasarājus un kartupeļus. Cik daudz graudu un kartupeļu šogad iestādīts, Māris domīgi veras tālumā. «Uzreiz grūti pateikt – jāsaskaita, jo lauki ir vairāki un dažādās vietās. Ziemāji aug 8 hektāros, vasarāji 15 hektāros, kartupeļi – 2,5 hektāros,» skaidro jaunais uzņēmējs.

Latvijas lauku konsultāciju un izglītības centra uzņēmējdarbības konsultante Janīna Kursīte, kura ikdienā tiekas ar lauku uzņēmējiem, Neatkarīgajai stāstīja, ka pēdējā gada laikā zemes cena ievērojami kāpusi arī Latgalē. «Ja pirms pāris gadiem par hektāru lauksaimniecības zemes Višķu pusē prasīja apmēram 500 latu, tad šogad par to pašu lauku saimnieki jau grib, lai viņiem samaksā 1000 latu hektārā. Krāslavā zemnieki stāstīja, ka ir tādi lauki, par kuriem prasa pat

1500 latu hektārā, lai gan Krāslavas novadā nebūt nav auglīgākās zemes,» sacīja J. Kursīte. Pēc viņas domām, zemes cenas kāpumā nav vainojams eiro ieviešanas tuvums, bet gan tas, ka laba lauksaimniecības zeme arī Latgalē jau ir kļuvusi par deficītu. Pieprasījumu pēc lauksaimniecības zemes palielinājusi arī zemes iegādes kreditēšanas programma.

Visvairāk izmanto kurzemnieki

Pagājušā gada vasarā uzsāktā zemes iegādes kreditēšanas programma izveidota ar mērķi palīdzēt nelieliem un vidējiem lauksaimniekiem iegādāties saimniekošanai nepieciešamo zemi. Valsts šim mērķim ir atvēlējusi kopumā 10 miljonus latu. Līdz 15. jūnijam Lauku attīstības fonds ir pieņēmis 126 lēmumus par aizdevumu piešķiršanu kopumā par vairāk nekā 4 miljoniem latu. Pārsvarā zemnieki vēlas iegādāties savā īpašumā līdz šim nomāto zemi.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja vietnieks Kaspars Funts Neatkarīgajai skaidroja, ka līdz jūnija vidum aizdevumi ir apstiprināti 118 aizņēmējiem, jo 7 aizņēmējiem ir apstiprināti vairāki aizdevumi – 6 zemnieku saimniecībām ir apstiprināti katrai pa diviem aizdevumiem, bet vienai 3 aizdevumi, nepārsniedzot kopējo aizdevumu summu 100 000 latu.

Par apstiprināto aizdevumu summu plānots iegādāties kopumā 3470 hektārus zemes. Aizdevumu termiņš ir robežās no 3 līdz 20 gadiem, vidējais aizdevumu termiņš 15 gadu. Aizņēmēji lielākoties ir no Kurzemes reģiona (43 aizdevumi) un Zemgales reģiona (41 aizdevums), kā arī 20 no Vidzemes reģiona, 14 no Latgales reģiona un 8 no Rīgas reģiona. Apstiprināto aizdevumu summas ir robežās no 2000 līdz 100 000 latiem. Par maksimālo summu ir apstiprināti četri aizdevumi, taču pieprasītākā aizdevuma summa ir līdz 40 000 latu.

Ar šīs programmas atbalstu iegādātās zemes tirgus vērtība ir vidēji 1152 Ls/ha.

«Tomēr būtiskāka nozīme cenas pieaugumam ir biogāzes saimniecību attīstībai un Eiropas Savienības tiešajiem atbalsta maksājumiem – to pieaugošajai vērtībai nākotnē,» uzskata K. Funts.

