• Tweet

Latvijas valdība astoņos mēnešos izveidojusi pārsteidzoši mazu budžeta deficītu.

Valsts dzīvo pēc budžeta likuma, kas atļauj valdībai segt savus izdevumus par 494 miljoniem latu uz parāda. Tīri aritmētiski dalot gadu 12 mēnešos, katra mēneša parāds iznāktu 41,1 miljons un astoņu mēnešu parāds – 329 miljoni. Tomēr reāli līdz augusta beigām izveidotais gada parāds bijis tikai 95,3 miljoni jeb nepilna 1/3 daļa no summas, kas attiecas uz astoņiem mēnešiem.

Likums atļauj valdībai ar saviem izdevumiem gada budžeta ietvaros manevrēt, kā vien tā vēlas. Protams, astoņi mēneši nav gads, tomēr rodas jautājumi, vai gada deficīts nav noteikts ar lielu rezervi, kuras sasniegšanai kaut kas paliktu pāri pat pēc airBaltic izglābšanas no bankrota un pensiju indeksācijas. Tas noteikti iekļautos valstij parastajā praksē atlikt uz decembri lauvas tiesu savu izdevumu. Pērnajā decembrī šādi tika iztērēti 726 miljoni latu, no kuriem lielākā daļa likumam neatbilstoši tēriņi, jo gada budžets taču bija un palika ar 524 miljonu latu deficītu. Budžeta grozīšana tika nosaukta par apropriāciju un faktiskie izdevumi palielināti līdz 917 miljoniem latu. Tā izrādījās valsts aparāta un funkciju uzturēšanai nepieciešamā summa. Ar milzīgām atrunām varētu noticēt valsts iespējām samazināt gada izdevumus no 524 līdz 494 miljoniem, bet ne no 917 miljoniem līdz 494 miljoniem. Tam atbilstu uzkrītoši daudzu valsts kalpotāju atlaišana un iestāžu likvidācija, no kā šogad nekas nav manāms. Tikpat mīklaina ir valdības spēja iztikt ar nelielu budžeta deficītu veselus astoņus mēnešus, kas taču nav viena diena vai nedēļa, kuras laikā ienākošo un izejošo naudas summu attiecību var noteikt daudzas nejaušības un manipulācijas.

Avots: nra.lv