• Rīga
    Mostly cloudy
    16°C
     
22/10/2019, Kategorija: Ekonomika

Nākotnē būs vajadzīgi arī vienkāršā darba veicēji, bet pārējai sabiedrībai viņiem būs jāmaksā vairāk, intervijā “Neatkarīgajai” sacīja Luminor ekonomikas analītiķis Pēteris Strautiņš.

Komentējot situāciju nodarbinātības jomā, Strautiņš norādīja, ka tā noteikti nav smaga no sabiedrības lielākās daļas viedokļa, jo lielākā daļa ir algoti darba veicēji un lielākā daļa dzīvo vietās, kur darba atrašanas iespējas ir labas. “Ar situāciju neapmierināti ir daudzi uzņēmēji, taču arī šajā vidē neapmierinātība ir ļoti atšķirīga. Sākot no nekādas un beidzot ar ļoti lielu. Ir gadījumi, kad šī iemesla dēļ uzņēmumu darbība vienkārši beidzas, un tādu gadījumu kļūst arvien vairāk,” pauda ekonomists.

Pēc viņa sacītā, ekonomikai kopumā tas liks aizvien vairāk specializēties. “Ekonomikai – šīs mūsu kolektīvās gudrības nesējai – būs jādomā, ko darīt un ko nedarīt. Jebkurā stratēģijā atbilde uz jautājumu – ko nedarīt – ir tikpat svarīga kā – ko darīt? Būs ļoti daudz – ko nedarīt. Pazudīs diezgan liels skaits uzņēmumu eksporta sektorā. Pārsvarā gan tie būs uzņēmumi, kuru katra devums savā nozarē nav īpaši liels. Latvijā ir lieli kontrasti uzņēmumu ražīgumā. Gandrīz visās nozarēs ir uzņēmumi, kuru ražīgums ir ļoti augsts. Augstāks nekā Eiropā vidēji. Šiem uzņēmumiem darbinieku piesaiste nesagādā nekādas grūtības. Tie arī šo darbaspēka laika cenu ceļ. Viņi to var atļauties, jo viņi arvien vairāk pārdod pasaulei saražotās preces vai pakalpojumus. Citi ir spiesti vilkties līdzi, bet ir arī tādi, kas to nespēj. Izstāsies no spēles vājākie eksporta nozarēs, jo viņi nevar pārlikt papildu izmaksas uz klientiem ārpus Latvijas, jo tur algas [un cenas] neaug tik strauji. Tomēr jāatzīst, ka arī šie uzņēmumi ilgu laiku ir spēlējuši pozitīvu lomu. Tie ir bijuši, ja tā var teikt, pēdējās iespējas nodarbinātāji, dodot cilvēkiem iespēju nopelnīt tad, kad citu iespēju nav. Vietās ar augstu bezdarba līmeni. Izstāsies no spēles arī iekšējā patēriņa uzņēmumi. Tāds tipisks piemērs varētu būt daļa no autoservisiem. Vēsturiski Latvijā ir ļoti daudz vestas lietotas automašīnas, un tās tiek vestas joprojām. Gan augot algu līmenim, gan pastiprinoties spiedienam maksāt nodokļus, izmaksas šajā nozarē pieaugs, daļa cilvēku pārsēdīsies jaunākās mašīnās, un tik daudz remontpakalpojumu vairs nebūs vajadzīgi,” uzskata eksperts.

“Jebkurā visattīstītākajā valstī daudzi cilvēki strādā sektoros, ko var saukt par zemo tehnoloģiju nozarēm. Vēsturiski pēcpadomju ērā cilvēkiem, kas veic darbu šajā sektorā, algas ir bijušas zemas. Tās ir bijušas pārāk zemas, lai šos cilvēku noturētu Latvijā. Ir skaidrs, ka šīm algām ir jāaug. Tad varēsim stabilizēt Latvijas iedzīvotāju skaitu un samazināt nevienlīdzību. Mēs redzam, ka jau vairākus gadus strauji aug algas nozarēs, kur tās ilgstoši bijušas zemas. Piemēram, sabiedriskajā ēdināšanā. Tur gan ir arī legalizācijas elements. Jā, būs vajadzīgi arī vienkāršā darba veicēji, bet pārējai sabiedrībai viņiem būs jāmaksā vairāk. Līdz ar to augs cenas. Īpaši pakalpojumu cenas, kuras Latvijā joprojām ir tikai nedaudz vairāk par 50% no vidējām ES pakalpojumu cenām. Cilvēki, kuri ceļo uz bagātajām valstīm, redz, ka preču cenas tur daudz neatšķiras, bet pakalpojumu cenas tur ir daudz augstākas. Piemēram, Šveices pilsētās paēst pusdienas restorānā lētāk par 40 eiro ir grūti, kas var būt šokējoši no Latvijas iedzīvotāja skatupunkta,” sacīja Strautiņš.

