• Failure notice from provider:
    Connection Error:http_request_failed
01/09/2011, Kategorija: Bizness, Ekonomika

Tā kā no šodienas tirgotāji visā Eiropas Savienībā vairs nedrīkst iepirkt pārdošanai 60 W kvēldiegu spuldzes, jārēķinās, ka tās ar laiku pazudīs no veikalu plauktiem, tāpat kā 100 un 75 W spuldzes, kuru tirdzniecības ierobežojums stājās spēkā attiecīgi 2009. un 2010. gadā.

Augustā pieprasījums pēc 60W kvēlspuldzēm ir dubultojies, jo daļa iedzīvotāju un uzņēmumu cenšas izveidot šo spuldžu rezerves.

Veido krājumus

Šobrīd 60 W kvēlspuldzes ir nopērkamas gandrīz visās tirdzniecības vietās, kurās tiek tirgotas spuldzes. Rimi lielveikalos pieprasījums pēc šīm spuldzēm ir pieaudzis par 45 procentiem salīdzinājumā ar jūliju, Neatkarīgo informēja SIA Rimi Latvia vecākā sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Valnere. Vakar Rimi veikalos bija nopērkamas deviņu veidu 60 W kvēlspuldzes cenu amplitūdā no 0,19 līdz 0,89 latiem.

Pašlaik 60 W kvēlspuldzes ir nopērkamas arī gandrīz visos Maxima veikalos, un to cena svārstās no 0,19 līdz 0,49 latiem. «Ja vien nesāksies ažiotāža un cilvēki tās masveidā neizpirks, tās pietiks aptuveni 50 dienām,» Neatkarīgajai stāstīja Maxima Latvija preses sekretārs Ivars Andiņš. Savukārt K–Rauta veikalos 60 W kvēlspuldzes vairumā šobrīd iepērkot uzņēmumu pārstāvji un atsevišķos K–Rauta veikalos šāda veida spuldzes vairs nav nopērkamas,

Neatkarīgajai atklāja K–Rauta elektroinstalāciju un apgaismes nodaļas vadītājs Jānis Putniņš. «Spuldžu ražotāji ir informējuši veikalu tīklu K–Rauta, ka turpmāk vairs nesaņemsim 60 W kvēlspuldzes. Individuālu mājokļu īpašnieki neizrāda pastiprinātu interesi par kvēlspuldžu iegādi ilgāka laika rezervei. Iespējams, cilvēki par šo jaunumu nav informēti, tomēr arī redzams, ka viņi arī līdz šim aizvien vairāk iegādājās ekonomiskās, nevis kvēlspuldzes. Savukārt firmu pārstāvji īsā laikā ir izpirkuši gandrīz visas 60 W kvēlspuldzes, kas bija veikalu tīkla K–Rauta krājumos. Atsevišķos veikalos šāda veida spuldzes vairs nav nopērkamas, bet citos to pietiks aptuveni nedēļu ilgai tirdzniecībai. Lielāks kvēlspuldžu daudzums vēl pieejams tikai K–Rauta veikalā Kārļa Ulmaņa gatvē Rīgā. Vienā 60 W kvēlspuldžu iepakojumā ir 10 spuldžu, un rezervju veidotāji iegādājas uzreiz vidēji pa pieciem līdz astoņiem iepakojumiem,» stāstīja J. Putniņš. Pēc viņa teiktā, K–Rauta nav speciāli veicis lielāku kvēlspuldžu rezerves iepirkumu. Lai arī kvēlspuldzes maksā lētāk, tomēr esot redzams, ka iedzīvotāji ir sapratuši līdzvērtīgu gaismu sniedzošo ekonomisko spuldžu izdevīgumu. Tās ir ekonomiskākas, kalpo ilgāk, akciju laikā nopērkamas par latu gabalā. Savukārt vienas 60 W kvēlspuldzes cena ir 0,21 lats.

