Labklājības ministrijas disciplinārlieta neatbildēs uz galveno jautājumu: kur pazudusi nauda?
Labklājības ministrijas (LM) skaļi uzsāktajā lietā par iespējamo naudas – 300 000 latu – pazušanu Sociālās integrācijas valsts aģentūrā (SIVA) pat disciplinārlietas beigās nebūs iespējams pateikt, vai nauda patiešām ir pazudusi, nozagta vai nepareizi iegrāmatota, Neatkarīgajai apliecināja disciplinārlietas izmeklētājs Māris Knoks.
To varētu izdarīt tikai policija, kurai ir citas metodes, piemēram, iespēja nopratināt darbiniekus. «Mēs nevaram konstatēt, kas īsti ir noticis ar šiem tūkstošiem latu, bet intuitīvi maz ticams, ka tā ir bijusi cilvēciskā kļūda,» saka M. Knoks. Rudenī ar skaļu paziņojumu par iespējamu krāpšanos valsts iestādē SIVA, kas sniedz pakalpojumus cilvēkiem ar invaliditāti, nāca klajā labklājības ministre Ilze Viņķele (Vienotība). Disciplinārlietas izmeklēšana pret atstādināto SIVA direktori Regīnu Simsoni un pašreizējo SIVA direktora vietas izpildītāju Ingrīdu Misūnu turpināsies vēl līdz februāra beigām.
SIVA darbinieki, pēc LM sniegtās informācijas, iespējams, ir veikuši nelikumīgas darbības ar čekiem par aģentūras sniegtajiem pakalpojumiem, kas varētu būt ļāvis piesavināties vairākus simtus tūkstošu latu. Jau vasarā SIVA atklāta zādzība – kāds darbinieks nozadzis 13 000 latu, taču atzinies savā nodarījumā. Pēc šā gadījuma pastiprināti pētīta naudas aprite aģentūrā, kura nodarbojas ar invalīdu sociālo un profesionālo rehabilitāciju un kur trešo daļu ienākumu veido ieņēmumi no maksas pakalpojumiem. LM valsts sekretāre Ieva Jaunzeme skaidroja, ka pārkāpuma būtība saistīta ar čeku izsišanu kases aparātā un vēlāku to anulēšanu, kas ļauj šo naudu piesavināties. Pārkāpumu summa par pērno gadu tiek lēsta ap 306 000 latu.
Tagad disciplinārlietas izmeklētājiem kļuvis skaidrs, ka rezultātā nemaz nevarēšot pateikt, kur palikusi nauda un vai tā tiešām ir pazudusi. «Pateikt, ar ko beigsies disciplinārlietas izmeklēšana, būtu taktiski nepareizi,» arī Saeimas deputātiem, kuri ieinteresējušies par SIVA darbu, saka M. Knoks no LM. Tas, ko viņš var pateikt, saistīts ar riskiem aģentūras darba organizācijā, kas pieļauj neskaidras naudas plūsmas un finanšu darījumus. «Pietiekami liels bardaks tur ir bijis. Par 200 procentiem esmu pārliecināts, ka pati aģentūra nevar pateikt, kas ar to naudu noticis,» skaidro M. Knoks. Pārkāpuma būtība, kas tiek skatīta lietā, ir saistīta ar dokumentu viltošanu, bezdarbību grāmatvedības pārkāpumu novēršanā, nesaimnieciskumu līgumu noslēgšanā, taču tas viss neatbildot uz jautājumu, kur palikuši 300 000 latu. «Mēs nevaram to konstatēt, tāpēc esam policijai nosūtījuši lietas materiālus, un policijai ir iespējas, nopratinot lietā iesaistītos – kasierus, grāmatvežus, vadību –, noskaidrot, kurš melo, kurš saka taisnību. Viņiem ir citas metodes,» Neatkarīgajai stāsta M. Knoks, «tas, ko mēs varam pateikt tagad, ka grāmatvedība aģentūrā nebija organizēta ne pēc kādiem kritērijiem, kā tam būtu jābūt, tāpēc tam ir šausmīgas sekas un ir iestājušies riski, ka nav skaidrs, kur paliek nauda.» Taču tas vēl nenozīmē, ka nauda ir izkrāpta vai pazudusi.
Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācijas Sustento vadītāja Gunta Anča savukārt aicina padomāt par LM darba stilu: «Vienu dienu skaļi tiek paziņots, ka ir pazuduši vai izkrāpti 300 000 latu, bet vēlāk – ka tie nepareizi iegrāmatoti? Vienu cilvēku, kas 20 gadus veicis lielu darbu, vienā dienā pieliekam pie sienas un aplejam ar dubļiem.» To sakot, G. Anča domā ilggadējo SIVA vadītāju R. Simsoni. Izskan informācija, ka naudas iztrūkums parādījies cilvēciskas kļūdas dēļ, kad kasieri kases aparātu sarežģītības dēļ nepareizi izsituši čekos informāciju, bet pēcāk nav pienācīgi šos čekus anulējuši, kas uzrāda it kā naudas trūkumu. Pašlaik SIVA ir ierobežoti norēķini skaidrā naudā, lai mazinātu iespēju naudai pazust. «Teorētiski var teikt, ka tā bijusi cilvēciska kļūda, taču, ja skatās naudas apmērus – simti tūkstošu, tas ir jāpamana. Intuitīvi maz ticams, ka tā ir cilvēciskā kļūda,» vērtē M. Knoks.
Avots: nra.lv /Inga Paparde
Vēl par tēmu:
Apstrādes rūpniecība uzņēmusi apgriezienus, maijā izaugsmei sasniedzot 5,6%
Apstrādes rūpniecības apjoms salīdzināmajās cenās šā gada maijā pieaudzis par 5,6% pret pagājušā gada maiju, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Vairākas...
Lasīt tālākEiropas Komisija piešķir 295,5 miljonus eiro Rail Baltica projekta tālākai attīstībai
Kopuzņēmums RB Rail AS, kas sadarbībā ar Rail Baltica projekta īstenotājiem koordinē arī Eiropas Savienības finansējuma pieteikumu sagatavošanu un iesniegšanu, informē, ka Rail Baltica...
Lasīt tālākPilnībā “atslēgties” no darbiem vai daļēji būt pieejamam – par ko liecina mūsu atvaļinājuma paradumi?
[caption id="attachment_35407" align="alignnone" width="300"] Beautiful business woman looking at papers she holding in her arms while working on computer at her office[/caption] Vasara ir atvaļinājumu...
Lasīt tālākMazumtirdzniecībā maijā aug pieprasījums pēc IT iekārtām un elektroprecēm
2025. gada maijā, salīdzinot ar 2024. gada maiju, mazumtirdzniecības apgrozījums samazinājās par 2,0 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie kalendāri koriģētie dati...
Lasīt tālākBrīdinājums par jaunu krāpniecību: kibernoziedznieki vilina ar veselības solījumiem
Multipakalpojumu uzņēmuma “Tele2” dati liecina, ka kibernoziedznieki arvien biežāk izmanto cilvēku vēlmi uzlabot savu veselību. Proti, ir aktivizējušās dažādas viltus interneta vietnes,...
Lasīt tālākLux Express izskata iespēju vērsties tiesā pret valsti
Baltijas reģionā lielākais autobusu pārvadājumu uzņēmums Lux Express izskata iespēju vērsties tiesā pret valsti, jo pretēji Satiksmes ministrijas (SM) vēlmei atrisināt ieilgušo problēmu...
Lasīt tālākLDDK: sabiedrība neizjūt valdības centienus mazināt birokrātiju
83% iedzīvotāju bieži novēro birokrātijas negatīvās izpausmes un uzskata, ka pēdējā gada laikā situācija ar birokrātiju valsts un pašvaldību iestādēs nav mainījusies (53%) vai ir...
Lasīt tālākVienkāršoti noteikumi inovāciju un izaugsmes atbalstam uzņēmumiem
[caption id="attachment_35992" align="alignnone" width="300"] Business men shaking hands after an agreement during a meeting[/caption] Ministru kabinets šodien apstiprināja Ekonomikas ministrijas...
Lasīt tālākIzstrādās noteikumus pārtikas preču cenu salīdzināšanas rīkam
Patēriņa preču cenu izsekojamībai, caurskatāmībai un monitoringam, tostarp pārtikas preču cenu salīdzināšanas rīkam nepieciešamo informāciju, no mazumtirgotāja ievāks un apstrādās...
Lasīt tālākPapildu tūkstoši vecumdienās? Iemaksas šodien var nodrošināt finansiālo labklājību pensijā
Pensiju 3. līmenis ir viens no veidiem, kā jau savlaicīgi parūpēties par to, lai, sasniedzot vecumdienas, nebūtu pārlieku jālauza galva par savu finanšu situāciju. Tā ir iespēja atbildīgi...
Lasīt tālāk