• Rīga
    Clear
    19°C
     
29/11/2019, Kategorija: Ekonomika

2019. gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar 2018. gada 3. ceturksni, iekšzemes kopprodukts (IKP) pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem datiem ir palielinājies par 2,9 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati. Faktiskajās cenās IKP 3. ceturksnī bija 8,1 miljards eiro.

Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem IKP palielinājās par 0,7 %.

2019. gada 3. ceturksnī lauksaimniecības nozarē (pēc provizoriskajiem aprēķiniem) vērojams būtisks pieaugums par 29,5 % (galvenokārt augkopībā), savukārt mežsaimniecības un mežizstrādes nozare un zivsaimniecības nozare ir samazinājušās par 3,7 % un 18,7 %.

Ieguves rūpniecībā samazinājums bija gan smilts un grants karjeru izstrādē par 21,2 %, gan kūdras ieguvē – par 7,3 %.

Apstrādes rūpniecības pievienotā vērtība pieaugusi par 4,1 %. To veicināja ražošanas apjomu pieaugums četrās no lielākajām apstrādes rūpniecības nozarēm: gatavo metālizstrādājumu ražošanā un datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā – par 21,3 %, būvmateriālu ražošanā – par 2,5 %, pārtikas produktu ražošanā – par 0,9 %.

Savukārt samazinājums par 2,7 % vērojams koksnes un koka izstrādājumu ražošanā, kas ir lielākā apstrādes rūpniecības nozare. Negatīvi nozares attīstību ietekmēja arī ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanas kritums par 6,9 %, apģērbu ražošanas – par 6,7 %, gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošanas – par 5,0 % un dzērienu ražošanas – 4,3 %.

Būvniecības produkcijas apjoms palielinājās par 5,9 %. Būvniecības apjomu pieaugums vērojams gandrīz visās nozarēs: ēku būvniecība pieauga par 11,7 %, inženierbūvniecības apjoms – par 2,1 % (tajā skaitā, ceļu un dzelzceļu būvniecībā vērojams pieaugums par 3,0 %, pārējā inženierbūvniecībā – par 24,0 %, savukārt pilsētsaimniecības infrastruktūras objektu būvniecība nozares attīstību ietekmēja negatīvi, kritums par 4,6 %). Specializētie būvdarbi veikti par 2,4 % vairāk nekā pērn.

Mazumtirdzniecība palielinājās par 1,9 %, tajā skaitā pārtikas preču mazumtirdzniecība palielinājusies par 0,1 %, bet nepārtikas preču tirdzniecība (ieskaitot auto degvielas tirdzniecību degvielas uzpildes stacijās) pieaugusi par 3,0 %. Automobiļu un motociklu vairumtirdzniecība, mazumtirdzniecība un remonts palielinājās par 13,3 %, bet vairumtirdzniecībā vērojams pieaugums par 6,6 %.

Transporta un uzglabāšanas nozarē samazinājums par 4,6 %, ko ietekmēja kravu pārvadājumu samazināšanās par 5,4 %, uzglabāšanas un transporta palīgdarbību sniegto pakalpojumu apjoma samazinājums par 12,7 %, pasažieru pārvadājumu pieaugums par 7,3 %, pasta un kurjeru darbību palielinājums par 23,8 %.

Izmitināšanas un ēdināšanas nozaru sniegto pakalpojumu apjoms palielinājies par 9,4 %, tajā skaitā izmitināšanā – par 5,3 %, bet ēdināšanas pakalpojumu sniegšana palielinājās par 11,3 %.

Informācijas un komunikāciju pakalpojumu nozaru attīstība samazinājusies par 0,3 %, tajā skaitā telekomunikāciju nozare – par 9,0 %, savukārt pieaugums vērojams datorprogrammēšanā un konsultēšanā – par 2,8 % un informācijas pakalpojumu nozarēs – par 6,2 %.