Prognozē kadastrālās vērtības kāpumu

Kopš 2000. gada lauksaimniecības zemju cena ir kāpusi apmēram 5,5 reizes, un, visticamāk, nākotnē zemes cena pieaugs vēl vairāk. VZD aprēķinājis, ka lauksaimniecības zemju vidējās cenas pērn, salīdzinot ar 2011. gadu, pieaugušas vidēji par 15%. Lauksaimniecības zemju vērtības kāpums atspoguļojas arī zemes kadastrālajās vērtībās, kuras nākamgad, saskaņā ar VZD prognozēm, lauksaimniecības zemei Latvijā pieaugs vidēji par 13 procentiem.

Ar zemes kadastrālās vērtības kāpumu, kas savukārt var nozīmēt arī lielāku nodokli par zemi, jārēķinās visu pagastu zemes īpašniekiem. Lauksaimniecības ēku kadastrālo vērtību kopsumma prognozēta tāda pati kā šogad.

***

Lauksaimniecības zemju kadastrālo vērtību prognozētās izmaiņas 2014. gadā

Rundāles novads 26%

Viļānu novads 26%

Baltinavas novads 25%

Varakļānu novads 25%

Tērvetes novads 24%

Aglonas novads 24%

Dagdas novads 24%

Ludzas novads 23%

Zilupes novads 21%

Jaunpils novads 21%

Jelgavas novads 21%

Talsu novads 20%

Skrundas novads 20%

Kārsavas novads 20%

Burtnieku novads 19%

Kokneses novads 18%

Kocēnu novads 17%

Dobeles novads 17%

Rēzeknes novads 17%

Krustpils novads 17%

Bauskas novads 16%

Gulbenes novads 16%

Krāslavas novads 15%

Ērgļu novads 15%

Līvānu novads 15%

Rugāju novads 15%

Priekuļu novads 14%

Ozolnieku novads 14%

Madonas novads 14%

Riebiņu novads 14%

Strenču novads 14%

Auces novads 13%

Aknīstes novads 13%

Salacgrīvas novads 13%

Tukuma novads 13%

Balvu novads 13%

Brocēnu novads 13%

Krimuldas novads 13%

Vārkavas novads 12%

Pārgaujas novads 12%

Rūjienas novads 12%

Valkas novads 12%

Beverīnas novads 12%

Saldus novads 12%

Pāvilostas novads 12%

Apes novads 11%

Viļakas novads 11%

Naukšēnu novads 11%

Preiļu novads 11%

Smiltenes novads 11%

Kandavas novads 11%

Nīcas novads 11%

Grobiņas novads 10%

Mērsraga novads 10%

Kuldīgas novads 10%

Pļaviņu novads 10%

Limbažu novads 10%

Babītes novads 10%

Ciblas novads 10%

Salas novads 9%

Durbes novads 9%

Iecavas novads 9%

Jēkabpils novads 9%

Alsungas novads 9%

Jaunjelgavas

novads 9%

Līgatnes novads 9%

Ķekavas novads 9%

Raunas novads 9%

Priekules novads 9%

Daugavpils novads 9%

Aizputes novads 9%

Ventspils novads 9%

Ogres novads 9%

Cesvaines novads 8%

Mārupes novads 8%

Amatas novads 8%

Engures novads 8%

Alojas novads 8%

Cēsu novads 8%

Vaiņodes novads 8%

Lielvārdes novads 8%

Alūksnes novads 7%

Ilūkstes novads 7%

Vecpiebalgas novads 7%

Skrīveru novads 7%

Siguldas novads 7%

Mazsalacas novads 7%

Viesītes novads 7%

Ķeguma novads 7%

Salaspils novads 7%

Sējas novads 7%

Mālpils novads 7%

Stopiņu novads 7%

Jaunpiebalgas novads 7%

Ikšķiles novads 7%

Aizkraukles novads 7%

Baldones novads 6%

Olaines novads 6%

Neretas novads 6%

Ropažu novads 6%

Dundagas novads 6%

Ādažu novads 6%

Inčukalna novads 6%

Lubānas novads 6%

Rojas novads 5%

Carnikavas novads 5%

Rucavas novads 5%

Vecumnieku novads 5%

Garkalnes novads 3%

Saulkrastu novads 1%

Avots: VZD

Avots: nra.lv /Ilze Šteinfelde

---