• Rīga
    Cloudy
    8°C
     
26/03/2020, Kategorija: Ekonomika

pexels-photo-3951600

Gada pirmajos divos mēnešos koronavīrusa COVID-19 ietekme kopbudžetā vēl nebija vērojama. Kopbudžeta ieņēmumi bija par 0,6% augstāki nekā pērn janvārī-februārī, bet izdevumi palielinājās par 4,6%, savukārt pārpalikuma apmērs kopbudžetā sasniedza 215,6 miljonus eiro un bija par 66,9 miljoniem eiro zemāks nekā 2019. gada attiecīgajā periodā.

Konsolidētā kopbudžeta ieņēmumos saņemti 1 994,2 miljoni eiro, kas bija par 12,1 miljonu eiro jeb 0,6% vairāk nekā 2019. gada janvārī-februārī. Gada sākumā vērojams augsts nodokļu ieņēmumu pieaugums (+10,3%), kas saistīts ar pieaugumu ieņēmumos no darbaspēka nodokļiem. Savukārt ārvalstu finanšu palīdzības (ĀFP) ieņēmumi, ņemot vērā augsto saņemto ieņēmumu apmēru 2019. gada nogalē, būtiski samazinājās (-30,4%), kas arī ietekmēja pieticīgo ieņēmumu pieaugumu kopbudžetā gada pirmajos mēnešos. ĀFP ieņēmumos saņemti 308,8 miljoni eiro, kas bija par 134,7 miljoniem eiro mazāk, salīdzinot ar 2019. gada janvāri-februāri.

ĀFP ieņēmumiem samazinoties, valsts pamatbudžetā janvārī-februārī veidojās 9,3 miljonu eiro deficīts, kamēr pērn attiecīgajā periodā bija 99,8 miljonu eiro pārpalikums. Turpretī valsts speciālajā budžetā un pašvaldību budžetā, palielinoties ieņēmumiem no darbaspēka nodokļiem, šā gada pirmajos divos mēnešos veidojās pārpalikums, kura apmērs bija attiecīgi par 5,2 miljoniem eiro un 32,5 miljoniem eiro lielāks nekā 2019. gada janvārī-februārī.

Nodokļu ieņēmumos gada pirmajos divos mēnešos saņemti 1 538,9 miljoni eiro, kas ir par 143,7 miljoniem eiro vairāk nekā 2019. gada sākumā. Jāatzīmē, ka gada pirmajos divos mēnešos kopbudžeta nodokļu ieņēmumi saņemti virs plānotā. Nodokļu ieņēmumu plāns kopbudžetā tika izpildīts 105,6% apmērā jeb saņemtie ieņēmumi plānu pārsniedza par 81,3 miljoniem eiro. Plāna pārpildi lielākoties sekmēja augstāki ieņēmumi no iedzīvotāju ienākuma nodokļa, kas tika saņemti 72,2 miljonu eiro jeb 25,6% apmērā virs plāna. To ietekmēja galvenokārt norēķini par uzņēmumu dividenžu izmaksu fiziskām personām 2019. gada nogalē. Augstāki nekā plānoti gada sākumā ieņēmumi kopbudžetā bijuši arī no sociālās apdrošināšanas iemaksām (+21,9 miljoni eiro) un nekustamā īpašuma nodokļa (+6,4 miljoni eiro).

Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ieņēmumi saņemti gandrīz plānotajā apmērā (99,1%). Līdz plāna izpildei pietrūka 3,8 miljoni eiro, kas saistīts ar PVN ieņēmumu samazināšanos tādās nozarēs kā elektroenerģija, gāzes apgāde, siltumapgāde un gaisa kondicionēšana, tāpat arī uzglabāšanas un transporta palīgdarbību un kokapstrādes nozarēs. Lielākā nodokļu ieņēmumu plāna neizpilde bija akcīzes nodoklim, kur ieņēmumi par 14,1 miljonu eiro jeb 7,7% nesasniedza plānoto. Līdzīgi kā 2019. gadā joprojām vērojams, ka mazāki nekā plānots ieņēmumi tiek saņemti no akcīzes naftas produktiem un alkoholiskajiem dzērieniem.

Kopbudžeta izdevumi šā gada pirmajos divos mēnešos veikti 1 778,6 miljonu eiro apmērā, kas bija par 79 miljoniem eiro jeb 4,6% vairāk nekā 2019. gada attiecīgajā periodā. Jāizceļ subsīdiju un dotāciju kāpums par 37,6 miljoniem eiro jeb 12%, kas saistīts ar lielākiem izdevumiem veselības nozares finansēšanai, kā arī augstākiem izdevumiem ĀFP projektu īstenošanai zemkopības resorā. Kapitālie izdevumi kopbudžetā šogad divos mēnešos bija par 9,5 miljoniem eiro jeb 7,8% augstāki nekā pērn attiecīgajā periodā.

