• Rīga
    Partly cloudy
    1°C
     
29/11/2019, Kategorija: Ekonomika

2019. gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar 2018. gada 3. ceturksni, iekšzemes kopprodukts (IKP) pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem datiem ir palielinājies par 2,9 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati. Faktiskajās cenās IKP 3. ceturksnī bija 8,1 miljards eiro.

Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem IKP palielinājās par 0,7 %.

2019. gada 3. ceturksnī lauksaimniecības nozarē (pēc provizoriskajiem aprēķiniem) vērojams būtisks pieaugums par 29,5 % (galvenokārt augkopībā), savukārt mežsaimniecības un mežizstrādes nozare un zivsaimniecības nozare ir samazinājušās par 3,7 % un 18,7 %.

Ieguves rūpniecībā samazinājums bija gan smilts un grants karjeru izstrādē par 21,2 %, gan kūdras ieguvē – par 7,3 %.

Apstrādes rūpniecības pievienotā vērtība pieaugusi par 4,1 %. To veicināja ražošanas apjomu pieaugums četrās no lielākajām apstrādes rūpniecības nozarēm: gatavo metālizstrādājumu ražošanā un datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā – par 21,3 %, būvmateriālu ražošanā – par 2,5 %, pārtikas produktu ražošanā – par 0,9 %.

Savukārt samazinājums par 2,7 % vērojams koksnes un koka izstrādājumu ražošanā, kas ir lielākā apstrādes rūpniecības nozare. Negatīvi nozares attīstību ietekmēja arī ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanas kritums par 6,9 %, apģērbu ražošanas – par 6,7 %, gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošanas – par 5,0 % un dzērienu ražošanas – 4,3 %.

Būvniecības produkcijas apjoms palielinājās par 5,9 %. Būvniecības apjomu pieaugums vērojams gandrīz visās nozarēs: ēku būvniecība pieauga par 11,7 %, inženierbūvniecības apjoms – par 2,1 % (tajā skaitā, ceļu un dzelzceļu būvniecībā vērojams pieaugums par 3,0 %, pārējā inženierbūvniecībā – par 24,0 %, savukārt pilsētsaimniecības infrastruktūras objektu būvniecība nozares attīstību ietekmēja negatīvi, kritums par 4,6 %). Specializētie būvdarbi veikti par 2,4 % vairāk nekā pērn.

Mazumtirdzniecība palielinājās par 1,9 %, tajā skaitā pārtikas preču mazumtirdzniecība palielinājusies par 0,1 %, bet nepārtikas preču tirdzniecība (ieskaitot auto degvielas tirdzniecību degvielas uzpildes stacijās) pieaugusi par 3,0 %. Automobiļu un motociklu vairumtirdzniecība, mazumtirdzniecība un remonts palielinājās par 13,3 %, bet vairumtirdzniecībā vērojams pieaugums par 6,6 %.

Transporta un uzglabāšanas nozarē samazinājums par 4,6 %, ko ietekmēja kravu pārvadājumu samazināšanās par 5,4 %, uzglabāšanas un transporta palīgdarbību sniegto pakalpojumu apjoma samazinājums par 12,7 %, pasažieru pārvadājumu pieaugums par 7,3 %, pasta un kurjeru darbību palielinājums par 23,8 %.

Izmitināšanas un ēdināšanas nozaru sniegto pakalpojumu apjoms palielinājies par 9,4 %, tajā skaitā izmitināšanā – par 5,3 %, bet ēdināšanas pakalpojumu sniegšana palielinājās par 11,3 %.

Informācijas un komunikāciju pakalpojumu nozaru attīstība samazinājusies par 0,3 %, tajā skaitā telekomunikāciju nozare – par 9,0 %, savukārt pieaugums vērojams datorprogrammēšanā un konsultēšanā – par 2,8 % un informācijas pakalpojumu nozarēs – par 6,2 %.