Tajā pašā laikā atsevišķās tirdzniecības vietās un interneta veikalos joprojām var nopirkt arī 100 W, gan 75 W spuldzes, lai gan to tirdzniecības ierobežojums stājās spēkā attiecīgi 2009. un 2010. gadā. Šobrīd 75 W spuldzes cena interneta veikalos svārstās no 28 līdz 30 santīmiem. Pirms gada šādas spuldzes varēja nopirkt par 17 santīmiem.

Pērk ekonomijai, ne labsajūtai

Pie Rimi lielveikala K. Barona ielā sastaptā Ausmas kundze, kura šajā veikalā bija nopirkusi piecas 60 vatu kvēlspuldzes, Neatkarīgajai atzina, ka viņai kvēlspuldzes patīkot daudz labāk nekā modernās ekonomiskās spuldzes, tāpēc viņa nolēmusi iegādāties tās ar rezervi, jo drīzumā, iespējams, tās vairs nevarēs nopirkt. «Esmu izmēģinājusi arī ekonomiskās spuldzes, taču nekādu lielo ekonomiju nejutu. Tās ir dārgākas un nebūt nekalpo tik ilgi, kā tiek solīts. Kad tās ir izdegušas, ekonomiskās spuldzes jānodod speciālās vietās. Es nemaz nezinu, kur tādas ir. Kvēlspuldzēm ir patīkamāka gaisma, turklāt es nemaz tik daudz nededzinu gaismu, lai justu lielu atšķirību elektrības rēķinā,» sacīja Ausma.

Savukārt Ozolnieku novadā privātmājā dzīvojošais Otto Neatkarīgajai skaidroja, ka jau kopš 2008. gada izdegušo kvēldiegu spuldžu vietā viņš konsekventi pirka ekonomiskās spuldzes un ar tām aizvietoja izdegušās vecmāmiņas. «Kopumā esmu nomainījis 40 spuldžu. Lai gan spuldžu ražotāji bija solījuši, ka tās darbosies piecus gadus, desmit no tām šo trīs gadu laikā ir izdegušas, un tās nācās nomainīt. Es neprotestēju, jo izdega tās spuldzes, kuras praktiski dega visu laiku, tāpēc arī ražotāju paredzētās stundas notērējās ātrāk nekā piecu gadu laikā. Tomēr, neskatoties uz to, ekonomija ir acīm redzama. Spuldžu nomaiņa man izmaksāja 80 latu, bet naudas izteiksmē ietaupīju 25 procentus, lai gan elektroierīču klāsts mūsu mājā pieauga,» Neatkarīgajai stāstīja Otto. Šobrīd, mainot spuldzes, viņš rīkotos gudrāk, proti, vietās, kur nepieciešama tikai dežūrgaisma, viņš izmantotu LED spuldzes, jo tās ir vēl ekonomiskākas un kalpo ilgāk, un noteikti vairs nepirktu ķīniešu lētās ekonomiskās spuldzes. Otto iesaka uzreiz pirkt kvalitatīvas, kaut arī dārgākas ekonomiskās spuldzes.

Cer uz ietaupījumu

Nākamā gada 1. septembrī tiks ierobežota arī 40 W un 25 W kvēlspuldžu pārdošana. Kvēlspulžu vietā Eiropas Savienība iesaka izmantot ekonomiskās spuldzes. Kā galvenā ekonomisko fluorescento spuldzīšu priekšrocība tiek minēta to spēja kalpot ilgāk un patērēt mazāk elektroenerģijas. Parastās kvēlspuldzes 90% patērētās elektroenerģijas pārvērš siltumā un tikai 10% – gaismā. Pēc EK domām, pārejot no kvēldiega spuldzēm uz ekonomiskajām, elektrības patēriņš mājsaimniecībās samazināšoties par 10–15%, bet kopumā visi ES iedzīvotāji ietaupīšot 40 teravatstundu elektroenerģijas.

