Kariņš par budžeta veidošanu: Partijām ir jāsaprot, ka nauda kokos neaug
Neviens koalīcijas partneru priekšlikums nav ļauni domāts, bet visiem kopā ir jāsaprot situācija un jāvienojas, intervijā LTV raidījumā “Rīta Panorāma” pauda Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Viņš norādīja, ka, lai arī valdības koalīcijas partneriem, kuri piedāvā piešķirt papildu naudu dažādiem mērķiem, ir labi nodomi, “nauda kokos neaug”.
“No visām situācijām, kurās es esmu bijis, šī nav no vienkāršākajām. Nauda neaug kokos, mums ir jātiek galā ar tām iespējām, kādas ir. Mēs esam tuvu tam [valdības spējai vienoties par budžetu], bet reizēm tas ir nogurdinoši,” izteicās Kariņš.
Pēc viņa sacītā, ir idejas “pacelt kādu nodokli”, lai palielinātu pārdalāmo finansējumu, vai “ieiet iekšā kādās rezervēs vai kapitālsabiedrību dividendēs”, lai būtu vairāk naudas, ko tērēt.
Tikmēr Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš šorīt intervijā Latvijas Radio pauda cerību, ka valdība pildīs savu priekšgājēju solījumus, ka trīs gadus pēc nodokļu reformas “netiks raustīti vismaz būtiskākie nodokļi” un nodokļu jautājumiem tiešām ķersies klāt tikai pēc nākamā gada budžeta pieņemšanas.
Jau vēstīts, ka ministriju papildu finansējuma pieprasījumi 2020. gadam kopā veido 953,5 miljonus eiro, 2021. gadam – 1 817,4 miljonus eiro un 2022. gadam – 2 139,3 miljonus eiro.
Vislielāko finansējumu prioritāro pasākumu īstenošanai pieprasījusi Veselības ministrija (2020. gadam – 279,4 miljonus eiro). Izglītības un zinātnes ministrijai papildus nepieciešamais finansējums nākamajā gadā veido 128,7 miljonus eiro.
Saistībā ar Ministru prezidenta doto uzdevumu kā papildu finansējuma pieprasījums ir iekļauts Administratīvi teritoriālās reformas īstenošana. Tās īstenošanai 2020. gadam pieprasīts finansējums 1,1 miljons eiro, 2021. gadam 83 miljoni eiro, 2022. gadam 123,8 miljoni eiro un 2023. gadam 101,4 miljoni eiro, tai skaitā prioritāri sakārtojamiem autoceļiem atbilstoši Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un VAS “Latvijas Valsts ceļi” kritērijiem.
Satiksmes ministrija 2020. gadam papildus pieprasījusi 123,2 miljonus eiro. Iekšlietu ministrijas prioritārajiem pasākumiem nākamajā gadā nepieciešams papildu 88,1 miljons eiro, Zemkopības ministrijai 51,2 miljoni eiro un Labklājības ministrijai 40,5 miljoni eiro. Ekonomikas ministrijas prioritārajiem pasākumiem nākamajā gadā nepieciešami papildu 34,6 miljoni eiro, Finanšu ministrijai 30,1 miljons eiro, Kultūras ministrijai 28,8 miljoni eiro, Tieslietu ministrijai 15,4 miljoni eiro, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai 15,1 miljons eiro, savukārt Ārlietu ministrijai 14,2 miljoni eiro.
Foto: Valsts kanceleja
Vēl par tēmu:
Piektdien gaidāmas ļoti stipras pērkona lietusgāzes, brīvdienas nokrišņu daudzums mazināsies
Šonedēļ laikapstākļus Latvijā nosaka aktīvi cikloni, līdz ar ko debesis lielākoties ir klājuši mākoņi un valsts teritoriju šķērsojušas vairākas nokrišņu zonas - daudzviet lija,...
Lasīt tālākKriminālvajāšanai nodots process par bezvēsts pazudušā bērna nāvi Rēzeknes novadā
Šā gada 1. februārī Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirkņa amatpersonas saņēma informāciju, ka Rēzeknes novada Lendžu pagastā no mājas izgājis un bezvēsts...
Lasīt tālākŠonedēļ gaidāms lietains laiks
Jaunajā darba nedēļā laikapstākļus turpinās noteikt ciklonu darbība. Debesis lielākoties būs mākoņainas, tikai brīžiem uzspīdēs saule. Nokrišņi gaidāmi visā valsts teritorijā –...
Lasīt tālākNedēļas izskaņā siltums atkāpsies un kļūs lietaināks
Šī darba nedēļa Latvijā iesākās ar mainīgiem laika apstākļiem. Pirmdien un otrdien visā valstī pūta brāzmains vējš, bet nedēļas otrajā pusē, pastiprinoties anticiklona ietekmei,...
Lasīt tālākLatvijā ieviesta šūnu apraide – jauns rīks agrīnās brīdināšanas sistēmā iedzīvotāju drošībai
No 2025. gada 1. jūlija Latvijā ir ieviesta šūnu apraide – efektīvs un mūsdienīgs risinājums sabiedrības brīdināšanai ārkārtas situācijās. Šūnu apraide papildina jau esošos informēšanas...
Lasīt tālākLaika zīmju vērotājs prognozē, kāds varētu būt jūlijs
Laika zīmju vērotājs Vilis Bukšs ir prognozējis, kāds būs jūlijs. “Ticējums saka, kāds janvāris, tāds jūlijs. Ja janvāris sauss un auksts, tad jūlijs sauss un karsts. Ja mīksts...
Lasīt tālākEkonomikas ministrs: Rīgas siltuma tarifa paaugstināšanai nav pamata
Ņemot vērā publiski izskanējušo informāciju par AS “Rīgas siltums” plāniem palielināt siltumenerģijas tarifu, ekonomikas ministrs Viktors Valainis uzsver, ka no Ekonomikas ministrijas...
Lasīt tālākPartnerības pirmais gads Latvijā – simtiem pāru reģistrējuši attiecības ar juridisku spēku
Šodien, 2025. gada 1. jūlijā, aprit gads kopš Latvijā ieviests Partnerības institūts. Tas piešķir tiesības divām pilngadīgām personām - neatkarīgi no dzimuma - juridiski nostiprināt...
Lasīt tālākFM: Līdz ar ES fondu izdevumu kāpumu šā gada piecos mēnešos kopbudžetā 420 miljonu eiro deficīts
Atbilstoši Valsts kases datiem 2025. gada piecos mēnešos konsolidētajā kopbudžetā bija deficīts 419,8 miljonu eiro apmērā, turpretī maija beigās pērn kopbudžetā bija pārpalikums 253,2...
Lasīt tālākNedēļas vidū termometra stabiņš vietām varētu pietuvoties +30°
Jūnijā Latvijas laika apstākļus noteica vairāku ciklonu darbība – daudzas dienas bija mākoņainas, lietainas, vēsas un vējš bija brāzmains. Jaunās nedēļas sākumā aizejošais ciklons...
Lasīt tālāk