Pēc viņa sacītā, ir jāļauj algām augt, jo tikai tādā veidā mēs varam apturēt cilvēku aizbraukšanu. “Tas daudziem uzņēmējiem var nepatīk un dažiem var gadīties pat liktenīgi, taču to novērst nevajag. Jāsaprot, ka imigrācija ir ieguvums ekonomikai. Spilgtākais piemērs ir IT nozare. Tur gan visi piekrīt, ka šajā nozarē jāļauj ievest cilvēkus, jo tā ir nozare, kur maksā divas reizes vairāk nekā valstī vidēji. Latvijā programmētāju atalgojums nupat pārsniedza atalgojuma līmeni finanšu sektorā, un es par to tikai priecājos. Tie ir cilvēki, kuri palielina eksportu un rada pieprasījumu pēc augstas kvalitātes precēm un pakalpojumiem šeit Latvijā, tādējādi dodot darbu arī citiem. Ir arī daudzas saprātīgas iespējas piesaistīt darbaspēku vidējas kvalifikācijas profesijās. Šobrīd metinātāji un citi metālapstrādes speciālisti no Ukrainas ir ļoti vērtīgs darbaspēks vairākos Latvijas uzņēmumos. Patiesībā līdz galam nesaprotu šo ministres paziņojumu, jo Latvijā imigrācijas režīms jau ir diezgan liberāls. Šeit var brīvi iebraukt no ES, un uzņēmēji var ievest darbaspēku arī no valstīm, kuras ir ārpus ES. Tas notiek, un šķiet, ka viss ir labi,” sacīja ekonomists.

939 skatījumi




Video

Šobrīd Latvijā ir rekordzemas dabas gāzes un elektrības cenas

04/06/2020 | Autors: Anete Jansone, Labdien.lv

Šobrīd Latvijā ir rekordzemas dabasgāzes un elektroenerģijas cenas, ceturtdien intervijā TV3 raidījumam “900 sekundes” sacīja Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas priekšsēdētājs...

Lasīt tālāk
Video

VID vadītāja: Šobrīd dīkstāves pabalstu atteikumu faktiski nav

29/05/2020 | Autors: Anete Jansone, Labdien.lv

Valsts ieņēmumu dienests (VID) maijā līdz šim valsts budžetā iekasējis par 23% mazāk, nekā plānots, šorīt intervijā LTV raidījumam "Rīta Panorāma" sacīja VID ģenerāldirektore Ieva...

Lasīt tālāk
Video

Atbalsts Covid-19 krīzē skartajiem iedzīvotājiem un uzņēmējiem saglabāsies līdz gada beigām

28/05/2020

Atbalsts Covid-19 krīzē skartajiem iedzīvotājiem un uzņēmējiem saglabāsies līdz gada beigām, taču uz atbalstu nevarēs pretendēt ārzonās reģistrētas kompānijas, ceturtdien vienojies...

Lasīt tālāk
Video

FM sāk dienesta izmeklēšanu par VID ģenerāldirektores Jaunzemes lēmumiem

25/05/2020 | Autors: Nekā personīga, TV3

Kopš pagājušās nedēļas notikuma ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ierēdni Māri Knoku, ko dienesta ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme aizrotēja par muitas policistu, notikusi strauja attīstība....

Lasīt tālāk
Video

Lembergs: COVID-19 krīzes aizsegā valdība novēršas no bezdarbniekiem, invalīdiem un bērniem

21/05/2020 | Autors: Anete Jansone, Labdien.lv

Saskaņā ar valdības apstiprināto Finanšu ministrijas informatīvo ziņojumu “Par Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu un Kohēzijas fonda finansējuma pārdalēm un risinājumiem Covid-19...

Lasīt tālāk
Video

Nākotnes saistības 4,5 miljardu apmērā: Valsts kontrole brīdina par pieaugošo izdienas pensiju slogu

18/05/2020

Valsts kontrole ir noslēgusi finanšu revīzijas par 2019. gada pārskatiem 24 ministrijām un centrālajām iestādēm. Šis gads ir zīmīgs ar to, ka pirmo reizi institūcijas savos gada pārskatos...

Lasīt tālāk
Video

VID vadītāja civildienesta ekspertu Knoku “aizrotē” par Muitas policijas izmeklētāju

18/05/2020 | Autors: Nekā personīga, TV3

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme šonedēļ Nodokļu un muitas policijas izmeklētāja amatā negaidīti pārcēlusi civildienesta ekspertu Māri Knoku. Lai gan iestādes...

Lasīt tālāk
Video

Dīkstāves pabalsta termiņu pagarina līdz 30. jūnijam

07/05/2020

Ministru kabineta 7. maija ārkārtas sēdē apstiprinātas izmaiņas dīkstāves pabalsta saņemšanas nosacījumos, pagarinot dīkstāves pabalsta izmaksas periodu līdz 30. jūnijam un paplašinot...

Lasīt tālāk
Video

Ekonomikas apjomi sarūk

30/04/2020

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes veikto IKP ātro novērtējumu, 1.ceturksnī IKP bija par 1,4% mazāks nekā pirms gada. IKP dinamiku 1.ceturksnī ietekmēja apjoma pieaugums ražojošajās...

Lasīt tālāk
Video

Pilnveidoti dīkstāves pabalsta piešķiršanas kritēriji un pagarināts pieteikšanās termiņš

30/04/2020

Pilnveidoti dīkstāves pabalsta piešķiršanas kritēriji COVID-19 krīzes skarto uzņēmumu darbiniekiem un pagarināts pieteikšanās termiņš. Lai Valsts ieņēmumu dienests (VID) varētu nodrošināt...

Lasīt tālāk