Finanšu un apdrošināšanas nozarē kritumu 14,3 % apmērā ietekmēja visas nozares: finanšu pakalpojumu darbības samazinājās par 14,1 %, apdrošināšanas un pensiju uzkrāšanas nozare – par 12,7 %, bet finanšu pakalpojumus un apdrošināšanas darbības papildinošas darbības – par 15,3 %. Lielākā ietekme uz nozares kritumu bija monetāro finanšu iestāžu pievienotās vērtības samazinājumam, kuru noteica straujš izdevumu pieaugums (galvenokārt komisijas naudas izdevumi un pārējie administratīvie izdevumi). Apdrošināšanas un pensiju uzkrāšanas nozarē samazinājumu ietekmēja privāto pensiju plānu (3. pensiju līmenis) izmaksātā papildpensijas kapitāla pieaugums, kamēr nedzīvības apdrošināšanā ir vērojams neliels pieaugums.

Profesionālo, zinātnisko un tehnisko nozaru sniegto pakalpojumu apjomi palielinājušies par 8,2 %, no tā: centrālo biroju darbība un konsultēšana komercdarbībā un vadībzinībās – par 20,6 %, arhitektūras un inženiertehniskie pakalpojumi, tehniskā pārbaude un analīze – par 11,8 %, citu profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu jomā – par 16,8 %, savukārt samazinājums par 2,3 % vērojams reklāmas un tirgus izpētes pakalpojumos.

Produktu nodokļu (pievienotās vērtības nodoklis, akcīzes un muitas nodokļi) apjoms 2019. gada 3. ceturksnī samazinājies par 0,4 %.

Turpinot augt mājsaimniecību pirktspējai, mājsaimniecību izdevumi galapatēriņam 2019. gada 3. ceturksnī salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo ceturksni palielinājās par 5,1 %. Mājsaimniecību izdevumi pārtikas produktu iegādei palielinājušies par 0,9 %, transportam (sabiedriskais transports, transporta līdzekļu iegāde un ekspluatācija) – par 9,6 %, atpūtas un kultūras pasākumiem – par 6,9 %. Mājsaimniecību izdevumi par mājokli, kurus veido tēriņi par mājokļa īri, uzturēšanu un remontu, ūdensapgādi, elektroenerģiju, gāzi un citu kurināmo, palielinājušies par 3,1 %. Šīs izdevumu grupas veido 58 % no visiem kopējiem mājsaimniecību izdevumiem.

Valdības galapatēriņa izdevumi palielinājušies par 3,2 %.

Ieguldījumi bruto pamatkapitāla veidošanā palielinājušies par 4,8 %. Ieguldījumi mājokļos, citās ēkās un būvēs palielinājās par 5,6 %. Ieguldījumi mašīnās un iekārtās (tai skaitā transporta līdzekļos) pieauguši par 1,1 % un intelektuālā īpašuma produktos (pētniecība, datoru programmatūra, datubāzes, autortiesības u.c.) – par 17,4 %.

Preču un pakalpojumu eksporta apjomi 3. ceturksnī palielinājušies par 5,6 %, tai skaitā preču eksporta (69 % no kopējā eksporta) – par 5,5 % un pakalpojumu eksporta – par 5,9 %.

Preču un pakalpojumu imports palielinājies par 1,0 %. Preču imports, kas veido 84 % no kopējā importa, palielinājās par 1,0 %, bet pakalpojumu imports – par 0,6 %.

2019. gada 3.ceturksnī, salīdzinot ar 2018. gada 3. ceturksni, faktiskajās cenās par 9,1 % palielinājās kopējais darbinieku atalgojums, tai skaitā kopējā darba alga – par 9,2 % un darba devēju sociālās iemaksas – par 8,6%. Visstraujāk kopējais darbinieku atalgojums palielinājās būvniecībā – par 14,1 %, informācijas un komunikāciju pakalpojumu nozarē par 9,8 % un apstrādes rūpniecībā – par 8,7 %.

Kopējais darba algas fonds un tā izmaiņas

Bruto darbības koprezultāts un jauktais ienākums palielinājās par 1,8 %, bet ražošanas un importa nodokļu un subsīdiju saldo palielinājies par 3,7 %.

Iespējamās izmaiņas valdības sektora aprēķinos, maksājumu bilancē un finanšu pakalpojumu nozarēs, kā arī biznesa pakalpojumu indeksi tiks ņemti vērā IKP aprēķinos un ceturkšņa nacionālo kontu sabalansēšanā 85. dienā pēc pārskata ceturkšņa. Atjaunotā informācija būs pieejama CSP datubāzēs 20. decembrī.