Finanšu un apdrošināšanas nozarē kritumu 14,3 % apmērā ietekmēja visas nozares: finanšu pakalpojumu darbības samazinājās par 14,1 %, apdrošināšanas un pensiju uzkrāšanas nozare – par 12,7 %, bet finanšu pakalpojumus un apdrošināšanas darbības papildinošas darbības – par 15,3 %. Lielākā ietekme uz nozares kritumu bija monetāro finanšu iestāžu pievienotās vērtības samazinājumam, kuru noteica straujš izdevumu pieaugums (galvenokārt komisijas naudas izdevumi un pārējie administratīvie izdevumi). Apdrošināšanas un pensiju uzkrāšanas nozarē samazinājumu ietekmēja privāto pensiju plānu (3. pensiju līmenis) izmaksātā papildpensijas kapitāla pieaugums, kamēr nedzīvības apdrošināšanā ir vērojams neliels pieaugums.

Profesionālo, zinātnisko un tehnisko nozaru sniegto pakalpojumu apjomi palielinājušies par 8,2 %, no tā: centrālo biroju darbība un konsultēšana komercdarbībā un vadībzinībās – par 20,6 %, arhitektūras un inženiertehniskie pakalpojumi, tehniskā pārbaude un analīze – par 11,8 %, citu profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu jomā – par 16,8 %, savukārt samazinājums par 2,3 % vērojams reklāmas un tirgus izpētes pakalpojumos.

Produktu nodokļu (pievienotās vērtības nodoklis, akcīzes un muitas nodokļi) apjoms 2019. gada 3. ceturksnī samazinājies par 0,4 %.

Turpinot augt mājsaimniecību pirktspējai, mājsaimniecību izdevumi galapatēriņam 2019. gada 3. ceturksnī salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo ceturksni palielinājās par 5,1 %. Mājsaimniecību izdevumi pārtikas produktu iegādei palielinājušies par 0,9 %, transportam (sabiedriskais transports, transporta līdzekļu iegāde un ekspluatācija) – par 9,6 %, atpūtas un kultūras pasākumiem – par 6,9 %. Mājsaimniecību izdevumi par mājokli, kurus veido tēriņi par mājokļa īri, uzturēšanu un remontu, ūdensapgādi, elektroenerģiju, gāzi un citu kurināmo, palielinājušies par 3,1 %. Šīs izdevumu grupas veido 58 % no visiem kopējiem mājsaimniecību izdevumiem.

Valdības galapatēriņa izdevumi palielinājušies par 3,2 %.

Ieguldījumi bruto pamatkapitāla veidošanā palielinājušies par 4,8 %. Ieguldījumi mājokļos, citās ēkās un būvēs palielinājās par 5,6 %. Ieguldījumi mašīnās un iekārtās (tai skaitā transporta līdzekļos) pieauguši par 1,1 % un intelektuālā īpašuma produktos (pētniecība, datoru programmatūra, datubāzes, autortiesības u.c.) – par 17,4 %.

Preču un pakalpojumu eksporta apjomi 3. ceturksnī palielinājušies par 5,6 %, tai skaitā preču eksporta (69 % no kopējā eksporta) – par 5,5 % un pakalpojumu eksporta – par 5,9 %.

Preču un pakalpojumu imports palielinājies par 1,0 %. Preču imports, kas veido 84 % no kopējā importa, palielinājās par 1,0 %, bet pakalpojumu imports – par 0,6 %.

2019. gada 3.ceturksnī, salīdzinot ar 2018. gada 3. ceturksni, faktiskajās cenās par 9,1 % palielinājās kopējais darbinieku atalgojums, tai skaitā kopējā darba alga – par 9,2 % un darba devēju sociālās iemaksas – par 8,6%. Visstraujāk kopējais darbinieku atalgojums palielinājās būvniecībā – par 14,1 %, informācijas un komunikāciju pakalpojumu nozarē par 9,8 % un apstrādes rūpniecībā – par 8,7 %.

Kopējais darba algas fonds un tā izmaiņas

Bruto darbības koprezultāts un jauktais ienākums palielinājās par 1,8 %, bet ražošanas un importa nodokļu un subsīdiju saldo palielinājies par 3,7 %.

