• Tweet

Kolektīvās iepirkšanās portāli Latvijā jau sen vairs nedarbojas pēc sākotnējās ieceres, proti, pārdodot preces vai pakalpojumus vairākumā, tās iespējams pircējiem piedāvāt par draudzīgāku cenu.

Šobrīd šie portāli lielākoties ir kā internetveikalu un kuponu tirdzniecības mistrojums, kura galvenais pircēju pievilināšanas āķis ir pēc iespējas lielāka atlaide.

Sūdzas par maldināšanu

Neatkarīgā vakar pārlūkoja šo portālu piedāvājumu un secināja, ka nemaz nav tik viegli pārliecināties, vai piedāvātā atlaide ir reāla, jo daļu preču vispār Latvijā nekur citur nevar nopirkt kā tikai konkrētajā portālā. Savukārt daudzas uzrādīto sadarbības partneru mājaslapas vai konkrētās to sadaļas tieši šobrīd ir veidošanas stadijā, tajās nav informācijas par identiska piedāvājuma cenu vai vispār šāda prece netiek piedāvāta.

Neatkarīgās lasītāja Linda no Ziepniekkalna sašutusi stāstīja, ka pērn portālā cherry.lv iegādājusies abonementu sporta klubā Sportima ar 41% atlaidi, kas maksāja 33 latus standarta 56 latu vietā. Taču, kad Linda devās uz nodarbībām, izrādījās, ka cherry kupons ļauj izmantot nodarbības tikai līdz pulksten 16, tātad tas ir pielīdzināms abonementam ar laika ierobežojumu. «Tā ir tīrā pircēju apmuļķošana, jo šāds abonements maksā 40 latu. Man nav iebildumu pret cenu vai pret to, ka uz sporta klubu jādodas pa dienu, bet gan pret pircēju maldināšanu, solot 41% atlaidi. Īstenībā atlaide nav lielāka par 20%,» rēķināja Linda.

Arī PTAC atzīst, ka situācija, kad portālā uzrādītā atlaide atšķiras no reālās, var tikt vērtēta kā patērētāju maldinoša komercprakse un tā var tikt sodīta. Tomēr nekādu kompensāciju vai papildu atlaidi likums neprasa piemērot. Vienīgais, ko pircējs var darīt, – informēt par šo situāciju PTAC un, pirms izdarīt pirkumu, pārbaudīt informāciju par sniegto preci/pakalpojumu, arī par atlaides patiesumu.

Ja kvalitāte klibo

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) pērn saņēma 148 oficiālas sūdzības par kolektīvās iepirkšanās portāliem, un aptuveni 200 konsultāciju pieprasījumu e-pastā. Šogad līdz februāra vidum centrs jau saņēmis piecas oficiālas sūdzības. PTAC Patērētāju informēšanas un komunikāciju daļas vecākā konsultante Liene Kindzule Neatkarīgajai stāstīja, ka patērētāji PTAC ir sūdzējušies ne tikai par maldinošām atlaidēm, bet arī par līguma noteikumiem neatbilstošām precēm un pakalpojumiem, piemēram, par to, ka patērētājs pēc pirkuma apmaksas un kupona saņemšanas tomēr preci vai pakalpojumu nesaņem vispār. Tāpat esot bijuši gadījumi, kad patērētājs nav bijis apmierināts ar saņemtās preces vai pakalpojuma kvalitāti.

Ja veikalā iegādātais zābaku pāris saplīst vai piens pakā ieskābis, pircēji var vērsties pie veikalnieka ar pretenzijām, taču ko darīt situācijā, ja nekvalitatīvā prece iegādāta ar iepirkšanās portālu starpniecību, bet preces ražotājs ir nezināms, jo īpaši gadījumos, ja, piemēram, kuponu pret veļu var apmainīt kancelejas preču veikalā?

«Tāpēc pirms iegādāties preces vai pakalpojumu kolektīvās iepirkšanās portālā, vispirms aicinām pievērst uzmanību, vai portālā ir pieejama informācija par pašu iepirkšanās portālu (juridiskais nosaukums, reģistrācijas numurs, kontaktinformācija u.c.), kā arī rūpīgi apskatīt, vai arī preces ražotājs/tirgotājs ir norādījis informāciju par sevi, tajā skaitā kontaktinformāciju. Tā būs īpaši būtiska, ja būs radušās problēmas ar iegādāto preci,» sacīja L. Kindzule. Pēc viņas skaidrotā, patērētājs var vērsties gan pie kolektīvā iepirkšanās portāla, gan pie preces ražotāja/tirgotāja.

Turklāt iespēja cīnīties par savu taisnību ir ne tikai tādos gadījumos, kad saņemta nekvalitatīva prece, bet arī tad, ka patērētājs nav apmierināts ar pakalpojuma, piemēram, friziera, kosmetologa, kvalitāti.

«Arī šādos gadījumos patērētājs var vērsties pie pakalpojuma sniedzēja ar pretenzijām. Sākotnēji patērētājiem iesakām vienoties ar komersantu par abām pusēm izdevīgu risinājumu. Patērētājs šādā gadījumā var, piemēram, pieprasīt trūkumu novēršanu, pieprasīt samazināt pakalpojuma cenu vai pakalpojuma sniedzējam atcelt līgumu un atmaksāt par pakalpojumu samaksāto naudas summu. Ja neizdodas atrisināt jautājumu sarunu ceļā, patērētājam ir tiesības vērties pie pakalpojuma sniedzēja ar rakstisku iesniegumu. Savukārt pakalpojuma sniedzēja pienākums ir 10 dienu laikā sniegt patērētājam atbildi. Ja pakalpojuma sniedzējs neievēro normatīvajos aktos noteikto kārtību, patērētājs var vērsties arī Patērētāju tiesību aizsardzības centrā, kas var iesaistīties strīda risināšanā,» sacīja L. Kindzule.

Soda par negodīgu rīcību

Patērētāju sašutums portālā sudzibas.lv gan liecina, ka portāli un to sadarbības partneri – ražotāji vai tirgotāji – problēmu risināšanā nemaz nav tik aktīvi, kā vajadzētu. Patērētājiem ir bijis jāgaida mēnešiem naudas atdošana vai pat vispār jāpaliek bešā. Pērn bēdīgi slavenie portāli kupon.lv un orangelife.lv, kuri palika parādā patērētājiem vairāk nekā 17 000 latu par nenotikušiem ceļojumiem, joprojām nav atmaksājuši pircējiem naudu.

Avots: nra.lv /Ilze Šteinfelde