Izdevumi sociālajiem pabalstiem šā gada janvārī-februārī bija par 35,4 miljoniem eiro jeb 6,9% augstāki nekā attiecīgajā periodā pērn. Gada pirmajos divos mēnešos straujāk palielinājušies izdevumi slimības pabalstiem (+14,6%) un bezdarbnieka pabalstiem (+23,9%). Jāatzīmē, ka iepriekšējā gada pēdējā ceturksnī, pirms izmaiņām attiecībā uz bezdarbnieka pabalsta izmaksas ilgumu un apmēru, bija redzams jaunpiešķirto bezdarbnieka pabalsta skaita pieaugums. Sagaidāms, ka tuvākajos mēnešos, ņemot vērā COVID-19 izplatības sekas, būs vērojams intensīvāks izdevumu pieaugums slimības un bezdarbnieka pabalstiem, kas ietekmēs situāciju valsts speciālajā budžetā, kur pēdējos gados bija vērojams augsts pārpalikuma līmenis.

Atbilstoši likumam “Par valsts budžetu 2020. gadam” vispārējās valdības budžeta deficīts šim gadam tika noteikts 0,3% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), taču, ņemot vērā apstiprinātos tautsaimniecības atbalsta pasākumus COVID-19 seku novēršanai, sagaidāms augstāks deficīta līmenis.

881 skatījumi




Video

Pieļauj bezdarbnieka pabalsta izmaksas termiņa pagarinājumu

31/03/2020 | Autors: Zane Grodiņa, Labdien.lv

Jaunā koronavīrusa radītās krīzes dēļ bezdarbnieku pabalsta izmaksas ilgumu, visticamāk, būs jāpārskata, intervijā Latvijas Radio izteicās labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV...

Lasīt tālāk
Video

Elektroenerģijas cena sasniegusi rekordzemu līmeni

31/03/2020

Šogad Latvijā vērojams straujš elektroenerģijas vairumtirdzniecības cenas samazinājums. Martā cena Nord Pool biržas Lartvijas cenu zonā sasniegusi vēsturiski zemāko slieksni – 24,02 EUR/MWh,...

Lasīt tālāk
Video

Lembergs: Par tautsaimniecības problēmām šobrīd netiek domāts

30/03/2020 | Autors: Anete Jansone, Labdien.lv

Valdība šobrīd nedomā par tautsaimniecības problēmām, kas radīsies “Covid-19” sakarā, žurnālistiem sacīja Ventspils mērs Aivars Lembergs. “Šobrīd ir ļoti viegli pieņemt visādus...

Lasīt tālāk
Video

VID sāks izmaksāt dīkstāves pabalstus

27/03/2020 | Autors: Anete Jansone, Labdien.lv

Šodien Valsts ieņēmumu dienests (VID) sāks izmaksāt dīkstāves pabalstus to uzņēmumu strādājošajiem, kurus negatīvi ietekmējusi Covid-19 izraisītā krīze. Ja darba devējs darbinieku...

Lasīt tālāk
Video

Dīkstāves pabalstiem var pieteikties uzņēmumi bez nodokļu parādiem

25/03/2020 | Autors: Anete Jansone, Labdien.lv

Šodien, 25. martā, Valsts ieņēmuma dienesta (VID) Elektroniskās deklarēšanās sistēmā (EDS) kļūs pieejama iesniegumu forma uzņēmumiem, lai pieteiktos dīkstāves pabalstiem darbiniekiem....

Lasīt tālāk
Video

Kariņš: Mērķis valsts darbam cīņā par Covid-19 ir iziet cauri krīzei veselīgi

25/03/2020 | Autors: Anete Jansone, Labdien.lv

Ar vīrusu Covid-19 nāksies vēl ilgi dzīvot, bet jāpanāk, lai turpmāk izplatība būtu minimāla un kontrolējama, trešdien intervijā LTV raidījumā "Rīta panorāmā" sacīja premjers Krišjānis...

Lasīt tālāk
Video

Ekonomists: Pavisam droši tiks atbalstīts airBaltic

23/03/2020

Šobrīd situācija ir sarežģīta, bet nav bezcerīga, intervijā "Neatkarīgajai" sacīja ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš. Runājot par "Covid-19", Strautiņš uzsvēra, ka ir dažādi...

Lasīt tālāk
Video

Prognozes krīzes ilgumam ir no trīs mēnešiem līdz gadam

23/03/2020 | Autors: Nekā personīga, TV3

Lai darbotos ekonomika, ir nepieciešama brīva cilvēku kustība. Tagad slimības ierobežošanas dēļ cilvēki sēž mājās. Tas rada milzu zaudējumus uzņēmumiem. Pirmie cietušie ir tūrisms,...

Lasīt tālāk
Video

Lembergs: Valdības solītais miljards tautsaimniecībā ir jāiegulda savlaicīgi

20/03/2020 | Autors: Jānis Lācis, Labdien.lv

Valdībai atbalsts tautsaimniecībā jāiegulda gudri – tai jāņem vērā citu valstu pieredze, žurnālistiem norādīja Ventspils mērs Aivars Lembergs. Vaicāts, no kurienes valdība varētu...

Lasīt tālāk
Video

“Altum” piešķirs līdzekļus tikai uzņēmumiem, kuri būs cietuši vīrusa dēļ

20/03/2020 | Autors: Anete Jansone, Labdien.lv

Daudziem uzņēmējiem atbalsts ir ļoti svarīgi, jo komersanti ir uzņēmušies saistības bankā, kas ir jāpilda, piektdien intervijā LTV raidījumam "Rīta Panorāma" sacīja "Altum" valdes priekšsēdētājs...

Lasīt tālāk