Avots: nra.lv

820 skatījumi




Video

Baltijas pētījums: cilvēki vēlas strādāt organizācijā ar labu reputāciju un talantīgiem kolēģiem

03/12/2025

Nozīmīgākie motivējošie faktori Baltijā, kas nosaka darba devēja izvēli, ir uzņēmuma laba reputācija, talantīgi cilvēki kolektīvā, kā arī iedvesmojoša uzņēmuma attīstības vīzija...

Lasīt tālāk
Video

Biedrība: Ceturtdaļai spēlētāju nav svarīgi, vai azartspēļu vietne ir legāla

03/12/2025

2025. gadā strauji palielinājies to regulāro spēlētāju īpatsvars, kuriem ir pilnīgi nesvarīgi, ka azartspēļu operators, kura interneta vietnē tas spēlē, ir licencēts Latvijā: 24,8%...

Lasīt tālāk
Video

Saeima rīt galīgajā lasījumā sāks skatīt nākamā gada valsts budžeta projektu

02/12/2025

Saeima trešdien, 3. decembrī, sāks skatīt 2026. gada valsts budžeta projektu. Sēdes darba kārtībā otrajā – galīgajā – lasījumā ir likuma projekts “Par valsts budžetu 2026. gadam...

Lasīt tālāk
Video

Vidējais atalgojums pirms nodokļu nomaksas – 1835 eiro

01/12/2025

2025. gada 3. ceturksnī vidējā bruto darba samaksa valstī bija 1835 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Salīdzinot ar 2024. gada 3. ceturksni, mēneša vidējais atalgojums...

Lasīt tālāk
Video

FM: ražojošās nozares trešajā ceturksnī nodrošina ekonomiskās izaugsmes paātrinājumu

28/11/2025

Latvijas ekonomikas izaugsme pēc krituma iepriekšējos divos gados šogad ir atjaunojusies un trešajā ceturksnī paātrinājusies līdz 2,5% pret pagājušā gada attiecīgo ceturksni, liecina...

Lasīt tālāk
Video

Pēc Ekonomikas ministrijas rosinājuma atsaukta AS “Rīgas siltums” padome

28/11/2025

28. novembrī norisinājās AS “Rīgas siltums” (RS) akcionāru ārkārtas sanāksme, kurā tika pieņemts lēmums atsaukt visu padomes sastāvu. Vienlaikus akcionāru sapulcē tika nolemts samazināt...

Lasīt tālāk
Video

Lai iedzīvotājiem samazinātu izmaksas par centralizēto siltumapgādi Rīgā, neatkarīgajiem siltumenerģijas ražotājiem plānots noteikt regulētu tarifu

28/11/2025

Lai Rīgas iedzīvotāji nepārmaksātu par siltumu, Saeima ceturtdien, 27.novembrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus Enerģētikas likumā. Tie paredz noteikt neatkarīgajiem siltumenerģijas...

Lasīt tālāk
Video

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība aicina nepieļaut trauksmes raisīšanu pierobežas iedzīvotājos

27/11/2025

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) aicina valsts augstākās amatpersonas savos izteikumos un lēmumos ievērot maksimālu atbildību, jo īpaši jautājumos, kas skar cilvēkus, kuri...

Lasīt tālāk
Video

Valsts budžeta izdevumus vidējā termiņā plānots samazināt par 844 miljoniem eiro

27/11/2025

Trešdien, 26. novembrī, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija noslēdza darbu pie 2026. gada valsts budžeta un vidējā termiņa budžeta ietvara, nolemjot to virzīt izskatīšanai Saeimā...

Lasīt tālāk
Video

Valsts kontroles likuma zaudējumu piedziņas mehānisms darbojas, bet jāpilnveido

26/11/2025

Valsts kontrole ir veikusi izvērtējumu par to, kā pēdējo piecu gadu laikā darbojusies tai piešķirtā funkcija – lemt par nelikumīgas rīcības rezultātā nodarīto zaudējumu piedziņu....

Lasīt tālāk