757 skatījumi




Video

Kariņš: Mediķu atalgojumu varētu palielināt, ja tiktu maksātas līdzvērtīgas minimālās sociālās iemaksas

01/07/2020 | Autors: Anete Jansone, Labdien.lv

Lai palielinātu finansējumu veselības aprūpei, tostarp paaugstinātu atalgojumu nozarē strādājošajiem, pašlaik valdībā tiek vērtēta iespēja ieviest minimālu sociālo ienākumu līmeni,...

Lasīt tālāk
Video

Straujš nodokļu ieņēmumu samazinājums var apdraudēt valsts budžeta izpildi

26/06/2020

Covid-19 izraisītā krīze, kuras tiešā ietekme Latvijā bija jūtama no marta vidus, jau būtiski ietekmējusi Latvijas ekonomikas izaugsmes rādītājus un pandēmijas ierobežošanai noteiktie...

Lasīt tālāk
Video

Garantētais minimālais ienākumu līmenis neatbilst Satversmei

25/06/2020

Satversmes tiesa (ST) šodien atzina, ka garantētais minimālais ienākumu (GMI) līmenis neatbilst Satversmei. Lieta ierosināta pēc tiesībsarga Jura Jansons pieteikuma. Tiesībsargs uzskata,...

Lasīt tālāk
Video

FM šim gadam saglabā IKP krituma prognozi 7% apmērā

18/06/2020

Uzsākot 2021.gada valsts budžeta sagatavošanu, Finanšu ministrija (FM) ir izstrādājusi makroekonomisko rādītāju prognozes 2020.-2023.gadam. Prognozes ņem vērā Covid-19 izraisītās krīzes...

Lasīt tālāk
Video

Kariņš: Atlaižu režīmos strādājošajiem nodokļi varētu augt

17/06/2020 | Autors: Anete Jansone, Labdien.lv

Latvijā "standarta nodokļu režīmā" strādājošajiem nodokļus celt nevar atļauties, bet atlaižu režīmos strādājošajiem tie gan varētu augt, trešdien intervijā LTV "Rīta panorāmā"...

Lasīt tālāk
Video

Reirs: Lai nodrošinātu algu celšanu mediķiem un skolotājiem, ir jāpārskata nodokļu sistēma

16/06/2020 | Autors: Anete Jansone, Labdien.lv

Finanšu ministrija (FM) nāks klajā ar piedāvājumu, kā celt algas mediķiem un skolotājiem, šorīt intervijā LTV raidījumā “Rīta panorāma” sacīja finanšu ministrs Jānis Reirs (JV). "Es...

Lasīt tālāk
Video

Policija lūdz sākt kriminālvajāšanu pret septiņu uzņēmumu valdes locekļiem par krāpšanu ar OIK atļaujām

15/06/2020 | Autors: Nekā personīga, TV3

Pirms vairāk nekā diviem gadiem TV3 raidījuma “Nekā Personīga” atklātās afēras rezultātā obligātās iepirkuma komponeneti (OIK) licenci zaudēja vairāki desmiti komersantu. Ekonomikas...

Lasīt tālāk
Video

Kariņa valdība spiež uzņēmējus krāpties

11/06/2020 | Autors: Labdien.lv

Līdz 30. jūnijam visiem uzņēmumiem un pašnodarbinātajiem, kuri Covid-19 krīzes dēļ ir nonākuši dīkstāvē, ir iespēja saņemt valsts nodrošināto atbalstu un nodokļu samaksas termiņa...

Lasīt tālāk
Video

Ēnu ekonomika Latvijā ir samazinājusies minimāli

10/06/2020

Šodien ikgadējās Ēnu ekonomikas konferences laikā publiskotie SSE Riga “Ēnu ekonomikas indeksa Baltijas valstīs” rezultāti liecina, ka ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2019. gadā ir samazinājies...

Lasīt tālāk
Video

Vidējais patēriņa cenu līmenis gada laikā samazinājās par 0,6 %

08/06/2020

2020. gada maijā, salīdzinot ar 2019. gada maiju, vidējais patēriņa cenu līmenis* samazinājās par 0,6 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Precēm cenas samazinājās...

Lasīt tālāk