Iespējamās izmaiņas valdības sektora aprēķinos, maksājumu bilancē un finanšu pakalpojumu nozarēs, kā arī biznesa pakalpojumu indeksi tiks ņemti vērā IKP aprēķinos un ceturkšņa nacionālo kontu sabalansēšanā 85. dienā pēc pārskata ceturkšņa. Atjaunotā informācija būs pieejama CSP datubāzēs 20. decembrī.

744 skatījumi




Video

Kazāks: Ir cerība, ka nekāds “pelēkais saraksts” mums nedraud

05/12/2019 | Autors: Anete Jansone, Labdien.lv

Lai gan varbūtība, ka Latvija tiks iekļauta Finanšu darījumu darba grupas (FATF) tā sauktajā “pelēkajā sarakstā", ir augsta, ir cerības, ka nekāds “pelēkais saraksts” mums nedraud,...

Lasīt tālāk
Video

Ienākumu deklarācijas aizvien nav iesnieguši 27 600 iedzīvotāju

03/12/2019

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) rīcībā esošā informācija liecina, ka 27 655 iedzīvotāji, kuriem gada ienākumu deklarācija par 2018.gadu ir jāiesniedz obligāti, joprojām to nav izdarījuši....

Lasīt tālāk
Video

Mājsaimniecībām no nākamā gada samazināsies maksa par dabasgāzi

02/12/2019

Mājsaimniecībām no 2020. gada 1. janvāra samazināsies “Latvijas gāzes” dabasgāzes tarifi, liecina paziņojums oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”. 2019. gada 1. janvārī...

Lasīt tālāk
Video

VID vērtēs uzņēmumus, kas maksā aizdomīgi mazus nodokļus

02/12/2019 | Autors: Anete Jansone, Labdien.lv

Valsts ieņēmumu dienests (VID) vērtēs uzņēmumus, kas maksā aizdomīgi mazus nodokļus, intervijā LNT raidījumam “900 sekundes” sacīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore...

Lasīt tālāk
Video

Neskatoties uz mediķu lūgumu, Valsts prezidents izsludina 2020. gada budžetu

28/11/2019

Neraugoties uz mediķu lūgumu budžeta projektu atgriezt Saeimā otrreizējai caurlūkošanai, Valsts prezidents Egils Levits ceturtdien, 28. novembrī, izsludinājis 2020.gada valsts budžetu. Nākamgad...

Lasīt tālāk
Video

Dana Reizniece-Ozola – nodokļu reformas bumba ar laika degli

27/11/2019 | Autors: Anete Jansone, Labdien.lv

Gandrīz divus gadus pēc nodokļu reformas ieviešanas lielākā daļa uzņēmēju un ekspertu ir secinājuši, ka šīs reformas mērķis mazināt ienākumu nevienlīdzību nav attaisnojies un par...

Lasīt tālāk
Video

Latvija iesniegusi EXPO 2020 organizatoriem Final designe

25/11/2019

Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera pirmdien, 25. novembrī, iesniegusi Expo 2020 organizatoriem Final designe jeb Latvijas izpratnē pilnu paviljona...

Lasīt tālāk
Video

EK pieņem atzinumus par eirozonas budžeta plānu projektiem

20/11/2019

Eiropas Komisija (EK) šodien nāca klajā ar saviem atzinumiem par eirozonas dalībvalstu 2020. gada budžeta plāna projektiem, veica pasākumus saskaņā ar Stabilitātes un izaugsmes paktu un pieņēma...

Lasīt tālāk
Video

Reirs: Veselības aprūpei papildu finansējumu iegūs no nodokļu reformas

20/11/2019

Veselības aprūpei finansējumu plānots iegūt no nodokļu sistēmas reformas, šorīt intervijā LNT raidījumam "900 sekundes" sacīja finanšu ministrs Jānis Reirs (JV). Pēc viņa sacītā,...

Lasīt tālāk
Video

Ienākumu deklarācijas nav iesnieguši 20 000 cilvēku; nākamgad sekos piedziņas process

19/11/2019

Valsts ieņēmumu dienestā (VID) ienākumu deklarācijas par pagājušo gadu līdz šim vēl nav iesnieguši apmēram 20 000 iedzīvotāju, kuriem tas bija jādara obligāti, intervijā Latvijas Radio...

Lasīt tālāk